Pārvarēt apmulsumu un saņemt kompensāciju par ceļojuma aizkavēšanos
Foto: Publicitātes foto

Darīt to, kas patīk pašai, un ar savu pieredzi gan iedvesmot, gan praktiski palīdzēt citiem. Šādu ceļu izvēlējusies rīdziniece Alīna Andrušaite. Viņa jau vairāk nekā četrus gadus uztur ceļojumu blogu sapnumedniece.lv, kurā ne vien dalās iespaidos par desmitos skaitāmiem braucieniem uz tuvām un tālām zemēm, bet arī publicē ļoti praktiskus padomus, kā saņemt kompensāciju no aviokompānijām par aizkavētiem reisiem, vai kam pievērst uzmanību, izvēloties autonomas mašīnas.

Alīnas aizraušanās ar ceļošanu sākās 2007.gada rudenī, kad Erasmus apmaiņas programmā viņa aizbrauca uz Grieķiju. "Tur man bija divas dzīvokļa biedrenes – itāliete un lietuviete. Vēlāk pievienojās brazīliete. Tad mēs visas kopā braukājām un iepazinām Grieķiju – Atēnas, grieķu salas. Aizbraucām uz Turciju, uz Bulgāriju. Tur es ieraudzīju citu ceļojumu pusi - pašu organizētu ceļojumu," savas dzīves kaislības atklāšanu atklāj Alīna.

Iepriekš viņa vēl baidījās ceļot uz savu roku. Ērtāk šķita paņemt gatavu tūrisma piedāvājumu. Tādā veidā bija pabūts Tunisijā un Horvātijā, iepazīstot organizētā tūrisma labās un sliktās puses. Tajā skaitā nemitīgo steigu un galvā džinkstošos mūžīgos gida atgādinājumus: "Jums ir piecas minūtes fotogrāfijām, un tad visi kāpjam autobusā".

Tieši pēc Grieķijas radusies sajūta, ka "ir āķis lūpā". Kopš tā laika Alīna nespēj iztēloties dzīvi bez ceļošanas un izmanto katru iespēju, lai dotos apskatīt pasauli. Gan pašas izvēlētos ceļojumos, gan pagarinot uzturēšanās laiku dažādās pilsētās komandējumu laikā. Ja tas nav iespējams, apņēmīgā sieviete mostas agrā rītā un dodas apskatīti pilsētu pirms darba cēliena.

Rakstīt pamudina draugi

Alīnai vienmēr paticis rakstīt. Viņa savas pārdomas sāka uzticēt dienasgrāmatai jau sešu gadu vecumā, un pirmo ceļojuma aprakstu par braucienu uz Londonu uzrakstīja 12 gados. To nopublicēja tolaik populārais pusaudžu žurnāls LaBA.

"Atceros, ka toreiz ar milzīgu akciju reklamēja, ka pieejamas lētas biļetes uz Londonu par 300 latiem abos virzienos. Tie bija citi laiki. Tagad, protams, uz Eiropu var aizlidot daudz lētāk," ar smaidu atceras aizrautīgā ceļotāja.

Ideja par blogu nākusi krietni vēlāk, zīmīgas apstākļu sakritības un draugu ietekmē. "2013.gada janvārī National Geographic bija izsludinājis ceļojumu aprakstu konkursu. Es tolaik biju trīs nedēļu braucienā ar automašīnu pa ASV rietumkrastu. Atgriežoties uzzināju par to un nodomāju: šo es gribu vinnēt. Apsēdos un uzrakstīju aprakstu. Pievienoju skaistas vīra Jēkaba uzņemtās fotogrāfijas un iesniedzu. Vispirms ar šo aprakstu februārī uzvarējām mēneša atlasē. Gadu vēlāk, kad atkal bijām Amerikā, uzzinājām, ka esam uzvarējuši arī visā konkursā. Balvā saņēmām iespēju braukt uz Vašingtonu tikties ar National Geographic redakciju. Braucot uz ASV galvaspilsētu, ar vīru runājām – ja mūsu apraksts ir bijis interesants National Geographic, ja daudzi draugi ir mudinājuši aprakstīt piedzīvojumus, varbūt tiešām vajadzētu taisīt blogu," ceļu uz Sapņu mednieci atstāsta Alīna. Tā kopš 2014.gada viņa cītīgi apraksta savus ceļojumus un gūto pieredzi dažādu situāciju risināšanā. Strādājot pilna laika darbu, rakstīšanai tiek atvēlēts brīvais laiks.

"Man patīk rakstīt detalizēti, tādēļ katrs apraksts ir piecas un pat 10 reizes garāks nekā tipiski ceļojuma apraksti. Tā kā ceļojumu pēdējos divos gados bijis diezgan daudz un es rakstu tikai brīvos brīžos, pat iekrājies blogā nenopublicēto aprakstu "parāds". Viena apraksta uzrakstīšana aizņem 8-15 stundas. Tad vēl 3-4 stundas, lai pārtulkotu bloga angļu versijai. Fotogrāfiju atlase paņem kādas divas stundas. Vīram vajag vismaz 10, lai tās apstrādātu un visu saliktu lapā. Tā ka tas ir milzīgs darba apjoms, taču katrs ceļojums dod jaunu iedvesmu rakstīt," Alīna atklāj ierasto darba procesu.

Ceļotāju padomdevēja

Viens no blogā lasītākajiem rakstiem ir par kompensāciju iegūšanu no aviokompānijām par kavētajiem vai atceltajiem reisiem. Varētu pat teikt, ka tas mainījis Alīnas dzīvi, jo teju ik dienu kāds ceļotājs vēršas pie viņas pēc padoma. Pašas pieredze un zināšanas gan nākušas caur ne īpaši patīkamiem notikumiem.

