Foto: LETA

Prokuratūras pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne nosūtījusi vēstuli Valsts policijas (VP)priekšniekam Intam Ķuzim, kurā lūdz izvērtēt, vai partijas "No sirds Latvijai" reģistrācijas procesā ir saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi, piektdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Virsprokurore vēlas pārbaudīt, vai partija nav pārkāpusi Krimināllikuma 275. pantu, proti, viltojusi dokumentus, par ko var sodīt, mazākais, ar naudas sodu, bet, lielākais, ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

VP preses sekretārs Toms Sadovskis avīzei pastāstīja, ka šo lietu uzdots izmeklēt VP Rīgas reģiona pārvaldei.

Trīs Ingunas Sudrabas partijas biedri – Liene Cipule, Aivars Rudzāts un Arnis Kauliņš –, kuri, nebūdami droši par šī politiskā spēka vadītājas patiesajiem nolūkiem, izstājās "No sirds Latvijai" un nosūtīja iesniegumu Drošības policijai (DP), Satversmes aizsardzības birojam (SAB), Uzņēmumu reģistram (UR) un zināšanai arī tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK), kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram. Tajā norādīts, ka tie partijas statūti, kas reģistrēti UR, neatbilst tiem, kas pieņemti partijas dibināšanas sapulcē. Tajos, nesaskaņojot ar partijas biedriem, veikti būtiski labojumi sadaļā par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu, kā arī grozīti citi panti.

Iesniegumā norādīts, ka bijušais valdes loceklis Viesturs Tamužs esot saņēmis informāciju, ka partijas reģistrācijas laikā UR "esot bijušas problēmas ar statūtiem", proti, tie neatbilduši politisko partiju likumam. Tomēr partijas vadītāja Inguna Sudraba, valdes loceklis Gunārs Kūtris un, iespējams, 12. Saeimas Kurzemes vēlēšanu apgabala kandidāts, bijušais UR vadītājs Ringolds Balodis "šīs problēmas sakārtojuši".

Balodis gan šādus apgalvojumus noraida, sakot, ka tas esot lēts pirmsvēlēšanu triks, tomēr piebilda, ka Kūtra kungam tomēr vajadzēja būt uzmanīgākam, rakstot statūtu projektu un pirms partijas reģistrācijas pakonsultēties UR, vai statūti uzrakstīti atbilstoši likumam.

Galvenā valsts notāre Guna Paidere iesnieguma autoriem raksta, ka UR nav tiesīgs pārbaudīt to, vai iesniegtā statūtu redakcija atbilst tai redakcijai, kas apstiprināta partijas dibināšanas sapulcē. Reģistrs varot rīkoties tikai tad, ja saņemšot ziņas no attiecīgajām tiesībsargājošajām institūcijām vai tiesas spriedumu par to, ka UR iesniegtajos dokumentos norādītās ziņas neatbilst faktiskajai situācijai.

No partijas aizgājušie un atskaitītie biedri iesniegumā pauduši bažas arī par partijas saņemtā finansējuma atbilstību likumdošanas normām. Tostarp par iespējamu ārvalstu finansējumu, kura izcelsmei esot neskaidri avoti Krievijā. Izteikti iebildumi arī par 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstu veidošanu un apstiprināšanu, jo sarakstos apstiprināti cilvēki ar apšaubāmu reputāciju.

Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis atbildējis, ka "informācija par iespējamo ārvalstu finansējumu ir pieņemta zināšanai un tiks izmantota atbilstoši Drošības policijas kompetencei".

Savukārt SAB informē, ka tas neveic izmeklēšanas iestādes darbības un ka iesniegumā minētos faktus tiesīgas izskatīt Drošības policija, KNAB un UR.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!