Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos
Foto: Publicitātes foto

Baltkrievu naftinieki apstiprina: izdevīgāk eksportēt caur Baltijas valstu ostām

BELTA ziņo, ka koncerna "Belņeftehim" priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Sizovs ir apstiprinājis, ka Baltkrievija esot gatava izmantot Krievijas ostas naftas produktu tranzītam, ja tas būs ekonomiski mērķtiecīgi, taču pagaidām to piedāvātie noteikumi nespēj konkurēt ar Baltijas valstu ostām. "Krievijas ostas esot tālāk, pārkraušanas izmaksas terminālā – augstākas" – tā norādījis V. Sizovs.

Baltkrievija gatava kļūt par jūras valsti

"Vzgljad" ziņo, ka Baltkrievijas vēstnieks Turcijā Andrejs Savinihs ir paziņojis, ka Turcijas partneri izskata iespēju būvēt ostu pie Dņepras Ņižņije Žaros Gomeļas apgabala Braginskas rajonā. Osta pārvērtīšot Baltkrieviju par jūras valsti. Rezultātā Baltkrievija varēšot ar "upe-jūra" kuģiem eksportēt preces uz vairāk nekā 20 valstīm, bet Gomeļas apgabals kļūšot par visas Baltkrievijas ekonomiskās attīstības dzinēju. Arī turku "Derin Shipping & Trading Co" grupas pārstāvis Erkams Jildirims apstiprinājis, ka iespējami kopīgi ekonomiski projekti, nodrošinot Baltkrievijai izeju uz Melno jūru Ukrainas teritorijā.

Lietuvas lidostām bijusi ļoti veiksmīga vasara

Biznesa laikraksts "Verslo žinios" raksta, ka vasaras sezona ir bijusi veiksmīga Lietuvas lidostām, kur apkalpoti 4 miljoni pasažieru. Tas ir jauns rekords. Tāpēc, lai nezaudētu vasarā uzņemto tempu, ziemā lidostas piedāvās 8 jaunus lidojumu virzienus no Viļņas uz Ammānu, Ļvovu, Trevizo, Amsterdamu, Minheni, Berlīni, Stokholmu un Parīzi. Savukārt no Kauņas pasažieri varēs lidot uz Boloņu, Milānu, Turku un Telavivu. Pēc "ACI Europe" datiem, Lietuvas lidostas rada 2,5% no valsts IKP.

Igaunija domā par pasažieru vilcienu Tallina – Kijeva

rzd-partner.ru raksta, ka Igaunijas dzelzceļš AS "Eesti Raudtee" nākamgad plāno uzsākt pasažieru pārvadājumus maršrutā Tallina – Kijeva, taču galīgo lēmumu pieņems pēc mārketinga pētījuma pabeigšanas un tikšanās ar Ukrainas partneriem. AS "Eesti Raudtee" vērtē, cik veiksmīgi tiek īstenots vilciena Kijeva – Rīga darbības plāns un kāda ir pasažieru interese. "Mūs interesē, cik pasažieru ir šajā vilcienā. Ceram, ka pasažieru plūsma būs tāda, ka parādīsies iespēja palaist vilcienu līdz Tallinai," paziņojis AS "Eesti Raudtee" biznesa attīstības direktors Arturs Raihmans.

Krievijas dzelzceļš plāno līdz 2030. gadam ieviest lokomotīves bez mašīnistiem

rzd-partner informē par Krievijas dzelzceļnieku plāniem līdz 2030. gadam sākt izmantot lokomotīves ar distances vadību. Par šādu ambiciozu nodomu paziņojis Krievijas dzelzceļa filiāles "Direkcija tjagi" priekšnieka vietnieks Nikolajs Mihaļčuks.

Irānai atkal būs jāsadzīvo ar ASV sankcijām

5. novembrī stājās spēkā Amerikas Savienoto Valstu noteikto sankciju pret Irānu otrā pakete, kuras mērķis ir ierobežot Irānas naftas eksportu. Sankcijas skar vairāk nekā 700 fizisku un juridisku personu, Irānas jūras un gaisa kuģus. Times.kz ziņo, ka ASV ir brīdinājušas par gaidāmajiem riskiem tās valstis, kas atļauj Irānas tankkuģiem iebraukt savās ostās. Piemēram, kompānijas, pret kurām vērstas sankcijas, ir zaudējušas pieeju apdrošināšanai starptautiskajā tirgū. Vienīgā iespēja tām esot izmantot Irānas apdrošināšanas kompāniju pakalpojumus, taču tad, ja notiks nopietni negadījumi, šie apdrošinātāji vienkārši nespēs segt zaudējumus.

