Šīs svētku rota ir unikāla, jo ka eglīte šajā gadījumā nemaz nav koks, bet gan īpašā veidā sakārtotas virtenes uz Ingino kalna nogāzes.
Pēc Ziemassvētku izrotāšanas virs pilsētas "izaug" 650 metrus augsts un 350 metrus plats "koks". Gaismu virtene sastāv no trīs tūkstošiem lukturīšu, bet tās garums ir gandrīz desmit kilometri.
Gubio apkērtnē tiek mēļots, ka daiļo virteni iespējams saskatīt pat 50 kilometru attālumā.
Tradīcija veidot "eglīti" Ingino kalna nogāzē radusies 1981.gadā, kad Gubio iedzīvotāji nolēmuši Ziemassvētkus nosvinēt citādi.
Kopš tās reizes katru gadu 7.decembrī eglīte tiek izveidota un gaismu virtenes paliek ieslēgtas mēnesi.
2011. gadā īpašo eglīti iededza Romas pāvests Benedikts XVI, bet 2014. gadā to izdarīja viņa pēctecis Francisks I.
1999. gadā Gubio eglīte iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā "Vislielākā Ziemassvētku eglīte pasaulē".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