"Pirmais gadījums, kad es sapratu, ka varēju pieprasīt kompensāciju, bija 2012.gadā. Pirms reisa no Tampas uz Rīgu lidmašīna saplīsa, un pasažieriem bija jāizstāv rindu, lai saprastu, ko darīt tālāk. Divās stundās izstāvēju, lai gan biju rindā trešā vai ceturtā. Man pateica, ka nākamais reiss uz Eiropu ir tikai nākamajā dienā un iedeva 10 dolāru pusdienu vaučeri. Otrajā dienā aizkavējās viens no starpposmiem, un mājās es biju vairāk nekā diennakti vēlāk. Pēc tam, lasot forumos citu ceļotāju piedzīvoto, sapratu, ka varēju saņemt pat 600 eiro kompensāciju, jo biju pirkusi biļeti no Eiropas aviokompānijas. Es gan to nekad neizdarīju. Tagad, protams, ir žēl, ka neuzrakstīju kompensācijas pieteikumu," viņa atzīst.

Nākamajā reizē jau bijusi gudrāka. "Pirmo reizi kompensāciju pieprasīju 2016.gada janvārī. Biju nopirkusi biļeti no Rīgas caur Stambulu uz Dubaiju. Reiss no Rīgas nokavēja par stundu, tādēļ nepaguvu uz Dubaijas lidojumu. Stambulā mani pārcēla uz nakts reisu kādas septiņas stundas vēlāk, kā rezultātā es Dubaijā ierados nākamajā dienā. Jau no Stambulas lidostas biju zvanījusi uz viesnīcu, bet apmaksāto rezervāciju vairs nevarēju atcelt, līdz ar to naudu biju zaudējusi. Iesniedzu aviokompānijai kompensācijas pieteikumu, un viņi man atlīdzināja telefona rēķinu, maksu par patērēto internetu un arī izmaksāja 600 eiro kompensāciju. Tā kā reiss bija no Eiropas, aviokompānijai nācās izpildīt šeit spēkā esošos noteikumus, lai arī tā ir reģistrēta Turcijā," Alīna atminas, ka kompensācijas jautājuma risināšana noritējusi raiti, jo aviokompānija neesot iebildusi. Viņa bija ceļojumu forumos izlasījusi, kā jāveic procedūru, un soli pa solim to izpildījusi.

Iedrošina nepadoties

"Ja procedūru būtu jāsaprot, lasot vienīgi likumus, būtu sarežģītāk. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ daudzi cilvēki baidās iesniegt kompensācijas pieteikumu. Citos gadījumos aviosabiedrībām jāraksta vairākas reizes, bet ar neatlaidību var tikt pie rezultāta," Alīna mudina cilvēkus nepadoties, pat ja aviokompānijas uzreiz negrib piekāpties. Viņa ļoti novērtē, ka Eiropas Savienībā ir šādi patērētāju aizsardzības noteikumi, un šajā tirgū strādājošajām aviokompānijām tos ir jāievēro. Daudzos citos reģionos aviokompānijām nav pienākuma izmaksāt kompensāciju.

"Kopš esmu savu pieredzi aprakstījusi blogā, ik nedēļu man kāds pajautā padomu. Esmu gandarīta, ka daudziem izdevies palīdzēt," neslēpj rīdziniece, gan mudinot cilvēkus vispirms izlasīt jau blogā publicēto informāciju, jo individuāla sarakstīšanās ar katru paņem daudz laika.

Lai informētu Eiropas jauniešus par viņu tiesībām saņemt kompensāciju par aizkavētiem vai atceltiem reisiem, kā arī citām tiesībām un iespējām Eiropas Savienībā, šobrīd norisinās kampaņa EUandME. Tās vietnē https://europa.eu/euandme/lv var iegūt atbildes uz daudziem jautājumiem par to, kādos gadījumos pilsoņi var rēķināties ar ES palīdzību, kā realizēt savu potenciālu un piepildīt sapņus ar ES atbalstu.

Eiropiešiem durvis vaļā

Pat ja cilvēki bieži to nenovērtē, Latvijas dalība Eiropas Savienībā ceļotājiem pavērusi tik plašas iespējas, par kādām citu valstu iedzīvotāji tikai sapņo. "Sarunās ar citu valstu ceļotājiem, filipīniešiem, indonēziešiem, dzirdu, ka viņiem ir jāiesniedz milzīgi dokumentu kalni, banku kontu izdrukas, lai saņemtu vīzu un vispār kaut kur aizbrauktu. Mums ir Eiropas Savienības pase un mēs varam ceļot bez ierobežojumiem, mums nevienam nav neko jāpierāda," teic Alīna, "reizēm noder arī iespēja lidostās iet uz prioritārajām rindām. Piemēram, ienākot zālē un redzot, ka 300 cilvēki stāv rindā pie viena vai diviem pasu kontroles lodziņiem, bet pie Eiropas Savienības pasu kontroles ir tikai viens cilvēks. Tad var ātri tikt cauri kontrolei, kas atvieglo ceļošanu un ļauj ietaupīt laiku".

Dalība ES palīdz Alīnai arī profesionālajā ziņā, strādājot starptautiskā kompānijā: "Uz noteiktām amata pozīcijām var pieteikties darbinieki, kuriem ir tiesības strādāt Eiropas Savienībā. Mums tās ir, un tā ir būtiska priekšrocība karjeras izaugsmē. Pat ja daudzi kolēģi nezina, kur Latvija atrodas, šīs tiesības padara mūs vienlīdzīgus un dod iespēju pilnvērtīgi konkurēt ".

Sharing Options

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus