Foto: Publicitātes foto
Norstat un Tele2 veiktais pētījums parāda, kurus brīžus viedierīces mums mēdz nolaupīt visbiežāk, un kas ir tie paradumi, no kuriem cilvēki gribētu atradināties. 57% aptaujāto atzina, ka vēlētos nepavadīt tik daudz laika viedtālrunī pirms gulētiešanas, 46% labprāt atradinātos no ieraduma sākt rītu ar viedierīci rokā, bet 34% brīvo laiku tīko pavadīt citādāk, nevis spēlējot spēlītes. Ar ko lai sāk, lai mainītu paradumus un telefons kalpotu mums, nevis mēs telefonam?

No pārdomām līdz reālai darbībai

Psihoterapeite Dace Caica, kura ikdienā sadarbībā ar narkologiem palīdz cilvēkiem ar dažādām atkarībām, izskaidro teoriju par pieciem uzvedības izmaiņu posmiem jeb ciklu, ko iziet ikviens atkarībā nonācis cilvēks, kurš cenšas tikt vaļā no procesu atkarības. Par tādu uzskata arī pārmērīgu aizraušanos ar viedierīcēm. Jāsāk ar centieniem izprast, kurā no šiem posmiem atrodies, lai zinātu, cik tāls ceļš vēl ejams.

1. Ja esi pirmspārdomu posmā, tu aizvien turpini lietot savu viedierīci, neuzskatot, ka tā ir problēma. Šim posmam raksturīgi apgalvojumi: "Es mobilo telefonu nelietoju vairāk kā citi", "Es par šo tēmu vispār nedomāju – tā nav mana problēma", "Tajā, ka pavadu savu brīvo laiku telefonā, nav nekā slikta", "Atradināties no tālruņa kā no izklaides veida man šķiet bezjēdzīgi", "Pasaulē ir daudz kaitīgākas lietas, par kurām uztraukties."

2. Ja esi pārdomu posmā, par to liecinās fakts, ka arvien biežāk sāc apzināties, ka arī piederi pie tiem, kuri pārāk daudz laika patērē viedierīcēm, un sāc problēmai pievērst uzmanību. To, ka atrodies pārdomu posmā, raksturo apgalvojumi: "Man patīk pavadīt brīvo laiku savā viedierīcē, bet reizēm tas šķiet par traku", "Jāsāk atradināties no sērfošanas internetā", "Aizraušanās ar telefonu reizēm sagādā problēmas."

3. Sagatavošanās posms uzskatāms par pusceļu uz atrisinājumu. Tajā centies izdomāt, ko varētu darīt, lai laiku pavadītu lietderīgāk, un kaldini dažādus plānus saturīgākai laika piepildīšanai.

4. Uzvedības izmaiņu īstenošana – vissarežģītākais posms, kam raksturīga apņemšanās īstenot nu jau konkrētas darbības. Piemēram, vakaros nelietot telefonu un jebkuru citu ekrānierīci, pirms došanās gulēt atstāt telefonu otrā istabā, bet pirms miega telefona skrullēšanas vietā lasīt grāmatu vai klausīties mūziku.

5.Uzvedības izmaiņu nostiprināšana. Zinātnieki uzskata, ka pie jaunajiem paradumiem jācenšas noturēties vismaz trīs nedēļas jeb 21 dienu, lai tie nostiprinātos un kļūtu par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu. "Galvenais šajā posmā ir nepadoties un neatmest visam sasniegtajam ar roku," uzsver Dace Caica.

