13. Saeima uz pirmo sēdi sanāks vēl tikai pēc mēneša, bet jau tagad skaidrs, ka jaunajā parlamentā ievēlēts rekordliels skaits sieviešu. Viņu īpatsvars gan joprojām būs mazāks nekā ierasts Ziemeļvalstīs. Taču pieaugums apliecina, ka arvien vairāk sieviešu Latvijā ir gatavas nākt politikā ar savām idejām, otrdien vēsta raidījums "TV3 Ziņas".
Sieviešu skaits 100 gudro galvu vidū allaž bijis mazs. Pašreizējā sasaukumā darbojas 18 daiļā dzimuma pārstāves. Nu situācija mainījusies – 13. Saeimā būs 31 deputāte.
Sievietes ir pārstāvētas visos Saeimā ievēlētajos politiskajos spēkos. Četrās partijās to īpatsvars būs apmēram trešdaļa. Proporcionāli mazāk deputātu sieviešu būs "Saskaņā" – no 23 deputātiem piecas, ZZS – no 11 deputātiem – trīs, savukārt, "Jaunās Vienotības" astoņu tautas kalpu frakciju pārstāvēs tikai viena sieviešu dzimtes pārstāve.
"Saeimas sastāvs mainās un ir ienākušas jaunas politiskās partijas un daudzās no tām bija arī apzināta politika sieviešu īpatsvaram. Tā varbūt ir tā īpatnība, kas ir otram, trešajam, ceturtajam sasaukumam, ka tad, kad izsīkst vīriešu rezerves, sāk izmantot sievietes," raidījumā skaidro sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Viņa uzskata, ka sieviešu skaita pieaugums Saeimā uz politiku gan lielu iespaidu neatstās: "Tam dzimumam nav piesaistīts lēmuma pieņemšanas stils. Protams, ir vairāk uz sievišķīgām vērtībām orientēta politika, kas parasti notiek pašvaldību līmenī, kur arī ir augstāks sieviešu īpatsvars nekā nacionālā līmeņa politikā, bet to ir ļoti grūti pateikt, jo Saeimā mums ir ienākuši liels procents populistu."
TV3 uzrunātās topošās 13. Saeimas deputātes uzsver, ka līdz ar sieviešu īpatsvara palielināšanos Saeimā būs lielāka viedokļu daudzveidība. "Tas, ko mēs redzam, ka ir aizvien vairāk tādu sieviešu, kas ir gatavas. Bieži vien ir tā, kad sieviete pat nav gatava: "Ko nu es, es tur neiešu". Šodien mēs redzam, ka ir sievietes profesionāles, kuras ir gatavas iet šo ceļu politikā, gatavas uzņemties atbildību," saka jaunievēlētā deputāte Vija Tērauda (AP).
"Dzimumam nav nozīmes, kad mēs strādājam valsts labā un svarīgs cilvēka godaprāts un lai viņš būtu tādā politiskā partijā un vidē, kur viņam nediktē no malas," teic Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP).
Tikmēr Skandināvijas valstīs sieviešu iesaistīšanās politikā ir izveidojusies tradīcija, kas sabiedrībā tiek vērtēta kā pašsaprotama lieta.
"Ziemeļvalstīs cipars ir augstāks – apmēram, 40-45%, bet tendence Latvija ir ļoti pozitīva, manuprāt. Ziemeļvalstīm ir arī laba tradīcija, ka valdībā apmēram puse ministru ir sievietes un puse vīriešu. Es esmu pārliecināts, ka pieņemtie lēmumi ir labāki un gudrāki, ja tajos piedalās gan sievietes, gan vīrieši. Tas ir arī jautājums par godīgumu – kāpēc neizmantot sieviešu pieredzi un zināšanas," pauž Ziemeļvalstu ministru padomes biroja Latvijā direktors Stēfans Ēriksons.
Tikmēr Aivita Putniņa vērš uzmanību, ka sieviešu īpatsvars politikā Latvijā pieaug laikā, kad mainās politiķu vīriešu vīrišķības izpratne. Stagnējošos, uzvalkos tērptos deputātus nomaina ārišķīgi un ākstīgi ASV prezidenta Donalda Trampa tipa politiķi.
