Savukārt "Delfi Aculiecinieks" aicina ikvienu dokumentēt un parādīt arī citiem, kā izrotāta tava pilsēta vai pagasts, lai kopīgi ar citiem varētu ļauties gaidīšanas laika sajūtām.
Attēlus un nelielu stāstu par svētku rotām sūti uz epastu aculiecinieks@delfi.lv.
Portāls "Delfi" piedāvā ieskatīties un atcerēties svētku egļu iedegšanu Rīgā, kā arī to krāšņos dekorus pēdējā piecgadē.
Pēdējo piecu gadu laikā Rīgas galveno Ziemassvētku egli Doma laukumā rotājušas krāšņas egles. Tās galotnē atradies ne vien slavenais simbols - Rīgas gailis, bet arī rūķa cepure, kā arī
Savukārt eglītes zaros sakārtas ne tikai baltas dūjas, koka gaiļi, mirdzošu lampiņu virtenes, bet arī kilnģeru dekori, āboli un dažādu krāsu bumbas, kā arī citi rotājumi.
Rīgas Ziemassvētku egle Doma laukumā 2011. gadā
Rīgas Ziemassvētku egle Doma laukumā 2012. gadā
Rīgas Ziemassvētku egle Doma laukumā 2013. gadā
Rīgas Ziemassvētku egle Doma laukumā 2014. gadā
Rīgas Ziemassvētku egle Doma laukumā 2015. gadā
Rīgas Ziemassvētku egle Doma laukumā 2016. gadā
2011. gada 27. novembrī, spītējot sliktajam laikam, vairāk nekā 1000 rīdzinieku un pilsētas viesu vēroja Rīgas egles iededzināšanu Rātslaukumā.
Lampiņu virtenes iemirdzējās Rīgas galvenajās eglēs - Rātslaukumā un Doma laukumā. Rātslaukumā Rīgas senā egle tika iedegta plkst.17, bet Doma laukuma Ziemassvētku egle tika iededzināta plkst.18. Tāpat lampiņu virtenes tika iedegtas arī citās eglēs, kas atrodas Rīgā, piemēram, Līvu laukumā, skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, iepretim Ministru kabineta ēkai, kā arī citās vietās.
Uz Rīgas senās egles iededzināšanu bija ieradušies dažādi cilvēki - jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki, ģimenes ar bērniem un arī tūristi.
2012. gadā egle tika aizdegta ar krāšņiem pirotehnikas efektiem. To bez svētku uguntiņām rotāja arī baltas un sudraba krāsas bumbas, kā arī baltas dūjas.
Līdz ar egles iedegšanu Doma laukumā tika atklāts jau tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš, kurā bija iespējams iegādāties sveces, rotas, šalles, cimdus, dažādus kārumus un iespējams sasildīties ar karstvīnu.
Bērniem, kuri kopā ar vecākiem kuplā skaitā apmeklēja egles iedegšanu, vislielāko interesi izraisīja iespēja sēdēt klēpī Ziemassvētku vecītim un aplūkot aitas, kuras atrodas aizgaldā.
2013. gads spītējot stiprajām vēja brāzmām, ar jautrām dejām un dziesmām, kā arī Ziemassvētku vecīša sveicienu tika iedegtas svētku gaismas Rīgas galvenajā eglē, kam tika dots nosaukums "Dāvanu prieks".
Doma laukumā darbojās Koka figūru karuselis, aplokā bija apskatāms Kaķu nams ar saviem iemītniekiem, aitiņas un truši, bet bērnus vizināja ponijs.
2014. gadā īpaši svētku laikam darinātus tautas lietišķās mākslas izstrādājumus varēja iegādāties Ziemassvētku tirdziņā, kas darbu sāka līdz ar egles rotājumu iedegšanu. Tāpat tajā varēja iegādāties ierastos ziemas sezonas cienastus un svētku dāvanas, bet nedēļu nogalēs tirdziņu apmeklētājus priecēja koncerti un atrakcijas.
