Foto: Ruta
Turpinot stāstu sēriju par plaušu vēzi, savā pieredzes stāstā piekrita dalīties Ruta. Viņa kopš 2019. gada cīnās ar sīkšūnu plaušu vēzi, kas piemīt aptuveni 15% plaušu vēžu slimnieku. Šis plaušu vēža veids ir mazāk pētīts, un par to publiski ir iespējams atrast krietni mazāk informācijas.

Liktenīgais zvans

Viss pamazām sākās 2018. gada novembra beigās kā potenciāls starpribu iekaisums, kad Ruta sajuta sāpes krūtīs, labajā pusē. Bet liktenīgo zvanu un apstiprinājumu diagnozei viņa saņēma 2019. gada janvārī: "Jums ir ļaundabīgs audzējs."

Iesākumā ģimenes ārsts nenozīmēja plašākus izmeklējumus, jo pieņēma, ka tas ir starpribu iekaisums. Rutai bija jādzer antibiotikas un jāveic rentgenoloģiska izmeklēšana. Viņa pati atzīst, ka sākumā ar rentgena pārbaudi nemaz nav steigusies, jo bija visai droša, ka antibiotiku kursam ir jāpalīdz. Tomēr sāpes nemazinājās, un pēc nedēļas veiktā rentgena diagnostika uzrādīja plaušu karsoni. Tika nozīmēts vēl viens antibiotiku kurss plaušu karsoņa ārstēšanai. Atkārtoti veicot rentgena diagnostiku, lai pārliecinātos, vai plaušu karsonis ir izārstēts, radiologs nolēma nosūtīt arī uz datortomogrāfijas izmeklējumu. Pēc dažām dienām atnāca "aizdomīga" atbilde ar norādi ģimenes ārstam "sazināties ar torokālo ķirurgu vai onkologu". Ģimenes ārsts, izmantojot Zaļo koridoru (par kura esamību Ruta gan personīgi uzzināja krietni vien vēlāk), pieteica vizīti pie torokālā ķirurga, kurš konsultēja redzētos izmeklējumus un pierakstīja uz jaunu izmeklējumu Plaušu nodaļā un bronhoskopijas (biopsijai) veikšanu. Jau tikšanās laikā torokālais ķirurgs apstiprināja – ļoti iespējams, ka tas ir audzējs. Bija nepieciešami papildu izmeklējumi, lai noteiktu, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs.

Janvāra beigās, pēc izmeklējumiem un diagnozes paziņošanas, Ruta stājās stacionārā uz pirmo ķīmijterapijas kursu. Tā bija arī pirmā tikšanās ar onkoloģi-ķīmijterapeiti, kura iepazīstināja ar situāciju un precīzu diagnozi: sīkšūnu plaušu vēzis trešajā stadijā. Visspilgtāk Rutai palikuši atmiņā ārstes vārdi par to, ka tas ir agresīva tipa audzējs.

Pasaule sagriežas kājām gaisā

Ruta atzīst, ka pirmās reakcijas bija emocionāli ļoti sarežģītas. Torokālā ķirurga zvans, apstiprinot biopsijas rezultātu, raisīja dziļus iekšējus pārdzīvojumus, pārdomas par nākotni, asaras. Gandrīz visi bija pārsteigti par šādu pēkšņu diagnozi. Meitiņai tobrīd bija tikai 2,5 gadi, tāpēc viņai sākotnēji gandrīz nekas plašāk par ļauno slimību netika stāstīts. Pārdzīvoja gan Rutas vīrs, gan māsas un māte. Visi pamazām sāka apjaust to grūto ceļu, kas Rutai un arī ģimenei tālāk būs kopā jāiet.

