"Rossijskaja Gazeta" apraksta vērienīgus Sanktpēterburgas dzelzceļa mezgla attīstības plānus. Konceptuāli paredzēts līdz 2024. gadam mainīt dzelzceļa staciju funkcionēšanas kārtību. Maskavas stacija apkalpos tikai ātrvilcienus, Lādogas stacija kļūs par pārsēšanās vietu satiksmē no Maskavas uz Helsinkiem. Savukārt tālsatiksmes vilcieni, kas pienāk no Maskavas puses, tiks novirzīti uz jaunu transporta – pārsēšanās mezglu Volkovskaja, bet Vitebskas stacija kļūs par piepilsētas satiksmes centru.
Nākamajā posmā līdz 2030. gadam paredzēts izveidot deviņus jaunus pārsēšanās mezglus blakus metro stacijām, kā arī uzbūvēt Ziemeļaustrumu un Dienvidrietumu dzelzceļa apvedceļus. Jauni maršruti savienos visas piecas metro līnijas un galvenās dzelzceļa stacijas. Elektrovilcieni kļūs par ātrgaitas transportu, kas ļaus sasniegt jebkuru vietu pilsētā. Tāpēc ir paredzēta papildu sliežu ceļu celtniecība, tajā skaitā atzara būve uz Pulkovas lidostu.
Jaunā koncepcija ir izstrādāta uz vienošanās par sadarbību starp pilsētu un Krievijas dzelzceļu pamata rekorda īsā laikā. Saskaņā ar vienošanos dzelzceļnieki jaunajos projektos un ritošā sastāva modernizācijā investēs 88 miljardus rubļu.
Uz Sanktpēterburgu ar elektronisko vīzu
rzd-partner.ru raksta, ka 53 valstu pilsoņi turpmāk varēs iebraukt Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā, saņemot elektroniskās vīzas. Valdības apstiprinātajā sarakstā ir Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Šveice, Turcija, Irāna, Indija, Ķīna, Japāna, kā arī Latvija un citas valstis.
Elektroniskās vīzas izdos uz Krievijas Ārlietu ministrijas lēmuma pamata pēc ārvalstu pilsoņu pieprasījumiem, kurus varēs aizpildīt speciālā interneta vietnē. Pieprasījums jāiesniedz ne vēlāk kā 4 kalendārās dienas pirms plānotās iebraukšanas Krievijā un jāizmanto 30 kalendāro dienu laikā. Ar elektronisko vīzu Krievijā būs iespējams uzturēties ne ilgāk kā 8 diennaktis. Iepriekš Krievijas valdība apstiprināja robežpārejas punktu Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā sarakstu, caur kuriem ārvalstu pilsoņi varēs iebraukt ar elektroniskajām vīzām.
Baltkrievija meklē alternatīvu naftas piegādēm no Krievijas
tks.ru ziņo, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, tiekoties ar Ukrainas masu mediju pārstāvjiem, paziņojis, ka viņa vadītā valsts ir spiesta meklēt alternatīvu Krievijas naftas piegādēm. Baltkrievija uzskatot par izdevīgu naftas piegādes pārstrādes rūpnīcām no Eiropas reversā pa naftas vadu "Družba". Kas pārsteidzoši, pats izdevīgākais izrādījie piegāžu maršruts no Gdaņskas – caur Poliju uz Baltkrieviju. "No četrām naftas vada "Družba" dzīslām mēs sākumā paņemsim divas. Un sūknēsim reversā," teica Lukašenko, kuru citē aģentūra BelTA. "Ne no Krievijas nāks nafta, bet no turienes (Eiropas Savienības) pie mums. Bet tās nav spiediena sviras. Tā ir alternatīvas meklēšana," precizējis baltkrievu prezidents.
Lietuva un Baltkrievija vēlas palielināt kravu tranzītu
Delfi.lt informē par Lietuvas un Baltkrievijas vēlmi palielināt kravu tranzītu no Krievijas, kā arī Ukrainas un Kazahstānas. Par šādu nodomu paziņojis Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Jaroslavs Narkevičs, kurš teica: "Mēs saskatām perspektīvu kravas ātrvilcienu regulāro reisu organizēšanā starp Lietuvu un Baltkrieviju".
Lietuvas ministrs Baltkrievijas transporta nedēļas laikā Minskā tikās ar savu baltkrievu kolēģi Alekseju Avramenko un apsprieda sadarbības uzlabošanu kravas un pasažieru vilcienu pārvadājumos, robežkontroles punktu attīstību, kuģošanu pa Nemunu. J. Narkevičs arī tikās ar baltkrievu kālija minerālmēslu ražotāja "Beloruskalij" vadītāju Ivanu Golovatiju un apsprieda produkcijas eksportu caur Klaipēdas ostu.
Lietuva un Baltkrievija ir apņēmušās samazināt robežas šķērsošanas laiku, palielināt Medininku un Kamennij Logas robežpārejas punktu caurlaides spēju un izveidot regulārus kuģu reisus starp Grodņu un Druskininkiem.
Somija gatavojas lielu dzelzceļa projektu realizēšanai
TASS informē, ka Somija izveidos pārvaldes kompānijas lielu dzelzceļa projektu realizēšanai. Ministriju komiteja ekonomiskajos jautājumos jau akceptējusi speciālu kompāniju izveidi divu lielu projektu vadīšanai. Projektu kompānija "Turku One Hour Train" kūrēs ātrgaitas maģistrāles Helsinki – Turku būvi, bet kompānija "Suomirata" vadīs jauna dzelzceļa Rīhimeki – Tampere celtniecību.
Kompānijas būs atbildīgas par projektu plānošanu un finansēšanas organizēšanu. Sākotnēji valsts daļa šajās kompānijās būs 51%, bet abu operatoru kapitālā sava daļa jāiegulda arī pašvaldībām un to organizācijām, kas ir ieinteresētas projektu īstenošanā.
"Suomirata" projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 5,5 miljardi EUR. Prognozēts, ka pasažieru plūsma būs 6,5 miljoni pasažieru gadā. Savukārt dzelzceļa "Helsinki – Turku" celtniecība izmaksās 2,2 miljardus EUR, un plānots, ka gadā pa to pārvadās 1,6 miljonus pasažieru.
Ķīnas transportā turpinās attīstība
rzd-partner.ru raksta, ka Ķīnas ostu kravu apgrozījums šī gada janvārī – augustā pieauga līdz 9,1 miljardam tonnu, kas par 5,7% pārsniedz pagājušā gada attiecīgā perioda rādītājus. No kopējā apjoma 2,86 miljardi tonnu bija iekšzemes kravas, kuru pārvadājumi ir palielinājušies par 3,7%.
Šajā laikā visu transporta veidu kravu apgrozījums Ķīnā pieauga par 6% un sasniedza 13,47 triljonus tonnkilometru. Palielinājies gan dzelzceļa transporta apgrozījums (3,7%), gan autotransporta (5,8%), gan upju transporta (6,9%) apgrozījums. Kritums vērojams tikai aviotransportā (-0,6%).