'Sagrozīti dati un aizbraukušie' – CVK noraida bažas par kļūdainu vēlētāju aktivitātes uzskaiti
Foto: LETA

Komentējot vēsturiski zemāko vēlēšanu balsotāju aktivitāti Latvijas vēsturē, vairāki sociālo tīklu lietotāji izteikuši bažas par, iespējams, nekorektu iedzīvotāju uzskaiti, kā rezultātā aktivitātes rādītājs bijis tik zems. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šādus pieņēmumus noraida un portālam "Delfi" paskaidro, kāpēc dati uzskatāmi par uzticamiem.

"Kopējais vēlētāju aktivitātes rādītājs noteikti ir atbilstošs, jo tas tiek rēķināts no kopējā balsstiesīgo pilsoņu skaita gan Latvijā, gan ārvalstīs. Turklāt arī iepriekšējās vēlēšanās vēlētāju aktivitātes mērījumiem ir izmantots viens un tas pats datu avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra dati. Tātad vēlētāju aktivitātes rādītāji par dažādu gadu parlamenta vēlēšanām ir salīdzināmi un rāda, ka vēlētāju līdzdalība šogad, salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, ir par 4,3 procentpunktiem zemāka," sacīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Viņa gan pieļāva, ka, iespējams, datu neprecizitāte varētu būt attiecībā pret aktivitātes rādītāju Latvijā un ārvalstīs.

"Ja pieņemam, ka daļa Latvijas vēlētāju ir izceļojuši uz ārvalstīm, bet ir izvēlējušies saglabāt deklarēto dzīvesvietu Latvijā vai kādu citu iemeslu dēļ nav informējuši valsti par to, ka dzīvo ārvalstīs, tad tiešām faktiskā vēlētāju līdzdalība Latvijas pašvaldībās un Latvijā kopā procentos varētu būt augstāka, bet ārvalstīs – faktiski vēl zemāka," sacīja CVK pārstāve.

Viņa gan uzsver, ka neatkarīgi no tā, kurus datus izmantotu vēlētāju aktivitātes mērījumiem, tendence, ka tā ir nedaudz samazinājusies, paliek spēkā. Par to var pārliecināties, kaut vai salīdzinot datus par nobalsojušo vēlētāju skaitu absolūtos skaitļos, nevis procentos.

Piemēram, šogad Latvijas vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 813 250 vēlētāju, bet iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 2014. gadā – 890 375. Savukārt ārvalstīs vēlētāju skaits absolūtos skaitļos šogad ir lielāks nekā 2014. gadā, lai gan procentos tas ir zemāks.

Viens no galvenajiem iemesliem tam ir fakts, ka četru gadu laikā ir pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri ir deklarējuši dzīvesvietu ārvalstīs Iedzīvotāju reģistrā. 2014. gada Saeimas vēlēšanās dzīvesvietu ārvalstīs Iedzīvotāju reģistrā bija norādījuši 87 493, šogad tie ir 130 702 cilvēki.

Arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vērš uzmanību, ka izteiktie pārmetumi nav attiecināmi uz 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

"CSP reizi gadā rēķina Latvijā faktiski dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, bet iedzīvotājs nezaudē balss tiesības, pārceļoties uz dzīvi ārpus Latvijas, tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija balsstiesīgo skaitam lieto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra datus," paskaidro CSP preses pārstāve Sanda Rieksta.

Viņa uzsver, ka vēlēšanu saistībā vairāki viedokļi balstās pārpratumā.

"Jānošķir divas dažādas lietas – balsstiesīgo skaits no PMLP iedzīvotāju reģistra un pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju skaits, ko aprēķina CSP. CVK neizmanto CSP datus, jo iedzīvotājs nezaudē balsstiesības, dzīvojot ārvalstīs. CSP aprēķinātais Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir par 175 tūkst. mazāks par iedzīvotāju reģistrā noteikto Latvijas iedzīvotāju skaitu: 2018.gada sākumā pēc CSP datiem Latvijā dzīvo 1.93 miljoni (1 934 379), pēc iedzīvotāju reģistra datiem - 2.1 miljons (2 109 742). Tāpat CSP aprēķinātais emigrantu skaits ir lielāks nekā iedzīvotāju skaits, kas iedzīvotāju reģistrā deklarējuši dzīvesvietu ārvalstīs," norāda Rieksta.

Sistēmas pārmaiņas kā risinājums?

Komentējot vēlēšanu aktivitāti, Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns vēlēšanu naktī sacīja, ka aizvien pastāv "mūžīgais jautājums, ko jau tagad var uzdot saistībā ar vēlēšanām: vai politiķi un sabiedrība kopumā turpinās normalizēt vēlētāju zemo līdzdalību, vai arī mēģinās veikt radikālākas vēlēšanu sistēmas reformas".

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un politologs Jānis Ikstens vēlēšanu naktī "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā pauda viedokli, ka līdzšinējā reģiona pieredze Lietuvā un Igaunijā neliecina, ka sistēmas pārmaiņas varētu veicināt vēlētāju līdzdalību. Tāpat Dravnieks aicināja pārdomāt, vai cenšanās pierunāt cilvēkus, kas nevēlas balsot, tomēr doties pie vēlēšanu urnām ir noteikti demokrātijai labvēlīgākais process.

Jau ziņots, ka apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 845 196 jeb 54,60% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās.

Visaugstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 60,96% vēlētāju, tai seko Kurzeme ar 55,86%, Zemgale ar 54,76%, Rīgas vēlēšanu apgabals ar 53,93% un Latgale ar 43,07% vēlētāju. Vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nobalsojuši 31 946 jeb 24,44% vēlētāju.

Iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā Vienotība".

"Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Lasāmgabali Saeimas vēlēšanas 2018
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form