Marijai veselības problēmu nebija, un tā arī būtu mierīgu prātu dzīvojusi, ja nebūtu sagadījusies ģimenes ārsta nomaiņa. Iepriekš nepieciešamība apmeklēt ārstu bija tikai saistībā ar bērniem. Pašai kartīte visu laiku bija stāvējusi tukša. Bija jākārto zīme bērnam vasaras nometnei un pie reizes nolēmusi pierakstīties arī pati. Ārste nozīmējusi veikt papildu izmeklējumus – pilnu asins analīzi, elektrokardiogrammu un rentgenu, kas tad arī uzrādījis aizdomīgu veidojumu. Tālāk jau sekoja pulmonologa konsultācijas un nosūtījums uz slimnīcu – diagnozes noteikšanai. Pēc operācijas sekoja ķīmijterapija un staru terapija.
Aizdusa un strauja svara zaudēšana
Ja atskatās atpakaļ ar jau esošajām zināšanām, tad Marija atceras, ka apmēram gadu pirms slimības atklāšanas neregulāri bija novērojama aizdusa, kāpjot pa kāpnēm. Tobrīd gan viņa šīs pazīmes skaidroja ar fiziskās slodzes un regulāro treniņu pārtraukšanu. Apmēram trīs mēnešus pirms operācijas Marija strauji nokritusies svarā par apmēram pieciem kilogramiem, kas viņai kā sievietei raisījis pat pozitīvas emocijas. Un tas sakritis arī ar intensīvu treniņu atsākšanu, tāpēc nelicies pārsteidzoši.
"Esiet gatava visam"
Jāuzsver, ka ģimenes ārsts pēc datortomogrāfijas izmeklējuma sākotnēji izrakstījis tikai antibiotikas un nav bijusi runa par to, ka nepieciešams apmeklēt vēl citus speciālistus. To, ka tas tomēr ir nepieciešams, Marija apjautusi tikai vēlāk, nejauši pie manikīres noklausoties stāstu par cita slimnieka pieredzi ar plaušu vēzi, kad tikai pēc vairākiem rentgeniem atklāts plaušu vēzis ceturtajā stadijā. Pēc šīs sarunas Marija "zibenīgi" pierakstījusies pie vietējā plaušu un tuberkulozes speciālista, kurš, apskatot viņas izmeklējumus, tūlīt nosūtījis uz slimnīcu – diagnozes noteikšanai. Patieso situācijas nopietnību Marija apjautusi tikai aiz kabineta durvīm, kad aptvērusi daktera teikto vārdu nozīmi: "Esiet gatava visam. Viņi tur, slimnīcā, strādā ātri." Tikai tad viņa sapratusi, ka tiek pieļauta arī ļaunākā diagnoze un vārdi "strādā ātri" nozīmē iespējamo operāciju.
Sākotnēji Marija principiāli atgrūdusi domas par vēzi un 10 dienas pirms operācijas pavadījusi mierīgi ar domu, ka gan jau pēc plaušu karsoņiem vienkārši kaut kas "ieperinājies" un tas pats no sevis pazudīs. Esot slimnīcā, ārsti ar visu iepazīstinājuši un izskaidrojuši. Tomēr tagad Marija apzinās, ka ar šodienas izpratni un pieredzi par visu ārstēšanas procesu viņas jautājumi toreiz būtu bijuši daudz dziļāki un konkrētāki.
Pēc izrakstīšanās no slimnīcas Marija atgriezās dzimtajā pilsētā, kur arī uz vietas nolēma iziet ķīmijterapijas kursu.
Šoks par diagnozi
Diagnozi Marijai sirsnīgs operējošais ķirurgs pateicis uzreiz, tiklīdz tā kļuva zināma pēcoperācijas periodā, skaidri saprotami un ļoti korekti. Šoku Marija piedzīvojusi tad, kad pati dokumentā izlasījusi, ka viņai ir bijusi trešā plaušu vēža stadija. Līdz tam biežāk tikuši lietoti vārdi: "jums ir paveicies", "jūsu gadījums ir viegls", "ķīmijterapija un staru terapija jāveic tikai profilaksei". Tad gan Marija metusies meklēt plašāku informāciju par slimību interneta dzīlēs. Sākotnējais šoks pārgājis tikai pēc krietna laika. Viņa atzīst, ka vislabāk būtu bijis, ja informāciju par plaušu vēža stadiju būtu saņēmusi ārsta onkologa kabinetā un uz vietas arī būtu viss par to izskaidrots.
Viena un prom no mājām
Tā kā Marija ārstējās Rīgā un bija prom no mājām, visu nācies darīt vienai. Morāli viņu ļoti atbalstījusi māsa, un abas bieži sazinājušās pa telefonu, kā arī Mariju ļoti priecējušas māsas regulārās klātienes vizītes. Līdz ar slimību nākusi arī ģimenes krīze.
Sarunās ar ārstiem tuvinieki palīdzējuši noformulēt jautājumus, un viņa laikus tos pierakstījusi blociņā, lai vēlāk nepiemirstas uzjautāt dakteriem. Marija gan atzīst, ka ārsti tomēr runā savā valodā un ne vienmēr tas, kas it kā ir izskaidrots ārsta kabinetā, ir līdz galam skaidrs arī pašam pacientam. Parasti palātā apdomājot ārstu teikto, viņa bieži secinājusi, ka ir palikuši neatbildēti jautājumi.
Strīdīgā staru terapija
Marija norāda, ka ārstēšanās process kopumā bijis skaidrs un ārsti pretimnākoši. Vienīgi neskaidrības ir palikušas saistībā ar staru terapiju, kuru uzsākot viņa nav bijusi pietiekoši informēta par iespējamajām blaknēm. Tās viņai šobrīd rada vislielākās veselības problēmas un neērtības. Par staru terapijas blaknēm Marija uzzinājusi tikai trīs mēnešus pēc paša ārstēšanas procesa – Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" organizētā nometnē. Ar šodienas zināšanu bagāžu Marija noteikti septiņreiz pārjautātu pilnīgi visiem ārstiem, vai tiešām ir nepieciešama staru terapija. Šī terapija viņai bija ieteikta jau onkologa izrakstā, un to bija apstiprinājis arī ārstu konsīlijs.
Ar cerību nākotnē
Lai arī ceļā uz izveseļošanos, Marijai šobrīd nav viegls dzīves periods. Viņa regulāri seko līdzi savam veselības stāvoklim, apmeklē zinošus ārstus un speciālistus, kas palīdz padziļināti izprast pašreizējo plaušu stāvokli un ar to saistītās veselības izmaiņas. Veselības nolūkos nodarbojas arī ar nūjošanu un Cigun vingrošanu.
Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu šūnām un ir Nr.1. "slepkava" onkoloģisko slimību vidū. Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnīgi izprasta, un tā savlaicīgu diagnostiku apgrūtina fakts, ka slimniekiem nav ne specifisku sūdzību, ne konkrētu pazīmju, kamēr vēzis nav jau attīstījies un sasniedzis vēlāku stadiju. Tāpēc tieši plaušu vēža atklāšanai kritiski svarīga ir savlaicīga diagnostika, valsts profilaktiskās programmas, inovatīvo zāļu pieejamība un personalizētās medicīnas attīstīšana.