Jau vēstīts, ka kāda "Delfi" aculieciniece pauda sašutumu par Rīgas egles izskatu, rakstot, ka "Latvija ir viena no retajām zemām ar skaistiem mežiem un eglēm. Kāds izvēlējās "īpašu", daļēji nokaltušu egli ar skrajiem apakšējiem zariem kā īpašu lepnumu - sveicienu Briselei Ziemassvētkos un "īpaši" efektīgus rotājumus." Šo viedokli gan steigšus steidzās atspēkot Ušakovs, publiskojot fotoattēlus, kuros egle redzama, pušķota elektriskajiem rotājumiem.
Tradicionāli vairāk nekā simts gadu Briseles galvenā egle tika cirsta Ardēnas mežos, izņemot 2012. gadu, kad egli aizvietoja abstrakta skulptūra. Tādēļ šis ir īpašs notikums ne tikai šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai, bet arī pašiem Briseles iedzīvotājiem.
Lai akcentētu tradīcijām bagāto Rīgas vēsturi, par egles rotājumiem izvēlēts latviešu etnogrāfijas mantojums un Rīgas simbolika - Māras krusts kā laimes simbols, kas tika izmantots, lai sargātu materiālo labklājību; atslēga, kas simbolizē leģendām apvīto Rīgas atslēgu; Rīgas ģerboņa sakrustotās atslēgas, kas gādā par aizsardzību, kā arī pats Rīgas vārds.
Egles iedegšanas svinībās piedalījās Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), bet ar koncertprogrammu iedzīvotājus izklaidēja bērnu vokālās studijas "Knīpas un knauķi" dziedātāji, tubu kvartets "Magic 4", solisti Kristīne Zadovska, Ieva Sutugova, Aija Vītoliņa un Andris Ērglis.
Tāpat darbojās arī Ziemassvētku tirdziņi, kas bija izvietoti Doma laukumā, Līvu laukumā un Esplanādē.
Neskatoties uz slapjdraņķi, vairāki simti cilvēku svētdienas, 27. novembra pēcpusdienā bija pulcējušies Vecrīgā, lai noskatītos svinīgo Doma laukuma egles iedegšanu (titulbildē). Tāpat sācis darboties arī tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš.
Egles iedegšanā piedalījās Rīgas Domes amatpersonas, kā arī dziedātāji Andris Ērglis, Samanta Tīna un Atis Auzāns, kā arī aktieris Jānis Skanis un bērnu vokālais ansamblis "Momo".
Tirdziņā piedalās vairāk nekā simts tradicionālu amatu meistaru, zemnieku un mūsdienīgu dizaina izstrādājumu tirgotāju. Tāpat līdz pat 2017. gada 8. janvārim gaidāma plaša bezmaksas kultūras programma visai ģimenei. Programmai līdzi var sekot - www.vzt.lv.
Rātslaukuma egles iedegšana iekļūst Ginesa rekordu grāmatā
Savukārt Rīgas Rātslaukuma Ziemassvētku egles iedegšana ar Rūba Goldberga mašīnas palīdzību iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā.
Rekords tika uzstādīts piektdien, 2. decembrī, kad no Rīgas Rātsnama telpām "Scandiweb" veidotā 412 posmus garā Rūba Goldberga mašīna iededza Rātslaukuma Ziemassvētku eglīti. Šo procesu vēroja tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu.
Rekordlielajā Rūba Goldberga ķēdē tika ievietotas īpaši veidotas konstrukcijas no koka, sadzīves priekšmeti, bumbiņām, baloniem un citiem priekšmetiem, piemēram, akordeona, iepirkumu ratiem, mikroviļņu krāsns, kafijas automāta utt.
Lai uzstādītu pasaules rekordu Rūba Goldberga mašīna tika projektēta, būvēta un izmēģināta aptuveni divus mēnešus. Pie tās strādāja IT uzņēmuma "Scandiweb" darbinieki un brīvprātīgie, kuri pasākumam bija pieteikušies projekta "Rīgas egle" mājaslapā.