Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms ir paaugstinājies visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā par 1,3%, Igaunijā par 2,8% un Lietuvā par 1,7% no IKP.
Indeksa autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka uzsver: ''Lai arī IKP ir palielinājies par 4.5% salīdzinājumā ar 2016. gadu, bet Valsts ieņēmumu dienesta administrēto kopbudžeta ieņēmumu (nodokļu) pieaugums ir 7.7%, ēnu ekonomika Latvijā pieaug. Ēnu ekonomikas pieaugums, nevis samazināšanās situācijā, kad ir vērojama ekonomikas izaugsme un palielinās kopējie ieņēmumi no nodokļiem, ir satraucoša pazīme."
Biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes loceklis Juris Stinka norādīja, ka pētījumā netika aplūkota tāda tēma kā nelegālā tirdzniecība, piemēram, nelegālā preču tirdzniecība un kontrabanda, kas veido būtisku ēnu ekonomikas īpatsvaru, un ir lauks turpmākiem pētījumiem. "Tabakas nelegālās tirdzniecības jomā regulārus pētījumus veic kompānijas Nielsen un KPMG, bet alkohola un degvielas nelegālās tirdzniecības apjomi īsti nav aplēšami, varam vien paļauties uz VID statistiku un nozares novērtējumu. Jaunākais Nielsen pētījums, kas veikts pagājušā gada nogalē parāda, ka no Latvijā patērētajām cigaretēm 24,2% ir tādas, par kurām Latvijā nodokļi nav maksāti un ar šo rādītāju mēs joprojām esam līderos ES. Ja šīs jomas iekļautu kopējā pētījumā, domājams, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā būtu vēl augstāks," uzsvēra J.Stinka.
No kopējā ēnu ekonomikas apjoma vislielāko īpatsvaru 2017. gadā visās Baltijas valstīs veido aplokšņu algas, proti, Latvijā 45.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 55% un 41.7%. Vidējā algas daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2017. gadā ir relatīvi līdzīga Latvijā un Igaunijā (attiecīgi 20.9% un 18.1%), bet nedaudz mazāka Lietuvā (15.2%). Savukārt tieši ienākumu neuzrādīšana, kas Latvijā veido aptuveni 37.2% no visas ēnu ekonomikas, ir komponente, kas joprojām nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Baltijas valstu vidū. Proti, lai arī Latvijā vidējā ienākumu daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts 2017. gadā ir samazinājies līdz 17.1% salīdzinājumā ar 18.5% gadu iepriekš, tā joprojām ir lielāka kā Igaunijā (9.7%) un Lietuvā (12.8%).
Ēnu ekonomikas pētnieks A.Sauka uzskata, ka ekonomikas pieaugumam Latvijā ir vairāki izskaidrojumi. Kā vienu no galvenajiem iemesliem autors min varbūtību, ka ekonomikas izaugsme valstī ir straujāka un kopējais ekonomikas apjoms ir lielāks, nekā to parāda statistika. ''Pie šādas situācijas ēnu ekonomikas apjoms var palielināties, pat ja palielinās kopējie nodokļu ieņēmumi," atzīst A.Sauka. Otrs iemesls ko min ēnu ekonomikas eksperts ir problēmas, kas saistītas ar kontroles mehānismu darbību un uzņēmēju attieksmi pret nodokļu maksāšanu.
Pētījuma rezultāti liecina arī par to, ka Lietuva joprojām izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni Baltijas valstīs, sevišķi attiecībā uz valsts pasūtījumiem. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, 2017. gadā Lietuvas uzņēmumi vidēji maksāja 10.1% no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Latvijā un Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 5.1% un 3.9% no līguma summas.
SSE Riga pētījums ''Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" notiek reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām "aplokšņu" algām. Jaunākajā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta aplēsēm par ēnu ekonomiku 2017. gadā un tendencēm 2009.-2017. gadā.