Foto: Gunita Berķe
Vēzis sen vairs nav slimība, kas pacientiem automātiski nozīmētu dzīves beigas. Slimība ir ārstējama, un, jo agrāk to atklāj, jo labāki ir rezultāti. Par to, kur gūt atbalstu brīdī, kad uzzini diagnozi – vēzis, un kā turpināt dzīvot pēc tam, saruna ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāju Gunitu Berķi.

Kā "Dzīvības koks" palīdz vēža, tostarp plaušu vēža, slimniekiem?

Tajā brīdī, kad cilvēki uzzina savu diagnozi, visa līdzšinējā viņu dzīve parasti sagriežas kājām gaisā. Viņi piedzīvo plašu emociju gūzmu un ne vienmēr paši spēj ar to visu tikt galā. "Dzīvības koks" palīdz saprast, ka dzīve turpinās arī pēc vēža. Mēs fokusējamies uz savstarpējo atbalstu un psihosociālo rehabilitāciju. Palīdzība ir nepieciešama gan pašiem pacientiem, gan viņu tuviniekiem. Lai saņemtu atbalstu, var droši zvanīt pa tālruni 67625339 vai rakstīt uz e-pastu: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv . Vienmēr centīsimies palīdzēt.

Palīdzēt varam vairākos veidos, tostarp pirmais palīdzības virziens ir psihosociālās rehabilitācijas programma onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, kura jau trešo gadu ir valsts apmaksāta. Mēs tai esam devuši nosaukumu "Spēka avots".

Otrs virziens ir profesionāla speciālistu palīdzība Psihoemocionālā atbalsta kabinetā gan slimniekiem, gan viņu tuviniekiem. Kabinets kopš pagājušā gada darbojas Latvijas Onkoloģijas centrā, un tajā pieredzējuši nozares speciālisti (psihoterapeits, mākslas terapeiti, fizioterapeits u. c.) palīdz cilvēkiem tikt galā ar slimības izraisīto emocionālo satraukumu un stresu gan pēc diagnozes uzzināšanas, gan ārstēšanās procesā, gan arī slimības recidīvu gadījumā.

Trešais virziens ir brīvprātīga mentoru kustība un palīdzības tālrunis. Mentoru kustība apvieno bijušos pacientus un viņu tuviniekus, kuri ir gatavi palīdzēt citiem slimniekiem. Ja, uzzinot diagnozi vai ārstējoties, ir nepieciešams sazināties ar cilvēku, kuram ir līdzīga slimības pieredze, tad var zvanīt uz mentoru tālruni 26323636 un mēs palīdzēsim ar šādu cilvēku sazināties.

Ceturtais virziens ir reģionālās nodaļas un atbalsta grupas. Reģionālajās nodaļās tiek organizēti dažādi interesanti pasākumi – gan sportiski, gan izzinoši, gan radoši. Visa informācija par reģionālajām nodaļām pieejama mājaslapā www.dzivibaskoks.lv .

Kāds atbalsts ir nepieciešams vēža slimnieku tuviniekiem?

Tuvinieki dažkārt ir vēl satrauktāki un jūtas bezpalīdzīgāki nekā paši pacienti. Ārstēšanas procesa laikā pacientus vada ārsti, tiek noteiktas procedūras, kas ir jāievēro. Līdz ar to pacienti pilda ārstu norādījumus, savukārt tuvinieki arī it kā vēlas palīdzēt, bet viņos trauksmi rada bezpalīdzības sajūta šajā situācijā. Tāpēc esam izstrādājuši arī speciālu bukletu par to, kā vislabāk rīkoties, ja tuviniekam ir atklāts vēzis. Buklets ir pieejams arī www.dzivibaskoks.lv interneta mājaslapā. Arī visas mūsu atbalsta programmas ir pacientam kopā ar tuvinieku. Piemēram, Psihosociālās rehabilitācijas programma ir paredzēta gan pacientam, gan tuviniekam. Katrs pacients programmā var piedalīties kopā ar tuvinieku. Arī Psihoemocionālā atbalsta kabinetā atbalsts tiek sniegts gan pacientam, gan tuviniekam.

Kā onkoloģiskie pacienti var pieteikties palīdzības programmām?