Svarīgi, lai ir, kas atbalsta

Ļoti liels atbalsts ikdienā bija ir un paliks vīrs, kura stiprais plecs un stingrā morālā stāja palīdz noturēties pat visgrūtākajos brīžos, bet liels atbalsts Rutai ārstēšanās un ķīmijterapijas laikā ir arī vecākā māsa, kas palīdzēja pieskatīt meitu, kad Ruta pati to izdarīt nevarēja. Neskaitot ģimeni, finansiāli Rutu ir atbalstījuši arī darba kolēģi un "Ziedot.lv". Darba kolēģi un gan pašas, gan vīra radi savāca līdzekļus gēnu analīžu apmaksai, ko veic Beļģijā, – tas Rutai bija ļoti svarīgs un būtisks atbalsta brīdis.

Ņemot vērā to, ka slimnīcā pieejamās zāles Rutai vairs nepalīdzēja, šoruden viņai bija nepieciešams veikt jau otrās audzēja DNS analīzes, lai noskaidrotu, ar kādām tieši zālēm var turpināt ārstēšanu. Šoreiz atbalsta roku sniedza "Ziedot.lv" komanda, kas palīdzēja savākt līdzekļus un līdz ar to deva arī iespēju Rutai dzīvot tālāk. Analīzes ļāva noteikt jaunus medikamentus, kas var Rutai palīdzēt ārstēt tieši viņas audzēju. Un šobrīd Ruta ir jaunā ķīmijterapijas kursa gaidās, ar pamatotām cerībām, ka tas tiešām palīdzēs.

Vēzis atņem darba spējas

Cīņa ar vēzi pilnībā izmainīja Rutas darbaspējas, ikdienas režīmu un ieradumus. Uzsākot ķīmijterapiju, parādījās nogurums, fizisks nespēks. Pēc pirmajiem ķīmijterapijas kursiem sākotnēji tika piešķirta otrā, bet pēc tam pirmā invaliditātes grupa. Ārstēšanās starpposmos, kad pašsajūta atļauj, Ruta joprojām turpina strādāt, uzņemoties pienākumus un uzdevumus, ko ļauj veikt veselības stāvoklis. Turklāt Covid-19 laikā ir jāievēro papildu piesardzība.

Kardināla ieradumu maiņa

Pēc ārsta ieteikuma, lai neveicinātu veselības pasliktināšanos, Rutai bija jāatsakās arī no iešanas pirtī, saunā, uz baseinu, kā arī masāžas apmeklējumiem. Ļoti daudz ir uztura ierobežojumu – jāatsakās no piena, baltajiem miltiem un to produktiem, cukura un gaļas. Ruta vairs nemaz nelieto pienu un cukuru, vienīgi tik, cik tie ir citu produktu sastāvā. Visgrūtāk bijis atteikties no gaļas un balto miltu izstrādājumiem, piemēram, makaroniem. Mediķiem gan neesot vienota viedokļa attiecībā uz gaļu – ir ārsti, kas to iesaka tomēr lietot.

Izaicinājums tuviniekiem

Ruta atzīst, ka pašai ir ļoti grūti iejusties "laukuma otrā pusē" un dot padomus, kā labāk izturēties pret vēža slimniekiem. Un viņa ļoti labi apzinās, ka neviens līdz galam nesapratīs arī viņas izjūtas un pārdzīvojumus, kā tas ir – iet cauri ārstēšanās kursam, kura laikā jāpiedzīvo gan slikta dūša, gan matu izkrišana, gan nespēks, gan pastāvīga kāju salšana. Viņa atzīst, ka vislabākais atbalsts no citu puses pat varētu būt dabiska ikdienas izturēšanās, izliekoties, ka nekas nav noticis. Jo jebkuri pamācoši vai pat it kā uzmundrinoši izteikumi, piemēram, "Tu izturēsi" vai "Tu esi stipra", tādos brīžos izklausās divkosīgi.

Rutai un viņas vīram ļoti palīdzējusi Onkoloģijas pacientu biedrības "Dzīvības koks" psihoemocionālās rehabilitācijas programma "Spēka avots". Viņa to noteikti iesaka izmēģināt arī citiem vēža slimniekiem. Pati kopā ar vīru tajā piedalījās 2019. gada vasarā. Piedāvātā programma palīdzējusi un spēcinājusi abus. Iegūta praktiska palīdzība no terapeitiem un citiem speciālistiem. Galvenais programmas pluss, ka tā paredzēta ne vien pašiem vēža slimniekiem, bet arī viņu tuviniekiem, jo ar vēzi jau nākas cīnīties visiem kopā.

