Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos
Foto: Publicitātes foto

Krievijai un Somijai kopīgs dzelzceļa projekts

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Avīze "Oktjabrjskaja Magistraļ" raksta par "vēl vienu jaunu logu uz Eiropu". Esot atdzīvināta 20 gadu veca ideja par elektrovilciena satiksmes atklāšanu starp Sanktpēterburgu un Imatru un tālāk līdz Lapenrantai Somijā. Tiesa, no "nāves punkta" projekts izkustēšoties tikai tad, kad būšot gatava ceļa karte, kurā tiks paredzēti visi soļi projekta īstenošanai. Idejas autori apgalvo, ka potenciālais pasažieru skaits būšot aptuveni miljons cilvēku gadā. Vissarežģītākais jautājums, kas jāatrisina, ir ilgais pasažieru pārbaudes laiks uz robežas. Iespējams, ka satiksmē vajadzēšot izmantot elektrovilcienus, kas var braukt gan ar līdzstrāvu, gan maiņstrāvu. Somu investīciju projekts, kas paredz dzelzceļa līnijas līdz abu valstu robežai elektrifikāciju līdz 2025. gadam, jau tuvojoties noslēgumam.

Krievijas dzelzceļš sāk izvest ogles caur Somiju

Avīze "Kommersant" savukārt raksta, ka Krievijas dzelzceļa mēģinājumi atslogot tradicionālos ogļu eksporta maršrutus beidzot ir devuši rezultātus un Krievijas ogles uzņēmums izvedot caur Somiju. Šajā maršrutā varot eksportēt aptuveni 2,5 miljonus tonnu gadā. Tikpat varot apstrādāt arī Kaļiņingradā, bet ogles uz Turciju dzelzceļnieki piedāvājot vest caur Gruziju.

Uzbekistāna pievienojas transporta koridoram no Ķīnas uz Irānu

rzd-partner.ru informē, ka Uzbekistāna ir pievienojusies dzelzceļa koridoram Ķīna – Kazahstāna – Turkmenistāna – Irāna. "Konteinerkravu plūsma ir palielinājusies, īpaši uz Uzbekistānu un caur Bolašakas staciju uz Irānu, un ar Uzbekistānas pievienošanos koridors kļūs ievērojami īsāks," paziņojis Kazahstānas dzelzceļa valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Kanats Aļmagambetovs.

Koridors Ķīna - Kazahstāna – Turkmenistāna - Irāna ir pirmais loģistikas risinājums, lai kravas no Austrumķīnas piekrastes operatīvi nogādātu Persijas līča tirgos. Koridora izveidošana kļuva iespējama pēc dzelzceļa Kazahstāna - Turkmenistāna – Irāna uzbūvēšanas 2014. gadā.

Ukraina palielina naftas produktu tranzītu un palaiž konteineru vilcienu uz Poliju

rzd-partner.ru ziņo, ka Ukrainai ir izdevies palielināt naftas produktu tranzītu caur savu teritoriju. Pārvadājumi pa dzelzceļu šā gada pirmajā kvartālā ir palielinājušies par 25 procentiem. Dīzeļdegviela un benzīns caur Ukrainas teritoriju tiek vesti no Baltkrievijas uz Moldovu, kā arī no Lietuvas uz Moldovu. Tāpat Moldova no Krievijas ir saņēmusi bitumu un reaktīvo degvielu.

Ukrainas dzelzceļš, kā ziņo vietne tch.ua, ir sācis ekspluatēt arī jaunu, regulāru konteineru vilcienu uz Poliju, kas katru sestdienu savāks konteinerus Zaporožjes, Mariupoles - Šķirotavas un Nikopoles stacijās. Pārvadājumu laiks samazināts no vairākām diennaktīm līdz 40 stundām, tāpat ir samazinātas arī transportēšanas izmaksas.

Ķīna vēl vairāk līdzekļu ieguldīs dzelzceļā

TASS informē par to, ka Ķīna palielina ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi. Šogad Pekina plāno ieguldīt vairāk nekā 850 miljardus juaņu (125 miljardus dolāru), kas ir rekordliela summa. Plānots nodot ekspluatācijā 6,8 tūkstošus kilometru sliežu ceļa, tajā skaitā 4,1 tūkstoti kilometru ātrgaitas maģistrāļu. Ķīna līdz šim ir panākusi neticamus rezultātus – pirmā ātrgaitas maģistrāle tika nodota ekspluatācijā 2007. gadā, un kopš tā laika ir uzbūvēts pasaulē lielākais sliežu ceļu tīkls, kas sasniedz 29 tūkstošus kilometru. Dzelzceļa attīstība ir viens no veidiem, kā valsts atbalsta ekonomiku. 2025. gadā dzelzceļu kopgarums jau sasniegs 38 tūkstošus, bet 2030. - 45 tūkstošus kilometru. Dzelzceļu attīstības programma palīdz risināt arī nabadzības problēmu attālākajos Ķīnas rajonos.

Taču eksperti norāda, ka projekti liecina arī par nepamatotu gigantomāniju. Piemēram, 1,7 tūkstošus kilometru garā ātrgaitas maģistrāle Lančžou – Siņdzjana savienos divas lielas, bet salīdzinoši mazapdzīvotas provinces un izmaksās 140 miljardus juaņu. Pekinas Universitātes profesors Czjaotuns Čžao Czjaņs, piemēram, norāda, ka strauji aug arī Ķīnas dzelzceļa uzņēmuma un reģionālo valdību parādi. Daudzus maršrutus subsidē valdība, no tiem dzelzceļa uzņēmums negūst peļņu, bet attīstībai spiests ņemt kredītus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form