Foto: Shutterstock
Līdz ilgi gaidītajiem Ziemassvētkiem atlikušas vairs tikai dažas dienas, taču lielākie gatavošanās darbi vairākumam vēl tikai priekšā. Pirmo Ziemassvētku rītā tradicionāli tiek gādāta un pušķota eglīte. Ir jāizrotā māja, jāklāj bagātīgs svētku galds, jāsteidz sagādāt pēdējās dāvanas un visas glīti iesaiņot.

Pirmssvētku steigā mazais pieaugušajiem nereti pinas pa kājām kā "piektais ritenis", taču būtu ļoti vērtīgi viņu iesaistīt gatavošanās darbos. Kāpēc tas vajadzīgs un kā to izdarīt, skaidro ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psihoterapeite Līga Bernāte.

"Ir ļoti svarīgi bērnu iesaistīt gatavošanās procesā Ziemassvētkiem, nevis 24. decembra vakarā viņam pasniegt visu gatavu. Ziemassvētki ir ģimenes svētki, tādēļ tos ne tikai svin, bet tiem arī gatavojas kopā. Iesaistoties gatavošanās darbos, bērns mācās, ka svētkus rada cilvēki paši – tie nerodas no tukša gaisa," skaidro psihoterapeite. Tad pieaugot viņš mācēs "uzburt" svētkus arī savā ģimenē.

Nevajadzētu arī lolot cerību, ka bērnam, sasniedzot kādu vecumu, piepeši pašam no sevis radīsies interese iesaistīties gatavošanās procesā Ziemassvētkiem. Tas, vai bērns iesaistīsies, ir atkarīgs tikai un vienīgi no vecākiem. Ja pieaugušie vienmēr visu ir darījuši paši, bērns to uztvers kā normu.

Līga Bernāte piebilst, ka iesaistīt bērnu gatavošanās procesā Ziemassvētkiem vērts vēl pirms Pirmās adventes, kopīgi gatavojot adventes vainagu, runājot par Ziemassvētkiem un to gaidīšanu. Bet arī tagad vēl nekas nav nokavēts – ir gana daudz darbiņu, par kuriem mazās rociņas priecāsies.

"Bērni ir ļoti laimīgi, ja viņiem dod iespēju piedalīties procesā, un visu dara ar lielu aizrautību," saka psihoterapeite, piebilstot, ka izņēmums var būt pusaudži, kuriem bieži vien prioritāte ir draugi. Ja atvase kaut ko nevēlas darīt, par katru cenu to uzspiest nevajadzētu, jo tā var panākt tikai pretēju efektu – jaunietim gluži vienkārši radīsies nepatika pret Ziemassvētkiem.

Dažas idejas, kā iesaistīt bērnu

  • Kopīgi gatavot apsveikuma kartītes. Ja bērns pavisam mazs un pagaidām rada vien "abstrakto mākslu", var ļaut viņam izpausties, kaut ko pielīmējot pie kartītes. Tā var būt, piemēram, mammas (tēta) no aplikācijas papīra izgriezta eglīte vai mēnestiņš.
  • Iesaistīt piparkūku vai pīrāgu cepšanā. Mazākajiem ķipariem īpaši interesanta šķiet mīklas mīcīšana.
  • Kopīgi doties pēc eglītes un izraudzīties skaistāko. Ja bērnam ļauj piedalīties lēmuma pieņemšanā, tas stiprina viņa pašpārliecinātību.
  • Gatavot rotājumus eglītei un pušķot māju. Bērni būs sajūsmā par sniegpārsliņu griešanu no papīra. Internetā var atrast kaudzēm ideju, kā pagatavot sniegpārsliņas un citus rotājumus.

Viss šķībi un greizi, apkārt – haoss

Bieži vien mammas sūdzas, ka darīt kaut ko kopā ar bērnu nozīmē uzkraut sev dubultdarbu, jo pēc ķipara paliek liela "šmuce" un bieži vien viss ir jāpārtaisa. "Jā, no bērna perfektu rezultātu gaidīt nevar. Taču ir jāļauj viņam ķēpāties un radoši izpausties, citādi taču viņš neko neiemācīsies. Protams, mammai tas ir ķēpīgāk un droši vien rezultāts – piparkūka vai Ziemassvētku apsveikums– nebūs tik skaists, bet gadu no gada bērns mācīsies un savas prasmes uzlabos," skaidro Bernāte.

Psihoterapeite iesaka koncentrēties uz procesu – prieka gūšanu no darbošanās kopā ar bērnu, nevis uz rezultātu. Fokusējoties uz rezultātu, daudzi beigu galā ir tik pārnervozējušies, ka prieka par paveikto nav nekāda.

"Domāju, ka prieks, ko bērns gūst no darbošanās, un tas, ko viņš iemācās, ir daudz būtiskāks, nekā tas, ka atnāks vecāku draugi un radinieki un pateiks – cik ideāla piparkūka bērnam izdevusies! Visticamāk, viņi priecāsies daudz vairāk, redzot, ka bērns pats savām rokām pagatavojis ne tik ideālu, toties pilnīgi unikālu piparkūku, nevis mamma palīdzējusi uztaisīt to teju nevainojamu," saka psihoterapeite.

Viņa aicina vecākus bērnu nekritizēt, ja kaut kas nav izdevies. "Kritizējot varam sabojāt bērnam visu prieku un iznīcināt vēlmi kaut ko darīt. Vecāku uzdevums būtu iedrošināt. Varam neuzkrītoši pamācīt bērnu, piedāvājot kādus variantus, sak, skaties, varbūt tu vari izdarīt šitā?! Taču nevajadzētu bērna veikumu kritizēt un kur nu vēl pārtaisīt, uzspiest savu versiju par to, kā ir pareizi. Jāļauj pašam radoši izpausties. Viņš augs lielāks un darīs labāk. Ja ļoti vajag, lai piparkūkas būtu ļoti skaistas – vienu pannu taisa bērns, bet otru mamma. Katrs taisa, kā viņš grib. Ja ķipars grib uztaisīt zobenu vai spaidermenu, nevis eglīti un mēnestiņu, lai viņš taisa! Tā ir viņa panna un viņa idejas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!