Savas pašdisciplīnas robežas

Reizēm darbu izmantojam kā attaisnojumu, lai vērtos telefona ekrānā. Arī LNT rīta ziņu raidījuma vadītājas Kristīnes Garklāvas darbs ir saistīts ar informācijas apriti. "Daudz laika aizņem praktisko lietu kārtošana, atbildēšana uz e-pastiem, darba ziņu datu bāzes lasīšana, lai sagatavotos raidījumam. Bet tas vēl ir nieks – vislielākais laika zaglis ir Instagram! No rīta allaž ielūkojos telefona paziņojumos, vai pasaulē nav kāda karstā ziņa, vai nav pienācis sūtījums no raidījuma producenta. Pa ceļam uz darbu mašīnā Viber aplikācijā ar brīvroku sistēmas starpniecību runājos ar māsu, kura nedzīvo Latvijā. Mūs šķir laika zona, un šīs 20 minūtes ap četriem no rīta man ir ļoti mīļas. Te saskatu interneta priekšrocību – sazināties ar tiem, kuri nevar būt blakus. Šī saruna ar māsu man ir kā stimuls, lai no rīta vieglāk pamostos," stāsta Kristīne. Tiem, kuri apzinās, ka kļuvuši par viedierīču atkarīgajiem, viņa iesaka laiku pa laikam pamēģināt "telefonu retrītu", kad tālruni kaut uz pāris dienām noliek malā pavisam. "Tas ļaus pabūt pavisam citā pasaulē un novērtēt to, kas ir mums apkārt. Nepiešķir telefonam pārāk lielu nozīmi! Maksājumus var veikt un e-pastus izlasīt desmit minūšu laikā, ja to dara sistēmiski. Bez pārējā kādu laiku var iztikt."

Ko lietot telefona vietā? Praktiski padomi viedierīču lietošanas diētai

Iesaka psihoterapeite Dace Caica un raidījumu vadītāja Kristīne Garklāva:

  • Nosaki sev viedierīces lietošanas grafiku.
  • Vienojieties ģimenē, ka pēc pulksten 20.00 visi telefoni tiek nolikti malā, tiem tiek izslēgta skaņa, viedierīces netiek lietotas.
  • Vieglāk mainīt ieradumus ir ceļojuma laikā, jo tā ir jauna vide, citi apstākļi. Turklāt tam obligāti nav jābūt dārgam ceļojumam uz siltajām zemēm. Ieradumus veiksmīgi var mainīt, arī aizbraucot atvaļinājumā uz laukiem.
  • Apmeklē lekcijas un kursus par tēmu, kas tev interesē. Vienalga, vai tas būtu uzturs, kulinārija vai mode – derēs jebkura joma, kas paplašina redzesloku un sniedz jaunas idejas un iedvesmu.
  • Mājās parasti ir konkrētas vietas, kur viedierīce tiek lietota visbiežāk – sēžot dīvānā, uzkavējoties tualetē, laiskojoties guļamistabā... Ja izdodas šo vietu pārkārtot un jaunajā vidē nolikt, piemēram, labu lasāmvielu, tas var izrādīties noderīgi.
  • Atceries, ka bērnu attiecības ar ekrānierīcēm lielā mērā atkarīgas no pieaugušo tradīcijām un ieradumiem. Tā vietā, lai piedāvātu telefonā skatīties multfilmas, aicini kopā uzspēlēt galda spēles, pazīmēt vai iziet ārā un piedzīvot ko jaunu.
  • Par savu atkarību pastāsti kādam citam. Tas var palīdzēt noturēties pie savas apņemšanās. Padalies ar tuviniekiem, ka esi ievērojis – pēdējā laikā pārāk daudz laika pavadi telefonā un vēlies to mainīt. Palūdz viņiem atgādināt par šo apņemšanos, kad tas nepieciešams!
  • Radi mājās patīkamāku atmosfēru: uzkop, atbrīvojies no vecām lietām. Tas rosinās uz domām par harmoniskāku dzīvesveidu, kurā bezmērķīgai lūrēšanai telefona ekrānā nebūs vietas.
  • Viedierīces nevajag slēpt, jo viss aizliegtais šķiet vilinošs. Kristīne Garklāva stāsta: "Mans telefons mājās vienmēr kaut kur ir nevērīgi nolikts pa rokai un galvenokārt tiek pozicionēts kā "mammas darbiņš". Darbs ir konkurents vecāku uzmanībai, tāpēc maniem bērniem telefons nemaz nav tik vilinošs tēls."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!