Politologs: Vējonis partijas varētu aicināt nenovest to sarunas līdz strupceļam
Foto: LETA

Ceturtdien Valsts prezidents uzsāk sarunas ar 13. Saeimā ievēlētajām partijām. Politologs Ojārs Skudra sarunā ar portālu "Delfi" uzsver, ka Raimonds Vējonis, visticamāk, no partijām vēl negaida konkrētu valdības modeli, bet varētu aicināt partijas nenovest savstarpējās sarunas līdz strupceļam.

Viņš norāda, ka Valsts prezidentam būtu jāaicina partijas formulēt vēlēšanu iznākums – kāds ir 13. Saeimas vēlēšanu politiskais sastāvs, par ko šī politiskā sastāva izmaiņas liecina un kā šīm izmaiņām būtu jāietekmē valdības veidošanās proves. "Tas nozīmē, ka šīs valdības sastāvam būtu jāievirza Saeimas politiskā darbība kādā konkrētā virzienā gan attiecībā uz ārpolitiku, gan iekšpolitiku," uzsver Skudra. Viņš nedomā, ka Vējonis sagaida konkrētu valdības modeli, kā arī nemēģinās no savas puses ieteikt kādu konkrētu risinājumu, bet varētu būt aicinājums partijām nenovest savstarpējās sarunas līdz strupceļa situācijai.

"Tas varētu izpausties kā mazākumvaldības veidošana. Es nedomāju, ka "Saskaņa" ir spējīga ar kādu partiju izveidot mazākumvaldību, jo tad "Saskaņai" ir nepieciešamas vairākas tādas partijas, kas man nešķiet iespējams. Toties ir iespējams, ka mazākumvaldība izveidojas ar drošu "Saskaņas" atbalstu. Es domāju, ka prezidents aicinās tādus risinājumus nemeklēt," vērtē politologs.

Ja sarunas ar Vējoni būs ritējušas vairāk vai mazāk pozitīvi, varētu sagaidīt, ka pēc tikšanās reizēm ar visiem politiskajiem spēkiem prezidents ietur pauzi un tad aicina vienu konkrētu politiķi veidot valdību. Tas būtu optimistiskākais variants, uzskata Skudra. Neoptimistiskākais variants viņaprāt būtu mazākumvaldība ar "Saskaņas" atbalstu. "Taču nevar izslēgt, ka ir vēl kāds variants, kas liek domāt, ka ir iespējamas valdības, kas ir īslaicīgi kompromisa varianti, ņemot vērā to, ka ir kaut kādas pretrunas, kas gan nav ļoti kategoriski iezīmējušās. Es šādu variantu neizslēdzu, bet tas notiktu pēc konsultācijām ar prezidentu," vērtē Skudra.

Politologs uzskata, ka, spriežot pēc līdzšinējiem Vējoņa paziņojumiem, viņš vēlas kompromisa panākšanu. "Ir sliktais kompromiss, kad valdību veido sešas partijas un tad ir kompromiss, kur JKP ar "Saskaņu" paliek opozīcijā. Tas nenozīmē, ka šis risinājums tiks īstenots, pateicoties konsultācijām ar prezidentu, kaut gan viņš to var veicināt pēc sarunām ar visām partijām," skaidro Skudra, uzsverot, ka pēc sarunām būtu zināms, ka piecas partijas pauž atbalstu konkrēta politiķa kļūšanu par premjerministru, taču to parādīs konsultāciju norise.

Viņš uzsver, ka partijām pie Valsts prezidenta ir jānodemonstrē darbības virzieni vai galvenie punkti, tādējādi tiek parādīta šo partiju pozīciju relatīvā tuvība un to atšķirības. "Es nekur neesmu dzirdējis, ka partijām jāierodas pie prezidenta ar nosacījumu, ka viņas ir gatavas atstāt kaut kādu savu redzējumu uzmetumu saistībā ar valdību, Saeimas politisko sastāvu un tālāko politiskās situācijas attīstību. Bet iespējams, ka tāds lūgums ir bijis izteikts," domā politologs.

Dokumentālais pamatojums ļautu Vējonim argumentēt savu pozīciju kāda politiķa aicinājumā izveidot valdību. "Tas tā varētu būt tāds procedūras paņēmiens, ar kura palīdzību prezidents no vienas puses lūdz partijas atvieglot viņam izvēli, no otras puses tas ir pierādījums, ka visticamāk, šīs partijas varētu arī panākt kādu vienošanos. Teksti, protams, atšķirsies, bet tur būs pāris galvenās vietas vai mērķi, kas ļaus izdarīt pieņēmumu, ka koalīcija varētu izveidoties," uzskata Skudra.

Jau otro nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Sarunas šobrīd organizē trīs politiskie spēki: "KPV LV", JKP un "Attīstībai/Par!". Nepilnu divu nedēļu laikā notikušas 20 divpusējās tikšanās partiju starpā, tomēr skaidrības par jaunās valdības aprisēm vēl nav.

Paralēli gan "KPV LV", gan "Attīstībai/Par!" gatavo valdības deklarācijas projektus. Katra partija gatavo savu deklarācijas uzmetumu. Plānots, ka tajā būs apkopoti gan nākamās valdības uzdevumi, gan mērķi, gan vērtības. Paredzēts, ka politiskie spēki ar plāniem iepazīstinās Valsts prezidentu.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pagājušās darba nedēļas izskaņā Jaunā konservatīvā partija (JKP) nāca klajā ar savu sākotnējo redzējumu par koalīcijas modeli un atbildības sfēru sadalījumu, aicinot piecas partijas apvienoties jaunās koalīcijas izveidei Jāņa Bordāna vadībā. JKP piedāvājums paredz, ka bez premjera amata viņiem tiktu arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēsli.

Tāpat sadalījums paredz, ka partija "KPV LV" tiktu pie Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Savukārt partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" piedāvāts uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Veselības ministriju un Labklājības ministriju.

Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) plānots uzticēt kultūras, izglītības un zemkopības ministru amatus. "Jaunajai Vienotībai" atvēlēti aizsardzības ministra un tieslietu ministra krēsli. Savukārt lēmums par Ārlietu ministrijas pārraudzību tiktu pieņemts kopīgi.

Šo piedāvājumu potenciālie sadarbības partneri piektdien vēl nesteidza komentēt, uzsverot, ka tas ir jāizvērtē biedru starpā. "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" to apsprieda pirmdien. Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" pirmdien daudzu neskaidrību dēļ vēl neteica JKP "jā" vai "nē", savukārt "Attīstībai/Par!" paplašinātajā valdes sēdes noraidīja JKP piedāvājumu.

NA biedri dažādos formātos piedāvājumu apsprieda līdz trešdienas pēcpusdienai. Ņemot vērā, ka "Attīstībai/Par!" nepiekrita piedāvājumam, NA atzina, ka JKP sākotnējais redzējums par jaunās valdības aprisēm un atbildības sfēru sadalījumu vairs nav iespējams pat teorētiski.

Savukārt partija "KPV LV" jau pagājušās darba nedēļās izskaņā pauda kritiku, ka JKP atkāpusies no sākotnējās vienošanās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā konservatīvā partija (JKP) Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form