Lai gan provizoriskie 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka visvairāk vietu ieguvusi partija "Saskaņa", tā jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi par sešām deputātu vietām mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, ko politologi skaidro dažādi, tostarp ar nespēju ietekmēt lēmumus nacionālā līmenī.
Pārliecināts, ka šis bijis viens no vēlētāju sarukuma iemesliem, ir politologs Jānis Ikstens. "Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās partija piesaistīja vēlētājus, kuri bija vīlušies latviešu partijās. Tagad vēlētājs redz, ka "Saskaņa" neiekļūst valdībā, nespēj ietekmēt lēmumus nacionālā līmeni, spēj darboties tikai Rīgā vai vienā otrā pašvaldībā un nav arī nekādu indikāciju, ka pēc vēlēšanām tā varētu nokļūt valdošajā koalīcijā," sacīja politologs.
Viņaprāt, šajās vēlēšanās liela daļa cilvēku, kuri iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja par "Saskaņas centru", lielāku potenciālu saskatījuši jaunajās partijās, piemēram, partijā "No sirds Latvijai", kura savā kampaņā īpaši uzsvēra sociālos jautājumus.
Šajā partijā arī ir vairāk krievu tautības cilvēku nekā, piemēram, "Vienotībā", Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) vai nacionālajā apvienībā "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kas arī varētu būt piesaistījis daļu vēlētāju, piebilda Ikstens.
Tikmēr politologs Ojārs Skudra pieļauj, ka "Saskaņas" vēlētāju sarukums varētu būt saistīts ar tā dēvēto sociāldemokrātisko projektu, kas ir mainījis tās tēlu. "Šis sociāldemokrātu tēls varētu būt licis daļai konservatīvāk noskaņotu vēlētāju, visticamāk, nobalstot par Zaļo un zemnieku savienību un, iespējams, arī par partiju "No sirds Latvijai", teica Skudra.
Viņaprāt, viena no "Saskaņas" kļūdām ir tā, ka partija ļauj citiem politiskajiem spēkiem runāt par sevi kā par Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju, par partiju, kurai ir līgums ar Krievijas partiju "Vienotā Krievija" un līdzīgiem aspektiem. "Vēlētāju secinājums ir tāds, ka krievu vēlētājs Latvijā nav krievu vēlētājs Krievijā un nav "Vienotās Krievijas" vēlētājs. Šī iemesla dēļ arī daļa vēlētāju varētu būt izšķīrusies balsot par citiem sarakstiem vai nebalstot vispār," norādīja Skudra.
Kopumā politologs uzskata, ka "Saskaņai" ir izdevies saglabāt savus vēlēšanu "cietokšņus", proti, Latgali un Rīgu. Vienīgi Latgalē ar vēlētāju mobilizēšanu veicies vājāk. "Citi gan izsaka minējumu, ka tur vienkārši nav vēlētāju, jo rēķina tādu vēlētāju skaitu, kāds tur vienkārši nedzīvo. Tomēr tas būtu padziļināti jāpēta," viņš piebilda.
Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka daļēji "Saskaņas" vēlētāju samazinājumu ir ietekmējusi dažu valdošās koalīcijas partiju reklāma, kas radījušas iespaidu par šīm vēlēšanām kā zināmu referendumu par Latvijas likteni - ne tik daudz par iekšpolitiku.
Arī pati partija savā darbībā, viņaprāt, ir pieļāvusi vairākas kļūdas. "Viena no tām ir līgums ar partiju "Vienotā Krievija", kuras mērķis nav saprotams, un arī Nila Ušakova ne visai uzmanīgie izteikumi. Es nedomāju, ka viņam ir lielas simpātijas pret Putina kungu, bet tas, ko viņš teica un ko pēc tam visi ļoti aktīvi izmantoja, tas nospēlēja savu lomu," teica Rozenvalds.
Kopumā "Saskaņas" startu Rozenvalds vērtē kā apmierinošu, jo viņi, lai gan savāca mazāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās, ir savākuši visvairāk no visām partijām.
Līdz šim valdošā koalīcija, kas, visticamāk, tāda paliks arī turpmāk, Rozenvalda ieskatā vēlēšanās ir nostartējusi labi. Lielākā zaudētāja no valdošajām koalīcijas partijām, viņaprāt, bijusi "Vienotība", kas esot startējusi ar pārlieku lielu optimismu. Savukārt VL-TB/LNNK par savu salīdzinoši labo startu esot jāpateicas viņu ministriem, īpaši līdzšinējai kultūras ministrei Dacei Melbārdei, kas esot pievilcīga vēlētājiem, un Eiropas Parlamenta deputātam, ministru prezidenta amata kandidātam Robertam Zīlem, kurš, viņaprāt, devis nopietnu artavu partijas veiksmei.
Par labu valdošās koalīcijas partijām, tostarp arī ZZS, esot nākusi arī "Vienotības" taktika "baidīt vēlētājus - ja balsosiet par "Saskaņu", zaudēsiet Latviju".
Kā ziņots, pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas atbilstoši provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem "Saskaņa" jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, "Vienotība" - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.
