Politiskā partija "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!" pēc aptuveni divas stundas ilgušām sarunām par potenciālo valdības veidošanu un tās procesu nonākušas pie kopsaucējiem reģionālās reformas, veselības un izglītības jautājumos.

Partijas arī pārrunājušas ar maksātnespējas jomu saistīto problemātiku, taču potenciālās koalīcijas aprises politiskie spēki iezīmēt vēl nesteidz.

Tieši otrādi "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts žurnālistiem pauda cerību, ka pirms pirmā sarunu posma noslēgšanās abas partijas, kas atbildīgas par valdības veidošanas procesu, – "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP) – nesteigsies ar "līniju vilkšanu".

"KPV LV" premjerministra amata kandidāts un advokāts Aldis Gobzems pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem atzina, ka saruna bijusi diezgan gara, interesanta, bet arī sarežģīta. Daudz sarežģītāka nekā otrdien notikusī saruna ar JKP.

"Vienlaikus esam spējuši atrast vairākus saskares punktus, kas saistīti ar reģionālās reformas jautājumiem, ar veselības un izglītības jautājumiem un maksātnespējas jomas jautājumiem. Ir palikuši jautājumi, kas ir atklāti, un kurus būtu jārisina otrā sarunu kārtā," pauda Gobzems.

Viņš uzteica "Attīstībai/Par!" par to, ka tā respektējusi "KPV LV" vēlmi valdības veidošanas procesu pārrunāt tikai ar Saeimā ievēlētiem deputātiem. "Mēs sakām tā, ka mēs esam gatavi sarunāties kaut vai ar Sātanu, bet mēs to [noteikuma par Saeimā ievēlēto personu neievērošanu – aut.] uztversim kā nedraudzīgu žestu pret mūsu partiju un mūsu partijas principiem," partijas nostāju iezīmēja Gobzems.

Arī Pavļuts piekrita, ka sarunas bijušas garas un sarežģītas, un brīžiem dinamiskas. Viņš pauda viedokli, ka sarunas viesušas daļēju skaidrību par to, kāda ir situācija ar valdības un koalīcijas veidošanas procesu.

"Skaidri redzams, ka procesi ir divi – JKP veidots process – sarunas ar citām partijām, un "KPV LV" sarunas ar partijām. Abi procesi ir izpētes pirmā apļa stadijā, pēc kura varēs sākt saprast vai iezīmēt atbildes uz būtiskiem jautājumiem par turpmāko procesu un varbūtējās koalīcijas apveidiem," teica Pavļuts.

"Attīstībai/Par!" līderis norādīja, ka diezgan daudz abas puses runājušas par satura jautājumiem un apliecināja, ka tās radušas kopsaucējus jau iepriekš minētajos jautājumos, kā arī viņa pārstāvētā partija saredzējusi gatavību no "KPV LV" puses nākotnē runāt arī par tādiem jautājumiem kā sociāli liberālā dienaskārtība un iecietība. Tāpat sarunas jāturpina tiesiskuma un mediju brīvības jautājumos.

Gobzems piebilda, ka puses savstarpēji spējušas vienoties, ka mūsdienīga politika jāveido konstruktīvā sarunā un atzina, ka "principā šī saruna bija konstruktīva".

Pavļuts uzsvēra, ka valdības veidošanas procesam jābeidzas ar stabilu un dinamisku koalīciju un valdību. Politiķis arī piebilda, ka ir skaidrs, ka, lai valdība varētu strādāt veiksmīgi un arī Saeimā varētu gūt atbalstu lēmumiem, kritiski svarīgs ir partiju skaits. "Šobrīd manās acīs ir pāragri teikt, kāds varētu būt koalīcijas apveids un arī sarunu vedēji divos paralēlos procesos to skaidrību vēl nav viesuši, kādu redz šo iespējamo partiju sastāvu," teica Pavļuts.

No politiķu teiktā izriet, ka arī šajās sarunās nav pārrunāti konkrēti koalīcijas modeļi. Turklāt abas puses vienojušās, ka patlaban par to runāts netiks.

"Mēs gribam konsekventi iziet pirmo sarunu raundu ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Šodien nevaram izdarīt secinājumus, ko ir izdarījuši citi sabiedrotie vai konkurenti. Mēs savas tēzes un secinājumus esam spējīgi izdarīt pēc sarunām," sacīja Gobzems, komentējot jautājumu par to, ka JKP jau ir skaidri pateikusi, ka neveidos koalīciju ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

"KPV LV" ir apņēmusies uz sarunām aicināt pašreizējo premjerministru Māri Kučinski (ZZS) un ZZS priekšsēdētāju Armandu Krauzi. "Piedāvajam risinājumu vismaz vienu sarunu izvest kopā ar Kučinski un Krauzi, ja runa ir par ZZS, bet patlaban nav nekādu lēmumu, ar ko iesim un ko neiesim koalīcijā. Sākumā jāizrunājas ar visiem potenciālajiem sadarbības partneriem," teica Gobzems.

Arī Pavļuts uzsvēra, ka iepriekš abas potenciālās valdības veidotājas paudušas, ka sākotnēji runās ar visiem iespējamiem sadarbības partneriem un blokus neveidos.

"Cerēju, ka neviena no partijām nesāks vilkt līnijas pirms sarunām un ar paziņojumiem nāks klajā pēc tam. Ceru, ka šī dinamika neturpināsies un solījums runāt ar visiem tiks īstenots," sacīja Pavļuts, piebilstot, ka patlaban izskanējušais ir uztverams kā atkāpe no tā, kas iepriekš deklarēts.

Vaicāts, ar kuru no abām partijām – JKP vai "KPV LV" – "Attīstībai/Par!" šobrīd redz vairāk vienādu tā dēvēto saskares punktu, Pavļuts atturējās atbildēt, norādot, ka ļauj tām partijām, kuras ievēlētas ar lielāku mandātu skaitu, turpināt sarunu apli. "Kopsavilkumu īstenosim labākajā gadījumā pēc sarunu noslēgšanas," teica politiķis.

Ziņots, ka apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 845 196 jeb 54,60% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās.

Visaugstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 60,96% vēlētāju, tai seko Kurzeme ar 55,86%, Zemgale ar 54,76%, Rīgas vēlēšanu apgabals ar 53,93% un Latgale ar 43,07% vēlētāju. Vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nobalsojuši 31 946 jeb 24,44% vēlētāju.

Iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā vienotība".

"Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – astoņas vietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!