Visa palīdzība ir bez maksas, un pietiekties var "Dzīvības koka" interneta mājaslapā. Psihosociālās rehabilitācijas programma "Spēka avots" ir sešu dienu programma, kuras ietvaros notiek grupu terapijas, mākslas terapijas, fizioterapijas un nūjošanas nodarbības, tāpat lekcijas un sarunas ar speciālistiem par uzturu, par dažādiem dzīves aspektiem, kas kļūst svarīgi pēc slimības. Lai pieteiktos programmai, ir nepieciešama ārsta rekomendācija psihosociālajai rehabilitācijai vai invaliditātes statuss. Savukārt Psihoemocionālā atbalsta kabinetā, kur tiek sniegts krīzes atbalsts, ikviens var nākt un runāt ar speciālistu. Tur ik dienas strādā divi speciālisti. Protams, par konsultāciju var vienoties arī iepriekš, zvanot pa tālruni 67040830.

Kāda šobrīd ir situācija Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ?

Cilvēku šobrīd ir izteikti mazāk. Neticu, ka pēkšņi tik ļoti ir mazinājusies saslimstība ar vēzi. Cilvēki vienkārši šobrīd izvairās no plašākiem kontaktiem un mazāk meklē palīdzību. Parasti mēnesī palīdzību meklē aptuveni 150-160 cilvēki. Pandēmija mani šobrīd baida vairāk ar iespējamo situāciju pavasarī. Pašlaik daudzi cilvēki atliek iešanu pie ārsta un ārstēšanos. Pēc pandēmijas, kad cilvēki kļūs brīvāki, var pastiprināti veidoties rindas pie ārstiem un atklāties ielaistas saslimšanas.

Tāpēc šobrīd vēlētos īpaši uzsvērt telefona konsultāciju iespēju – ir iespējams saņemt psihosociālo palīdzību, nekontaktējoties klātienē ar citiem. Mēs palīdzam psiholoģiski un emocionāli pacientiem un viņu tuviniekiem. Tajā pašā laikā gribu uzsvērt, ka Psihoemocionālā atbalsta kabinets Latvijas Onkoloģijas centrā darbojas. Tas ir atvērts. Katrs var saņemt krīzes palīdzību. Šobrīd emociju palete var būt ļoti dažāda, jo visi esam paaugstināta stresa apstākļos, neierastā situācijā.

Vai pacientiem pietiek ar vienreizēju dalību psihosociālās rehabilitācijas programmā?

Psihosociālo rehabilitāciju onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem ieviešam kā valsts programmu. Tās īstenošanu nosaka MK noteikumi Nr. 780. Tajos noteikts, kā un kad pacients var saņemt psihosociālo rehabilitāciju. Mēs katru gadījumu izskatām individuāli. Ļoti cenšamies patiešām sniegt pilnvērtīgu atbalstu ikvienam, kurš pie mums vēršas. Gadā tiek īstenotas 25-30 programmas.

Kā pacienti jūtas pēc šādas psihosociālās rehabilitācijas programmas iziešanas?

Regulāri veicam programmu novērtējumu un arī pacienti aizpilda pašnovērtējuma anketas. Rezultāti liecina, ka cilvēkiem būtiski samazinās bailes un trauksmes izjūtas. Vairs tā nebaidās no slimības atgriešanās iespējamības, mazinās domas, ka neviens tevi nesaprot. Savukārt pieaug pārliecība, ka dzīve var veiksmīgi turpināties tālāk, ka ir vērts uzklausīt citus, ka palīdzība ir iespējama un arī kvalitatīva dzīve pēc slimošanas ir iespējama. Psihosociālās rehabilitācijas programmas būtībā palīdz cilvēkam emocionāli no jauna "restartēties" un tālāk strādāt pašam ar sevi.

"Spēka avotā" strādā vairāk nekā 30 dažādu jomu speciālisti: psihologs, ārsts-psihoterapeits, mākslas terapeiti (vizuāli plastiskās, deju un kustību, mūzikas, drāmas terapeiti), fizioterapeiti, fizisko aktivitāšu speciālisti, dažādu specialitāšu ārsti, uztura speciālisti, onkoloģijas speciālisti, farmaceiti. Visi speciālisti ir ar lielu pieredzi tieši darbā ar cilvēkiem, kuriem ir vēzis. Psihosociālo rehabilitāciju īstenojam jau kopš 2009. gada, tāpēc varam nodrošināt, lai katra "Spēka avota" programma ir īpaša cilvēkam, kurš tajā piedalās. Tostarp pacienti gūst solidaritātes sajūtu, ka ir arī citi cilvēki ar līdzīgu pieredzi un dzīvotgribu. Ļoti bieži cilvēki grupu ietvaros turpina šo komunikāciju savā starpā arī pēc programmas noslēgšanās.

