Vietne rzd-partner.ru raksta, ka starp Tartu un Sillamē ostu uz regulāra pamata ir sācis kursēt konteineru vilciens. Tas ir kompāniju "Operail" и "Silsteve" kopīgs projekts.
"Silsteve" ar šo vilcienu plāno palielināt pārvadājumu apjomu no Dienvidigaunijas caur Sillamē ostu, kā arī grib apkalpot daļu Ziemeļrietumu Krievijas importa un eksporta. "Mūsu klienti redz priekšrocības konteineru pārvadājumiem pa dzelzceļu, salīdzinot ar autotransportu. Ceram, ka arī citi Dienvidigaunijas uzņēmēji nosūtīs savas preces pa dzelzceļu," skaidro "Silsteve" vadītāja Naila Izmailova. 2018. gada vasarā līdzīgs vilciena sastāvs sāka kursēt starp Tartu un Mūgas ostu. Lielākoties tas pārvadā no Igaunijas eksportējamo koksni.
Igaunija plāno atjaunot sliežu ceļus
TASS informē, ka Igaunija plāno investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un 2019. – 2024. gadā to apjoms sasniegs 431 miljonu eiro. Līdzekļi tiks izlietoti sliežu ceļa atjaunošanai un vilcienu ātruma palielināšanai atsevišķos posmos.
Tikmēr šī gada janvārī, kā ziņo Igaunijas televīzijas portāls ERR, iekraušanas apjomi Igaunijas dzelzceļā saruka par 6,7%.
Lietuvā grib sodīt konkursa rīkotāju
Laikraksts "Lietuvos Rytas" raksta par konfliktu sakarā ar ceļu remonta darbiem Rusnes apkaimē. Publisko iepirkumu dienests sakarā ar pārkāpumiem konkursā, kurā ar 9,4 miljonu EUR vērtu piedāvājumu uzvarēja uzņēmums "Kauno tiltai", ieteica to pārtraukt un apturēt darbus. Taču premjers Sauļus Skvernelis šādā dienesta rīcībā saskatīja nodarbošanos ar politiku, jo dienests uz konkursa rezultātiem reaģēja tikai tad, kad darbi gandrīz jau ir pabeigti. Tomēr dienesta vadītāja, atzīstot novēlotu reakciju, neizslēdz iespēju, ka pieprasīs tiesu sodīt konkursu rīkojušo Autoceļu direkciju par pieļautajiem rupjiem pārkāpumiem konkursā.
Lietuvas dzelzceļu tur aizdomās par vēlmi uzsākt ēdināšanas biznesu
Portāls "Diena.lt" raksta par valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LG) izplatītu informāciju par nodomiem dzelzceļa stacijās sniegt ēdināšanas pakalpojumus. Publiskajā telpā tas ir izraisījis negatīvas diskusijas sakarā ar uzņēmuma nodomiem nodarboties ar tam neraksturīgām darbībām. Satiksmes ministrs gan ir mierinājis, ka tas ir tīrākais pārpratums, jo no kādas LG struktūrvienības noplūdināti ar kompānijas vadību neizdiskutēti plāni. LG vadības viennozīmīga nostāja esot, ka ēdināšanas pakalpojumus varot piedāvāt uzņēmumi, kas specializējušies tādu pakalpojumu sniegšanā.
Iespējama dzelzceļa posma Pleskava – Novgoroda elektrifikācija
TASS informē par Krievijas dzelzceļa plāniem attiecībā uz posma Pleskava – Novgoroda elektrifikāciju. Tiesa, Krievijas dzelzceļa uzņēmuma ģenerāldirektora vietnieks pasažieru pārvadājumos Dmitrijs Pegovs ir norādījis, ka, lai tas tā notiktu, nepieciešams vēl vairāk palielināt kravu un pasažieru pārvadājumu apjomu. Tikko maršrutā Pleskava – Novgoroda ir atklāts pasažieru ātrvilciena "Lastočka" reiss. Pagaidām neelektrificētajos posmos sastāvu pievieno dīzeļvilcienam, ar kura palīdzību "Lastočka" tiek nogādāta līdz jau elektrificētajam dzelzceļam. Tālāk jau vilciens izmanto elektroenerģiju un turpina kustību.
