Foto: Publicitātes attēls
Ēnu ekonomikas, tajā skaitā kontrabandas sekmīgāka apkarošana, nodokļu piemērošanā uzsvaru liekot uz tādiem, kas liedz iespēju izvairīties, rezultātā kāpinot iekasēto nodokļu apjomu, ir Latvijas iespēja ievērojami papildināt valsts maciņu un veicināt Latvijas izaugsmi, pārliecināta "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

"Neviens precīzi nezina, cik liela ir ēnu ekonomika, jo pēc dažādām pētījumu metodēm rezultāti atšķiras, bet viens ir skaidrs - ēnu ekonomika Latvijā ir liela, un valsts varētu darīt vairāk tās apkarošanai," uzsver L. Strašuna. "Valsts ieņēmumu dienests ir kļuvis aktīvāks, bet ar administratīviem pasākumiem ir par maz un ēnu ekonomikas mazināšanas ātrums nav pietiekams. Var mēģināt rādīt ar pirkstu, ķert rokās un krimināli sodīt, bet uz šo jautājumu būtu jāskatās plašāk - nodokļu sistēmas kontekstā," skaidro L. Strašuna.

Pēc viņas teiktā, ēnu ekonomika būtu jāmazina ne tikai ar administratīviem pasākumiem, bet arī mainot nodokļu bāzi uz tādu, kur nav iespēju izvairīties un ir mazāka negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. "Ir jāskatās, kādus nodokļus ir vieglāk noslēpt, bet kādus - nē. Algu ir salīdzinoši viegli neuzrādīt pilnībā, bet nekustamo īpašumu tik viegli nenoslēpsi, tādēļ no ēnu ekonomikas apkarošanas viedokļa daudz efektīvāk būtu akcentu likt uz nodokli mājokļiem. Tas pat obligāti nenozīmē likmju celšanu, varētu sākt ar kadastrālo vērtību pietuvināšanu īpašumu tirgus vērtībai vai mazinot automātiskās atlaides no pašvaldību puses," skaidro "Swedbank" vecākā ekonomiste.

Jo īpaši Lietuvai, bet arī Igaunijai izdevies pēdējo pāris gadu laikā samazināt kontrabandu, kas nozīmē lielākus pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes ieņēmumus. Latvijai šajā ziņā tikpat labi neveicās. "Kontrabanda ir viena no ēnu ekonomikas sejām līdztekus aplokšņu algām, PVN izkrāpšanai u.c. AC Nielsen jaunākais novērtējums (pēc tukšo cigarešu paciņu izcelsmes) liecina, ka Lietuvā pēdējā laikā diezgan krasi ir samazinājušies kontrabandas cigarešu apjomi, jo tiek daudz stingrāk kontrolēta ārējā ES robeža," stāsta L. Strašuna.

"Viena no ēnu ekonomikas radītajām problēmām, ko arī pašlaik mēs redzam - tā kropļo tirgu, jo tie, kas maksā nodokļus, ir krietni neizdevīgākā pozīcijā par tiem, kas nemaksā. Ja uzņēmums ir ēnu ekonomikā, tam arī nav motivācijas augt. Šādi "melnie" vai "pelēkie" uzņēmumi labāk paslēpsies, paliks mazi, lai nenonāktu Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā. Pat ja gribētu, šāds uzņēmums nevar augt, jo bankas kredītu nedos, ja ienākumi nav pierādāmi. Nav finansējuma, nav iespējamas arī investīcijas attīstībā. Un tas kopumā bremzē ekonomikas izaugsmi," secina L. Strašuna.

"Ēnu ekonomikas, tai skaitā kontrabandas apjomu, mazināšanā slēpjas milzīgs potenciāls valsts budžeta ieņēmumiem. Piemēram, Igaunija nodokļu ieņēmumos iekasē 32% no iekšzemes kopprodukta, bet Latvija - 28%. It kā nešķiet daudz, bet gadījumā, ja mēs nodokļus iekasētu tik pat veiksmīgi kā igauņi, mums valsts budžetā būtu papildus miljards eiro - tā ir milzīga summa," uzsver "Swedbank" vecākā ekonomiste.

"Ja mēs paši neuztveram ēnu ekonomiku kā problēmu, ja mēs akceptējam kontrabandas preču iegādi, apejot nodokļu nomaksu, ja neprasām politiķiem šīs problēmas risināt, tad arī nekas nenotiks vai notiks ļoti lēnām. Mums ir jāsaprot - nemaksājot nodokļus, mēs paši bremzējam valsts attīstību. Ja nodokļus nemaksāsim, tad arī no valsts nedabūsim ne kvalitatīvu izglītību, ne veselības aprūpi, ne sociālos pabalstus. Ja visi maksātu nodokļus, skolotājiem un mediķiem šobrīd nebūtu jāstreiko," iedzīvotājus aktivizēties aicina L. Strašuna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!