Saturs turpināsies pēc reklāmas

Evitas Zālītes Ziemassvētki: bērni, sveču mirdzums, baznīca


Ir trīs lietas, ar ko brīnišķīgā soprāna balss īpašniecei Evitai Zālītei asociējas Ziemassvētki: bērni, īpašā sveču gaisma un baznīca. Ar Latvijas Lepnuma godalgu apbalvotā māksliniece ir rūpīga ģimenes māmiņa; pie viņas mājas un

"Vienmēr esmu centusies sarūpēt krāšņus Ziemassvētkus ar bagātīgi klātu galdu, līdz pienāca reize, kad līdz pēdējam cepu un šmorēju, bet kaut kas iznāca ne tā, kā vēlos, tāpēc biju ļoti kreņķīga: jāiet uz baznīcu, bet vēl nekas nav gatavs! Aizgāju uz dievnamu, sajūtot tādu kā tukšuma sajūtu: itin kā svētkus man kāds būtu nolaupījis! Bet pati vien jau tos sev biju nolaupījusi, sak', "galva cepeškrāsnī palikusi"… 

Dievkalpojumā sēdēju līdzās ērģelniekam, dziedāju "Klusa nakts, svēta nakts", un, kad viss bija beidzies, raudāju… Beidzot eņģelis bija atnācis, un es devu solījumu: nekad vairs svētkos sevi nenogurdināšu ar mazsvarīgām lietām! Tāpēc vairs necenšos par katru cenu saklāt greznu un krāšņu galdu. Drīzāk domāju par brīdi, ka visi nāksim mājās – kaut uz galda būs tikai piparkūkas, būsim visi kopā un cits citu samīļosim. Neviens svētku mielasts neatsvērs kopā būšanu un svētku sajūtu sirdī!"

Šajā sakarībā Evita atgādina mācītāja Jura Cālīša trāpīgo domu: "Svētki nevar notikt, ja eņģelis nepiestāj." Lai gan paši to mākslīgi nevaram radīt, eņģeļa atnākšanai palīdzēt varam – parādot, ka gaidām tieši viņu. Tikai jāgaida ar atvērtu sirdi un jāvēlas: nu, ir tas solītis no savas puses jāpasper!

Jautāta, vai mākslinieki, kuri Ziemassvētku laikā tiek aicināti uzstāties lielos un mazos koncertos, pēc intensīvā darbu virpuļa nejūtas iztukšoti, Evita teic: "Lai cik tu dotu, vienmēr saņem atpakaļ. Reizēm Ziemassvētkos slodze ir par lielu, taču – kad pats esi Ziemassvēku vidū ar abām kājām nostājies, saņem pretī dubultā."

Viņu gan nodarbina citas pārdomas – Ziemassvētkos labdarības pasākumu saskrien tik daudz, ka rodas jautājums: nu, kāpēc labos darbus nevarētu darīt regulāri? "Svarīgi "dvēseli kustināt" arī citā laikā - kaut augustā vai oktobrī, jo arī klausītāji nevar uz visu paspēt," prāto Evita, kura dziedājusi daudzos labdarības koncertos, izjūtot dziļu emocionālu piepildījumu: "Šajā gadījumā gan domāju reālu, nevis pseidolabdarību, kad visi saņem honorārus. Īstajā labdarībā daudzi atsijājas."

Piedalīšanās Ziemassvētku koncertos baznīcās viņai ļāvuši izjust skaistāko svētku sajūtu: "To uztveru kā dāvanu!" Bet par spilgtāko Ziemassvētku piedzīvojumu Evita sauc pagājušo gadu, kad Pirmajos Ziemassvētkos kopā ar Valtu Pūci ieradušies Ogrē, kas tobrīd slīgusi absolūtā tumsā – gaismiņas nevienā logā! "Tāda apokaliptiska sajūta… Vai to bija ietekmējis izdaudzinātais "pasaules gals", nezinu… Kam derēja mūsu mikrofoni un sintezators? Pie Romas katoļu baznīcas valdīja akla tumsa, taču iekšpusē – cilvēku un sveču gaismas pārpilnība. No otrā stāva nostīvējām klavieres, kas bija visai apšaubāmā stāvoklī, taču kopumā bija tik skaisti! Bija tāda Gara klātbūtne, tik mistiski, pārlaicīgi."

Source info

www.DELFI.lv