Tomēr no sankciju saraksta ir izslēgta Irānas osta Čabahara un dzelzceļš līdz ostai. RIA "Novosti" informē, ka tas darīts tāpēc, ka ostu izmanto Afganistāna un Indija energoresursu transportēšanai.

Izraēlai būšot kopīgs dzelzceļa projekts ar arābu valstīm

rzd-partner.ru, atsaucoties uz Izraēlas telekanālu "Channel-2" un "SalamNews", raksta par dzelzceļa projektu, kas savienos bagātās Persijas jūras līča valstis un Izraēlu un nostiprinās Izraēlas, Jordānijas, Palestīnas autonomijas, Saūda Arābijas un citu Persijas jūras līča valstu ekonomiku. Šīm valstīm pēc dzelzceļa darbības uzsākšanas būs alternatīva līdzšinējam maršrutam caur Hormuza šaurumu. Jaunais dzelzceļš sāksies Haifā un turpināsies pa vēsturisko Hidžāza dzelzceļu līdz Jordānijas robežai, un tālāk tas turpināsies uz Saūda Arābiju un citām valstīm. Celtniecību paredzēts veikt iespējami īsā laika posmā. 2030. gadā dzelzceļa tirdzniecības iespējas sasniegs 250 miljardus dolāru, kas četras reizes pārsniedz Izraēlas ostu pašreizējos ienākumus. Pa dzelzceļu tiks īstenoti gan kravu, gan pasažieru pārvadājumi.

Ķīna gatava palielināt arī importu

Divvalodīgais (ķīniešu un krievu) portāls biang.ru raksta par Ķīnas Tautas Republikas līdera Si Cziņpina paziņojumu, ka Ķīna plāno palielināt importu. Viņš uzsvēris, ka Ķīna esot liels tirgus ar neizmērojamām iespējām. Lai palielinātu iekšējā tirgus potenciālu, Ķīna gatavojas vienkāršot muitas procedūras un samazināt ievedmuitas, paātrināti attīstīt jaunas tirdzniecības formas un modeļus, ieskaitot pārrobežu tirdzniecību internetā.

Tikmēr TASS ziņo, ka Ķīnas premjers Li Kecjans atzīmējis preču apgrozījuma pieaugumu starp ĶTR un Krieviju. Pēc viņa vārdiem, šogad tas sasniegs 100 miljardus dolāru (9 mēnešos tas jau ir palielinājies par 25,7%). Taču Li Kecjans arī norādījis, ka tie nebūt neesot abu valstu ekonomiskās sadarbības "griesti".

Mongolija plāno būvēt dzelzceļu ogļu eksportam

"Reuters" informē, ka Mongolija plāno līdz 2021. gadam izbūvēt dzelzceļu ogļu piegādei uz Ķīnu. Tas savienos ogļu ieguves baseinu "Tavan Tolgoi" ar Ķīnas robežu. Gada laikā pa dzelzceļu Ķīnai būs iespējams piegādāt 30 miljonus tonnu Mongolijas ogļu. Mongolija esot pārliecināta, ka joprojām palielināšoties Ķīnas tērauda ražošanas nozares pieprasījums pēc oglēm. Tiesa, Ķīnas analītiķi gan uzskatot, ka nozares izaugsme jau tuvojoties savam augstākajam attīstības punktam un esot iespējama tās samazināšanās. "Reuters" aptaujātie analītiķi arī norādījuši, ka augsto loģistikas izmaksu dēļ Mongolijas ogles varētu nebūt konkurētspējīgas Ķīnas tirgū.

"Tavan Tolgoi" ir viena no lielākajām ogļu atradnēm pasaulē. Tās krājumi esot aptuveni 7,4 miljardi tonnu.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form