Trūkst informācijas par plaušu vēža ārstēšanas iespējām

Ruta no savas pieredzes atzīst, ka informācijas par plaušu vēzi ir ļoti maz. Pēc diagnozes saņemšanas mēģinājusi atrast visu iespējamo informāciju internetā, bet latviešu valodā sev noderīgu informāciju par plaušu vēzi būtībā nav atradusi. Ruta apzināti meklēja informāciju latviešu valodā, jo tā palīdzētu iegūt priekšstatu par reālo Latvijas situāciju un vietējo slimnieku pieredzi. Savukārt ārvalstu avoti neraksta par vietējo situāciju, un tur neatrast nekādu informāciju par cilvēkiem, kuri ar slimību būtu saskārušies un ārstējušies tepat Latvijā. Secinājusi, ka sīkšūnu plaušu vēzis nav tas pats, kas nesīkšūnu, bet, ja par nesīkšūnu plaušu vēzi informāciju vēl varēja atrast, tad par sīkšūnu vispār gandrīz nekas nav bijis atrodams. Vairāk informācijas par pašu plaušu vēzi ieguvusi tikai tad, kad sociālajā tīklā "Facebook" pievienojusies Plaušu vēža biedrības interešu grupai.

Ruta atzinīgi novērtē pēdējo Plaušu vēža biedrības izdoto materiālu par plaušu vēzi, kas viņai palīdzējis gūt lielāku izpratni par vēzi un tā attīstību. Viņa gan norāda, ka vēl joprojām pietrūkst tieši vizuālo materiālu, jo pacienti nav mediķi un paši neko no datortomogrāfijas izmeklējuma attēliem nesaprot. Ruta ļoti cer, ka nākotnē būs arī vairāk publiski pieejamas informācijas latviešu valodā par sīkšūnu plaušu vēzi.

Latvijā kopumā līdz šim vairāk strādāts tieši nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanas jomā un tāpēc sīkšūnu plaušu vēža pacienti jūt to, ka ir atstāti nedaudz otrajā plānā.

Blociņš var palīdzēt

Ruta pieļauj, ka sākumā, iespējams, vajadzējis arī vairāk sarunāties ar savu dakteri, jo parasti uz visiem jautājumiem arī ir saņēmusi atbildi. Citiem slimniekiem Ruta iesaka ieviest jautājumu un atbilžu kladīti vai blociņu, lai ir iespēja visus neskaidros jautājumus pierakstīt un tad kopā ar ārstu izrunāt. Jo pašai nereti gadījies, ka vēlāk pie ārstes vairs neatceras daudzus svarīgus jautājumus, kas bija satraukuši mājās un ko vēlējusies noskaidrot vizītē pie ārsta.

Vēža cēlonis joprojām nezināms

Pagaidām neviens tā arī nav spējis pateikt, kas ir bijis cēlonis Rutas slimībai, tieši kuri apstākļi ir ietekmējuši audzēja rašanos. Visi ārsti bijuši pārsteigti, jo Ruta ir ļoti jauna un nesmēķētāja. Pagaidām nav neviena droši ticama slimības "vaininieka".

Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu šūnām un ir Nr.1. "slepkava" onkoloģisko slimību vidū. Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnīgi izprasta, un tā savlaicīgu diagnostiku apgrūtina fakts, ka slimniekiem nav ne specifisku sūdzību, ne konkrētu pazīmju, kamēr vēzis nav jau attīstījies un sasniedzis vēlāku stadiju. Tāpēc tieši plaušu vēža atklāšanai kritiski svarīga ir savlaicīga diagnostika, valsts profilaktiskās programmas, inovatīvo zāļu pieejamība un personalizētās medicīnas attīstīšana

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!