Kā Latvija onkoloģiskās rehabilitācijas jomā izskatās uz kaimiņvalstu fona?

Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju rehabilitācijas jomā Latvija ir labais piemērs. To, protams, nevar teikt par medikamentu pieejamības līmeni, kas kaimiņvalstīs ir krietni vien labāks. Mūsu programmas ir veidotas pēc Norvēģijas sešu dienu atbalsta programmu parauga, kas ir ļoti optimāls laika periods, lai palīdzētu cilvēkam, jo nevienam jau nav arī iespējams mēnešiem dzīvot sanatorijās.

Kāda šobrīd ir pacientu situācija vēža recidīvu gadījumos?

Diemžēl vēzis ir tāda slimība, kas var atgriezties, un pie mums uz atbalsta programmām nāk arī pacienti recidīvu gadījumos. Šie gadījumi tiešām ir daudz smagāki. Cilvēki pārsvarā baidās no paša atkārtotā ārstēšanās procesa, jo viņi jau ļoti labi zina, cik smaga ir, piemēram, ķīmijterapija.

Vai cilvēku attieksme pret vēzi un slimniekiem ir mainījusies?

Lai arī cilvēki un viņu attieksme ir ļoti dažāda, tomēr situācija ir daudzkārt uzlabojusies. Piemēram, 2004. gadā gandrīz nebija iespējams atrast kādu vēža pacientu, kurš būtu gatavs dalīties savā pieredzē, bet šobrīd tas vairs tā nav. Cilvēkos kopumā ir liela pietāte pret šo slimību. Pacienti vairs netiek stigmatizēti, tomēr daudzi stereotipi joprojām ir saglabājušies – ka vēzis ir neārstējams vai slimnieku dzīve ir norakstāma. Tas neatbilst patiesībai.

Slimība ir ļoti nopietna, un tā ietekmē visu pacienta un viņu tuvinieku turpmāko dzīvi. Mainās arī ģimenes locekļu ierastās lomas, ko īpaši mēdz pārdzīvot vīrieši, kuri ārstēšanās procesā zaudē spēku un vairs nespēj apgādāt savu ģimeni. Kādam citam ir vismaz daļēji jāpārņem viņa funkcijas. Un plaušu vēzis vairāk ir izplatīts vīriešiem. Tas parādās arī mūsu programmās, ka vīriešu pārdzīvojumi galvenokārt ir saistīti ar viņu nespēju pildīt iepriekšējos pienākumus un draudiem ģimenes labklājībai.

Jāņem vērā, ka plaušu vēzis vispār ir ļoti viltīgs slimības veids, jo sākotnējās stadijās to visai reti var atšķirt no citām iespējamām plaušu saslimšanām. Savukārt vīriešiem ir raksturīgi mazāk domāt par savu veselību un bieži vien līdz pēdējam novilcināt iešanu pie ārsta. Plaušu vēža gadījumā ir daudz vairāk jādomā par skrīninga iespējām, jo plaušu vēža slimniekus daudz biežāk atklāj vēlīnās stadijās. Plānojam ar laiku ieviest specializētas psihosociālās rehabilitācijas programmas tieši plaušu vēža pacientiem un viņu tuviniekiem.

Psihoemocionālā atbalsta kabinets onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem (darba dienā no 9:00 līdz 17:00) – 67040830.

Brīvprātīgo mentoru kustība: 26323636.

Psihosociālās rehabilitācijas programmas "Spēka avots" 2021: 67625339, www.dzivibaskoks.lv

Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu šūnām un ir Nr.1. "slepkava" onkoloģisko slimību vidū. Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnīgi izprasta, un tā savlaicīgu diagnostiku apgrūtina fakts, ka slimniekiem nav ne specifisku sūdzību, ne konkrētu pazīmju, kamēr vēzis nav jau attīstījies un sasniedzis vēlāku stadiju. Tāpēc tieši plaušu vēža atklāšanai kritiski svarīga ir savlaicīga diagnostika, valsts profilaktiskās programmas, inovatīvo zāļu pieejamība un personalizētās medicīnas attīstīšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!