Somija uzskata Arktiskā dzelzceļa projektu par komerciāli nerentablu
Somijas Transporta un komunikāciju ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka Somijas un Norvēģijas ekspertu grupa ir secinājusi, ka Arktiskā dzelzceļa projekts būs komerciāli nerentabls. Šī grupa pētīja dzelzceļa satiksmes iespējas maršrutā no somu Rovaniemi līdz norvēģu Kirkenesai. Izpētes gaitā tika ņemti vērā arī tādi aspekti kā ietekme uz šajā teritorijā dzīvojošo pamattautu sāmiem, uz briežkopību un apkārtējo vidi, kā arī projekta izmaksas, struktūra un finansēšana. Gala ziņojumā secināts, ka projekts nebūs finansiāli rentabls. Lai nosegtu uzturēšanas izmaksas, katru gadu jāpārvadā aptuveni 2,5 miljoni tonnu kravu, taču tas neesot reāli. Turklāt celtniecības process būšot ļoti ilgs – aptuveni 15 gadi, kā arī nepieciešams saudzīgi izturēties pret ziemeļu reģiona vidi.
Vācija uzsāk plašu dzelzceļa modernizācijas programmu
rzd-partner.ru ziņo, ka Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn" dzelzceļa tīkla modernizācijā plāno investēt 10,7 miljardus eiro, un tas iezīmē ilglaicīgas Vācijas dzelzceļa modernizācijas uzsākšanu. Paredzēts modernizēt 1,5 tūkstošus kilometru sliežu ceļu, 650 stacijas un 300 dzelzceļa tiltus. Galvenais programmas mērķis ir paaugstināt satiksmes punktualitāti, kas pašlaik ir nokritusies līdz 70 procentiem. Pagājušajā gadā kavējies katrs ceturtais vilciens, tāpēc "Deutsche Bahn" 2025. gadā grib punktualitātes rādītāju paaugstināt līdz 82 procentiem.
Kazahstāna attīsta jaunu ostu pie Kaspijas jūras
astanatimes.com raksta par jaunās, tikai 2016. gada beigās uzbūvētās Kazahstānas ostas Kurikas attīstības plāniem. Paredzams, ka 2019. gadā te pārkraus aptuveni 2,5 miljonus tonnu kravas, kas būs par vienu miljonu tonnu vairāk nekā pagājušajā gadā.
Ostā ir nodots ekspluatācijā prāmju terminālis, kas spēj apkalpot līdz 20 000 automašīnu gadā. Tajā ir arī divas piestātnes dzelzceļa transportam, no kurām katra var apkalpot četrus kuģus dienā. Šogad plānots uzsākt pārvadājumus uz Irānu un Turkmenistānu. Kurika koncentrējas uz graudu, naftas produktu, minerālmēslu, ķimikāliju un citu kravu pārvadājumiem, tajā skaitā to, kas tiek vestas no Ķīnas uz Eiropu. 2022. gadā plānots nodot ekspluatācijā universālo un šķidro kravu pārkraušanas termināļus.
Atklāts transkontinentālais maršruts Vjetnama – Ķīna – Kazahstāna – Eiropa
liter.kz ziņo, ka Kazahstānas dzelzceļš ir īstenojis jaunu projektu, izveidojot transkontinentālu maršrutu Vjetnama – Ķīna – Kazahstāna – Eiropa. No Vjetnamas galvaspilsētas Hanojas caur Ķīnu un Kazahstānu uz Eiropu ir nogādāta 9,1 tūkstoti tonnu smaga krava. Kompāniju "LG" и "Samsung" produkcija no Hanojas uz Duisburgu tika aizvesta 22 dienās. Turpmāk tiek plānots šo laiku saīsināt līdz 19 dienām. Paredzams, ka kravu apjomi būtiski palielināsies jau šogad.