Kas ir ekspertu piesauktais 1995. gada vēlēšanu rēgs
Foto: LETA (DELFI kolāža)

Vēlēšanu diskusijās un komentāros, raksturojot jaunievēlēto 13. Saeimu un tās koalīcijas veidošanas sarunas, eksperti kā vienu no salīdzinošiem piemēriem vairākkārt pieminējuši 1995. gada 6. Saeimas koalīcijas tapšanu. Lai lasītāji spētu izsekot lietpratēju komentāriem un vēsturiskajām atsaucēm, portāls "Delfi" piedāvā hronoloģisku atskatu, kas īsti notika 1995. gada vēlēšanās.

Īsumā – Latvija vien pāris mēnešus pirms 6. Saeimas vēlēšanām piedzīvoja "Bankas Baltija" maksātnespēju, parlamentā ievēlēja deviņas partijas, Joahima Zīgerista vadītie populistiskie spēki ieguva negaidīti lielu mandātu skaitu, tā laika Valsts prezidents Guntis Ulmanis jau gatavoja rīkojumu par Saeimas atlaišanu, taču neilgi pirms Ziemassvētkiem tomēr valsts pie premjera tika, jo kā piemērotākais tika atrasts bezpartejiskais uzņēmējs Andris Šķēle. Vēlākos gados, šos notikumus atceroties, 6. Saeimas vēlēšanas un no tām gūtās mācības Ulmanis nodēvēs par "Šķēles skolu".

Šķēles valdība nenostrādāja pilnu termiņu, tā izjuka 1997. gada 13. februārī. Bet, lai to apstiprinātu un 1995. gada nogalē vispār atrastu piemērotāko ministru prezidentu, Saeima sākotnēji noraidīja divus Valsts prezidenta izraudzītos nākamos premjerus.

6. Saeimas sākums fotogrāfijās:

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds sarunā ar "Delfi" sacīja, ka līdzības starp 6. un 13. Saeimu ir redzamas.

"Pirmkārt, arī 6. Saeimā tika sodītas iepriekšējās Saeimas pozīcijas partijas. "Latvijas ceļš" pazaudēja kādas 19 vietas, tāpat daudz zaudēja Latvijas Zemnieku savienība. Arī tolaik jaunā Saeima bija ļoti fragmentēta. Bija deviņi saraksti. Savā ziņā arī mandātu sadalījums ir līdzīgs, tolaik bija 18 vietas "Saimniekam", "Latvijas ceļam" 17, "Tautas kustībai Latvija" 16, "Tēvzemei un Brīvībai" 14. Un tajos apstākļos arī izveidojās tā sarežģītā situācija," sacīja Rozenvalds.

Sarunā politologs skaidroja, ka 6. Saeimā dažādu bloku savstarpējās sarunās partejiski daudzskaitlīgajā parlamentā tika piedāvāti dažādi valdības bloku modeļi, tāpat tas izskatās arī šobrīd.

"Neviens tagad īsti nevar prognozēt, cik ilgi tas vilksies. Pašreiz jau ir trīs spēki, kuri to valdību veido. Līdzība atklājās ar tad, ja runājam par konkurenci un tā sauktajām zaudētajām balsīm – tolaik bija 19 saraksti un 12,4%, šoreiz 16 saraksti un 12,1%. Tas, ko es redzu kā tieši atšķirīgu, ir tas, ja arī toreiz Saeima bija sadrumstalota, tad sarkanās līnijās nebija tik izteiktas kā tagad, kad katram ir gandrīz vai pienākums zvērēt, ka nesadarbosies ar "Saskaņu"," sacīja Rozenvalds.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Andris Šķēle Guntis Ulmanis Lasāmgabali Saeima Saeimas vēlēšanas 2018 Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form