Pēc vidusskolas absolvēšanas Santa izvēlējās Liepājas universitātē studēt jauno mediju jeb digitālo mākslu, un viņu visvairāk uzrunāja darbošanās ar 3D datorprogrammām. Tā jaunā liepājniece sāka veidot trīsdimensionālas ilustrācijas.
"Ja gleznotājs gleznas radīšanai izmanto otas, es savas idejas realizēšanā lieku lietā 3D datorprogrammu. Latvijā šis virziens vēl nav diez ko populārs, bet pasaulē 3D grafika jauniešu vidū kļuvusi diezgan iecienīta," ar savu aizraušanos iepazīstina māksliniece, "man personīgi patīk, ka, strādājot ar 3D, daudz iesaistīta matemātika, nepieciešama tehniska izpratne un zināšanas. Piemēram, precīzi kontrolēt kādos grādos rotē objekts, kā to izkārtot koordinātu plaknē. Veidojot ilustrācijas, jāņem vērā fizikas likumus, un rezultātā sanāk, ka izteikti tehnisks process tiek pārvērsts poētiskā ilustrācijā."
Pēc studiju beigšanas viņa nopietni pievērsās digitālās mākslas darbu veidošanai, negaidot piedāvājumus vai pasūtījumus. Darbus publicēja sociālo mediju vietnēs, kā arī savā portfolio lapā: suntafrunce.tumblr.com.
Ļauj runāt darbiem
"Mākslas publicēšana internetā ir ļoti demokrātiska, pieejama plašai auditorijai. Tas nav kā izstāžu zāles, kur aiziet daži interesenti. Internetā tos var redzēt cilvēki, kas ikdienā par mākslu tik ļoti neinteresējas. Tīmeklī attēls var ceļot apkārt, ar to var dalīties lietotāji. Bieži vien cilvēki pat neapjauš, ka tā ir māksla, jo internetā nav robeža starp mākslas institūciju un pašu mākslinieku. Tādēļ man ļoti patīk strādāt šādā veidā, jo publika ir sasniedzamāka un pieejamāka," izraudzīto ceļu pie publikas izklāsta Santa.
Drīz vien centīgais darbs nesis pirmos augļus, pat ja no malas tas izskatījies pēc laimīgas sagadīšanās.
"Tieši no publikācijām internetā mani atrada Vācijas žurnāla Form redaktore. Viņa meklēja māksliniekus rakstiem, un piedāvāja man izveidot ilustrāciju izdevuma vākam. To varu uzskatīt par savu pirmo lielo darbu ar atalgojumu. Turklāt uzreiz atzītā žurnālā. Tad man pa īstam radās apjausma, ka radot darbus un liekot tos internetā, var sasniegt cilvēkus un tādējādi progresēt karjerā," stāsta Santa. 1905.gadā dibinātais žurnāls Form ir viens no senākajiem un prestižākajiem arhitektūras un dizaina žurnāliem pasaulē. Nozares profesionāļu atzīts un lasīts, tādēļ iekļūšana tajā uzskatāma par augstu novērtējumu. Jo īpaši tik agrā profesionālo gaitu sākumposmā.
"Man bija iesākta interjera ilustrāciju sērija, un viņi pasūtīja tai turpinājumu. Tādēļ vākam izveidoju jaunu ilustrāciju, iekļaujoties sērijas estētikā," saka Santa, neslēpjot, ka darba publicēšana žurnālā piešķir māksliniekam autoritāti un atpazīstamību nozares profesionāļu aprindās.
Izrāda darbus Francijā un Īrijā
Līdzīgi viņa nonāca nākamajā lielajā projektā. Santu internetā uzrunāja kuratore, kas veidoja izstādi Creative Europe šī gada projektam European Connections in Digital Arts ar Francijas, Īrijas un Latvijas iesaisti. Trīs gadu projektā katrā dalības zemē tiek organizēta viena izstāde, izvēloties jaunus māksliniekus no visām trim valstīm. Māksliniekiem ir iespēja radīt jaunus darbus tieši šai ekspozīcijai, būt klāt visās izstādēs, veidot kontaktus.
