Atlicis pavisam īss laika sprīdis, līdz bērnudārzos, skolās un darba kolektīvos Ziemassvētku eglītēs tiks iedegtas svecītes. Parasti bez mūzikas un dzejolīšu skaitīšanas neiztikt. Kā zināt, vai pasākuma organizēšanas laikā nepieciešama īpaša atļauja par autordarbu izmantošanu? Meklējām skaidrojumu biedrībā "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA).
Autoru darbu izmantošana
Dziesma, dzejolis, luga ir kādas personas radošās darbības rezultāts. Autortiesību likums darbu radītājiem – autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības uz pašu darbiem jeb tiesības izmantot savus darbus jebkādā veidā, izsniegt darbu izmantošanas atļaujas citiem darbu lietotājiem un saņemt autoratlīdzību, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
Savukārt autoru darbu lietotājiem – koncertu, sarīkojumu organizatoriem ir jāievēro Autortiesību likumā noteiktā darbu izmantošanas kārtība – pirms darba izmantošanas jāsaņem atļauja jeb licence, ko var izsniegt gan pats autors, gan autoru pārstāvošā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Likumā noteikts arī termiņš, kurā licencei jāatrodas pie koncerta vai pasākuma rīkotāja – ne vēlāk kā desmit dienas pirms sarīkojuma.
Eglītes bērnudārzos un skolās
Tomēr ne vienmēr koncertu un pasākumu rīkotājiem ir nepieciešams saņemt darbu izmantošanas atļauju. Brīvi var izmantot darbus, attiecībā uz kuriem beidzies autortiesību termiņš – autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves.
Bez licences saņemšanas un autoratlīdzības samaksas atļauts izmantot autortiesību aizsargātus darbus likumā strikti noteiktajos gadījumos, kad autoru mantiskās tiesības ir ierobežotas, sabalansējot tiesību īpašnieku intereses ar visas sabiedrības intelektuālajām vajadzībām. Viens no šādiem gadījumiem ir darba izmantošana publiskā izpildījumā izglītības mērķiem.
Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt darbu "izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu un ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai pedagogi, izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu"
Ņemot vērā likumā noteikto, ka jebkuri autora mantisko tiesību ierobežojumi ir jātulko šaurā nozīmē un šaubu gadījumā jāpieņem, ka autortiesības nav ierobežotas, katrs konkrētais gadījums ir jāizvērtē individuāli, portālam Cālis.lv norāda AKKA/LAA Publiskā izpildījuma nodaļas speciālisti.
Pirmkārt, jāizvērtē, vai darbu atskaņošana notiek izglītības iestādē, ar "izglītības iestādi" saprotot valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibinātas iestādes, kuru uzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestādes, privātās izglītības iestādes, pamatizglītības iestādes, vidējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes – mūzikas skolas u.c.
Otrkārt, jāizvērtē auditorija jeb personas, kurām atskaņojums paredzēts, un to savstarpējās attiecības. Likumā personu loks ir ierobežots, uzskaitot trīs grupas – pedagogi, izglītojamie un personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu. AKKA/LAA uzskata, ka arī audzēkņu tuvinieki – vecāki, brāļi un māsas ir personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu.
Treškārt, jāizvērtē, vai publiskais izpildījums tiek veikts nekomerciālā nolūkā, ar to saprotot publiskā izpildījuma nolūku nevis izglītības iestādes finansēšanas modeli. Piemēram, pirmsskolas iestādes audzēkņu sagatavots koncerts vecākiem – tas ir publisks izpildījums nekomerciālā nolūkā neatkarīgi no audzēkņu maksas par iestādes apmeklējumu.
Tādējādi, izvērtējot katru individuālo gadījumu atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem, var pieņemt, ka vairākumā bērnudārzu un skolu eglīšu sarīkojumu autoru darbu izmantošanas atļauja jeb licence droši vien nebūs nepieciešama. Savukārt tajos gadījumos, kad mācību iestāde uzaicina koncertorganizāciju sniegt koncertu, teātra trupu rādīt lugu vai cirka māksliniekus demonstrēt priekšnesumus, līgumā par uzstāšanos ir jābūt skaidri saprotamam, kurš saņem licenci un maksā autoratlīdzību. Profesionālas koncertorganizācijas, orķestri, teātri parasti jau laikus ir sarūpējuši darbu izmantošanas atļaujas, un izglītības iestādes vadītājam ir tikai jāpārliecinās par licences esamību.
Korporatīvie pasākumi
Gada nogalē daudzi uzņēmumi organizē svinības gan pašu darbiniekiem, gan plašai publikai adresētus korporatīvos sarīkojumus. Vajag vai nevajag licenci autoru darbu izmantošanai? Uz šo jautājumu nevar atbildēt ar nepārprotamu "jā'" vai "nē", jo ikvienā konkrētajā gadījumā un situācijā jāizvērtē, vai mūzikas atskaņošana būtu uzskatāma par publisku izpildījumu. Saskaņā ar Autortiesību likuma definīciju, publisks izpildījums ir "darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem".
Licence būs nepieciešama, ja:
- darbu izpildījums ir adresēts konkrētiem sabiedrības locekļiem – mērķauditorijai, nevis nejaušiem garāmgājējiem;
- darbu izpildījums ir paredzēts vairākiem sabiedrības locekļiem (individuāla mūzikas klausīšanās darba kabinetā nav publisks izpildījums);
- sabiedrības locekļi nav personīgi saistīti ar izmantojuma veicēju un nav personīgi saistīti savā starpā (mūzikas atskaņošana radinieku, draugu, darba kolēģu slēgtā pasākumā nebūs publisks izpildījums).
Kā ar likumu kontroli?
Autortiesību licences esamību vai neesamību pārbauda tiesībsargājošās iestādes – Valsts policija vai pašvaldību policija. AKKA/LAA šādu kontroles tiesību nav, norādīja aģentūrā.
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa portālam Cālis.lv atzina, ka autortiesību licenču kontrole nav prioritārais RPP darbības virziens. Tiešo pašvaldības policijas uzdevumu veikšanas laikā, konstatējot pārkāpumus autortiesību jomā, tie tiek fiksēti, taču speciāli organizētas pārbaudes netiek plānotas. Turklāt, kā redzams likumā, kā pirmajiem šī joma uzticēta Valsts policijai, kuriem ir arī atsevišķas struktūrvienības kā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, ja runājam par apjomīgiem pārkāpumiem.
