Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pēc piektdienas tikšanās ar "Attīstībai/Par!" secinājusi, ka Administratīva teritoriālā reforma ir nepieciešama un, ja ZZS rastu vietu nākamajā valdībā, atbalstītu tās īstenošanu, žurnālistiem pastāstīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Krauze teica, ka sarunas ar "Attīstībai/Par!" pārstāvjiem Arti Pabriku un Juri Pūci bijušas konstruktīvas. Puses mēģinājušas rast kopīgas intereses.
"Pārrunājām reģionālās reformas. ZZS apzinās "Attīstībai/Par!" mērķus. Protams, neiebildīsim [reformas īstenošanai], jo uzskatām, ka daudzas reformas ir jāturpina un ir vajadzīgas," teica Krauze, piebilstot, ka ZZS ir iesākusi reformas vairākās jomās, kā arī ir gatava veikt citas.
Partiju pārstāvji gan neesot iedziļinājušies detaļās un runājuši galvenokārt vispārīgā līmenī par principiem un vienojošiem jautājumiem. Partijas neesot apspriedušas arī iespējamo atbildības jomu sadali jaunajā valdībā.
"Attīstībai/Par!" premjerministra amata kandidāts Artis Pabriks žurnālistiem pauda, ka nākamajā valdībā jāiekļauj arī ZZS. "Redzam, ka no ZZS būs atbalsts nākamajā koalīcijā veikt administratīvi teritoriālo reformu. Mēs uzskatām, ka tam ir jābūt vienam no prioritārajiem uzdevumiem. Ja ZZS ir gatava to aktīvi atbalstīt šo sešu iespējamo partiju koalīcijā, tad mums ir pārliecība, ka tas [reforma] beidzot Latvijas valstī varētu notikt," teica Pabriks.
Pabriks pauda, ka konstruktīvus risinājumus ar ZZS varēs rast arī turpmākajās izglītības un veselības sfēras reformās.
Iepriekš tieši ZZS visaktīvāk iestājusies pret teritoriālās reformas turpināšanu. Piemēram, Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Augusts Brigmanis 2017. gada aprīlī teica, ka "par varītēm mīlēts netiksi". Proti, pašvaldībām jāļauj par savu nākotni lemt pašām. "Es gribētu teikt mūsu koalīcijas partneru vadītajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā – nu liecieties mierā, kuras pašvaldības gribēs, tās pašas tiksies un sadarbosies bez jebkādas piespiešanas. Nav jēgas ministrijai kartē zīmēt apļus, lai noteiktu, kurām pašvaldībām ir obligāti jāsadarbojas," teica Brigmanis. Pret reformu iebildusi arī ZZS biedru vadītā Latvijas Pašvaldību savienība.
Kopš 26 rajonu un 522 vietējo pašvaldību vietā administratīvi teritoriālās reformas ceļā ieguvām deviņas republikas pilsētas un 110 novadus ir pagājuši gandrīz 10 gadi, taču tālāki būtiski soļi vietvaru reorganizēšanā nav sperti. Jau 2013. gadā pati ministrija secināja, ka pašvaldībās krasi atšķiras iedzīvotāju skaits, platība, ieņēmumi, Eiropas Savienības līdzekļu apguve un spēja nodrošināt publiskos pakalpojumus. Šobrīd gandrīz puse no administratīvajām teritorijām neatbilst likumā noteiktajiem teritoriju izveides kritērijiem. Bet pašvaldību izlīdzināšanas fondā šogad "donores" ir vien 15 pašvaldības, pārējās naudu saņem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) varas laikā kļuvis skaidrs, ka pašvaldību skaitu Latvijā nesamazinās. Tā vietā aktualizēta ideja par sadarbības teritoriju veidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Šī vīzija ierakstīta arī premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā, kur sadarbības teritorijām piedēvēta spēja "vairot ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī radīt ekonomiskās sviras brīvprātīgai pašvaldību sadarbībai."
2016. gadā ministrija sāka konsultācijas ar pašvaldībām. Vairums pašvaldību neiebilda sadarbības teritoriju veidošanai. Daļa vietvaru saskatīja slēptu administratīvi teritoriālās reforma otro kārtu. Pret sadarbības teritorijām nostājas Latvijas Pašvaldību savienība. Arī koalīcija nav vienisprātis, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim aicinot ministriju "likties mierā", jo tās pašvaldības, "kuras gribēs, pašas tiksies un sadarbosies bez jebkādas piespiešanas".
Pērn augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredzēja 29 sadarbības teritoriju veidošanu. Šā gada janvārī likumprojekts atbalstu guva arī Ministru kabineta komitejā. Aprīlī laikraksts "Diena" ziņoja, ka pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību ministrija nolēmusi reformu atlikt. Gerhards drīz vien iebilda, ka nekas nav atlikts – tūdaļ likumprojekts atkal nonāks valdībā. Taču ir pagājis gandrīz pusgads, kā laikā tas nav noticis. Visticamāk, ka šis uzdevums nonāks nākamās valdības darbakārtībā.
Ziņots, ka visu šo nedēļu risinās valdības veidošanas sarunas. Līdz šim paralēli notika divu partiju – "KPV LV" un JKP – organizētas sarunas ar pārējiem 13. Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem.
Jau nākamās nedēļas izskaņā Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno tikties ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Tikšanās plānots sākt ar politiskajiem spēkiem, kas saņēmuši vismazāko atbalstu, savukārt sarunu noslēgumā Vējonis iecerējis tikties ar vislielāko atbalstu saņēmušajām partijām.
Ziņots, ka apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā vienotība".
"Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.