"Mani uzrunāja trīs mēnešus pirms Francijā plānotās izstādes atklāšanas. Videozvanos pārrunājām koncepciju, es izstrādāju ideju par animāciju sēriju. Projekts kopumā ilga sešus mēnešus – darbu sagatavošana, brauciens uz visām trim izstādēm un darbu uzstādīšana," digitālā māksliniece uzsver, ka līdzdalība šajā projektā ļoti palīdzējusi izaugsmē, "strādājot vienatnē Latvijā, trūkst komunikācijas ar citiem profesionāļiem. Bet izstādēs satiekot māksliniekus, kuri ir vecāki un pieredzējušāki par mani, un ikdienā strādā kā digitālie mākslinieki, varēju iegūt informāciju, ko vēl varu darīt savā karjerā, vērot viņus darbībā un mācīties no viņu pieredzes. Protams, bija svarīgi dzirdēt viņu atsauksmes par maniem izstādītajiem darbiem. Tas pavēra plašāku skatu uz darbības iespējām, arī ārpus Latvijas."
Internets atver durvis uz pasauli
Digitalizācija saistās ne vien ar Santas darbu. Tā ietekmē visu viņas dzīvi. Santa būtībā iemieso XXI gadsimta darba stilu, kas iepriekšējo paaudžu pārstāvjiem bieži vien nav saprotams. Proti, jaunie speciālisti ar globālā tīmekļa starpniecību realizē sevi profesionāli, komunicē un pelna. Viņu domubiedri un sadarbības partneri var dzīvot tūkstošu kilometru attālumā. Bieži vien tie dzīvē satikti vien pāris reižu vai pat nekad, taču tas netraucē veiksmīgi realizēt kopīgus projektus. Nozīmīgs faktors ir internets, kā arī internets telefonā, kas eiropiešiem nu ir pieejams visā Eiropas Savienības teritorijā bez papildu izmaksām. Tas ir nozīmīgs atspaids arī Santas darbā, kas lielā mērā balstās ātrā interneta pieslēgumā.
Lai informētu jauniešus par viņu tiesībām un iespējām Eiropas Savienībā, šobrīd norisinās kampaņa EUandME. Tās vietnē https://europa.eu/euandme/lv var iegūt informāciju par to, ko jauniem cilvēkiem piedāvā ES – sākot no iespēju mācīties un strādāt jebkurā dalībvalstī, un beidzot ar salīdzinoši lētiem mobilajiem sakariem un internetu, atrodoties ārzemēs.
"Šodien tas šķiet tik pašsaprotami, ka internets ir pieejams visur. Lai arī bērnībā mājās nebija pieslēguma, tagad digitālā vide ir tik ļoti pierasta, ka vairs neatceros, kā bija tad, kad tā visa nebija. Ir tik ērti, ka informācija un saziņa vienmēr ir pirkstu galos. Tas maina cilvēku saziņas veidu. Man, piemēram, ir daudz interneta draugu – citi mākslinieki, kurus dzīvē neesmu satikusi. Sekojot viņiem sociālajos tīklos, sazinoties, var just šo mākslinieku kopienu, apjaust, kas notiek jomā. Šādi var tikt pie mākslinieku koplietotajām esejām, darbiem, redzēt, kā tiek radīti mākslas darbi. Tā var izglītoties vairāk, nekā lasot grāmatas vai studējot mākslu," globālā tīmekļa ietekmi uz jauniešu ikdienu skaidro Santa, piebilstot, ka daudzi jaunie mākslinieki apgūst programmas paši, mācoties internetā. Tās bieži vien ir bezmaksas. Arī lielu daļu informāciju un paraugu var iegūt par velti. Atliek vien atrast, kas pašam patīk, apgūt zināšanas un likt tās lietā.