Gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju paredz, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par šo. Nepilna trešdaļa jeb 31% pārliecināti, ka arī Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina pētījumu centra SKDS aptauja. Iedzīvotāji ir optimistiski arī par aizvadīto gadu - šī gada beigās iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie vērtējumi. Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda ekonomikas krīzes laikā.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Domājot par nākamo gadu, patlaban iedzīvotāji ir noskaņoti optimistiskāk nekā 2016. gada nogalē, jo 47% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 31% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu.
2017. gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka gada nogalē 22% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 13% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 59% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.
Šie vērtējumi ir labāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie, atzīmē SKDS pārstāvji. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par pieciem procentpunktiem mazāk iedzīvotāju – 17% iedzīvotāju 2016. gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 24% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni vairāk nekā šī gada nogalē iegūtie 13% negatīvo vērtējumu. Kopumā šī gada nogalē ir iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie vērtējumi.
Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009. gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.
Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu saņēma 2006.gads, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.
Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par optimisma pieaugumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē.
Prognozējot, vai Latvijai 2018.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 31% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 46% domā, ka tas būs tāds pats kā 2017.gads.
Salīdzinājumam, pagājušā gada nogalē kopumā 26% iedzīvotāju prognozēja, ka 2017.gads Latvijai būs labāks, 16% domāja, ka sliktāks, bet 43% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais – 2016.gads.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004. gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.
SKDS uzsver, ka līdzīgi kā citos kopš 1999. gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti.
Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2018. gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis, liecina, ka kopumā 47% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 4% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 31% domā, ka tas būs tāds pats kā 2017. gads.
Tas ir lielāks optimisms, nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad 43% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 9% domāja – ka sliktāks, bet 31% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2016.gads, atzīmē SKDS pārstāvji.
Arī prognozējot savu personīgo nākotni, šogad decembrī ir vērojams vēsturiski vismazākais pesimistu īpatsvars (tikai 4%), kopš tika sāktie regulārie gada beigu noskaņojumu mērījumi. Līdzīgi zems pesimisma līmenis bija vērojams pirms diviem gadiem – 2015. gada nogalē, kad 5% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs sliktāks.
Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004. gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Aptaujas veikta laika posmā no šī gada 1. decembra līdz 14. decembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī
Instagram vai
YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit
