Projekta partneris - Latvijas Dzelzceļš

Uzticēšanās vērtība: kāpēc mēs to darām, un unikālie 'Lampas' viesi


Filips Lastovskis, Ingus Bērziņš

Kas zina, varbūt tieši pasakas par nodevību un divkosību jau no mazotnes mūs iemāca, ka pasaule nav tik gaiša un savstarpējas uzticības pārpilna, kādai tai vajadzētu būt. Un tā – vilšanās pēc vilšanās – un sabiedrība Latvijā un citur pasaulē pašlaik pārdzīvo uzticēšanās krīzi. Lūk, daži piemēri, kas liecina – ir pēdējais laiks zvanīt trauksmes zvanus.

Amerikāņu domātājs Frensiss Fukujama, kurš 1995. gadā sarakstīja pasaulē pazīstamo grāmatu "Uzticēšanās: sociālās vērtības un labklājības radīšana" ir teicis trāpīgus vārdus: "Uzticēšanās izriet no tā, ka kādā kultūrā tiek akceptētas kopējas vērtības un valodā tiek kopīgi izprasts, kas ir labs un kas ļauns." Cik zīmīgi! Šad tad ieskatoties, ko politiķi un citu profesiju pārstāvji viens par otru saka mediju ziņās vai sociālajos tīklos, nav grūti saredzēt, ka daudziem no runātājiem labais šķiet tas, kas citiem ļaunais. Un otrādi. "Ja nav kopēju vērtību, nav uzticēšanās, ja nav uzticēšanās, nav attīstīšanās," saka Fukujama.

Frensiss Fukujama. Foto: Vida Press

Kur pazuda uzticēšanās? Kāpēc mums nereti šķiet – tam otram noteikti ir ļauni nolūki, viņš noteikti gribēs man nodarīt pāri. Bet varbūt "tas otrais", tieši tāpat kā tu pats, sākumā nāk pie tevis ar atvērtu sirdi, bet tieši tavas bailes un noslēgtība viņu sabiedē un liek iecirsties pretī?


2013. gadā leģendāru runu "TED talk" par uzticēšanās krīzi teica baronese Onora O'Nīla – bijusī Britu akadēmijas prezidente un Lordu palātas deputāte Lielbritānijas parlamentā. Viņas teiktais ir lieliska atbilde tiem, kas pārmetīs – aicinājums pēc pārāk lielas uzticēšanās faktiski nozīmē aicinājumu tikt apmuļķotam. O'Nīla norāda: "Mērķis nav vairot uzticēšanos! Tas ir muļķīgi. Es aicinātu vairot uzticēšanos tiem, kas ir uzticēšanās vērti." Rezumējot – uzticēties ir labi, bet nevajag pārspīlēt līdz muļķīgai uzticībai visiem, tostarp blēžiem. Bet kā prast nošķirt blēžus?

Kas ir rakstu sērija "Uzticēšanās vērtība"?

Kā radās ideja par 10 izvērstu multimediālu rakstu sēriju, kurā DELFI līdz šī gada beigām padziļinātu uzmanību pievērsīs uzticēšanās jēdzienam un idejām, kā uzticēšanos vairot? Tā ir dažādu apstākļu sakritība. Pirmkārt, impulsam kalpoja publiskā dienaskārtība, uz kuru mums kā medijam nākas reaģēt, – krīze ar tā dēvētajām nerezidentu bankām, krīze ar OIK afērām, nespēja vienoties par izglītības reformām – tie ir tikai daži procesi, kuri mudina domāt par dziļākiem cēloņiem, kuru dēļ Latvijas sabiedrība ļaujas grimt savstarpējas neuzticības atvarā.


Otrkārt, notikumi pasaulē – ASV prezidenta Donalda Trampa destruktīvie lēmumi attiecībā uz globālo sadarbību, ilgstoši neatrisinātās Krievijas un Rietumu attiecības, demokrātijas plaisāšana tādās valstīs kā Polija un Ungārija.


Treškārt, nozīmīga loma bija sarunu festivāla "Lampa" organizatoru piedāvājumam sadarboties festivāla tapšanā, un šogad festivāla galvenā tēma ir – tieši uzticēšanās. Par to, ko DELFI visiem interesentiem sola šogad 29. un 30. jūnijā Cēsu pils parkā "Lampas" ietvaros – tālāk šajā rakstā!

Publicitātes foto

Tā soli pa solim nonācām līdz idejai par desmit rakstiem, kurus sadarbībā ar partneri valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš" šogad publicēsim no jūlija līdz decembrim un par kuriem ceram, ka tie mudinās DELFI lasītājus domāt, kā vairot uzticēšanos šī jēdziena dažādajās izpratnēs. Rakstu sēriju veidos pieredzējušais publicists Osvalds Zebris, kurš 2017. gadā sagatavoja sabiedrībā augsti vērtēto DELFI kultūrvēsturisko lekciju ciklu "Vaidelote".


Katrā no rakstiem esam paredzējuši pieskarties kādai jomai, kurā ir svarīga uzticēšanās, tostarp skart arī tādas jomas, kuras ikdienā nav tik redzamas kā politiskie vai ekonomiskie procesi. Piemēram – uzticēšanās loma vēsturē, uzticēšanās loma medijos, uzticēšanās loma ticībā, uzticēšanās loma mākslā, uzticēšanās līdzcilvēkiem u. c.


Katrs raksts ietvers intervijas ar kādu izcilu šīs tēmas lietpratēju – spilgtu vai nu Latvijas, vai ārzemju domātāju, kurš ne tikai sausi akadēmiski, bet aizraujoši cilvēcīgi spēs iedot DELFI lasītājiem virzienus, kā domāt par uzticēšanās nozīmi tajā jomā, kas būs attiecīgā raksta tēma.


Interviju ilustrēs spilgtākie video fragmenti, fotogalerijas un citi materiāli – piemēri tam, kā vēsturiski uzticēšanās šajā konkrētajā jomā ir veicinājusi sapratni un attīstību, bet neuzticēšanās – novedusi pie posta un nelaimēm.


Katrā rakstā iepazīstināsim arī ar trim cilvēkiem Latvijā, kuriem šajā jomā uzticas. Tos noteiksim, veicot aptauju apmēram 20–25 šīs jomas vadošo lietpratēju lokā. Mudināsim lasītāju apzināties, ka Latvijā ir personības, kurām uzticamies.


Katru rakstu noslēgsim ar lasītāju aptauju, lai noskaidrotu jūsu nostāju ētiski provokatīvos jautājumos.

Unikāli viesi sarunu festivālā

Bet nu – atpakaļ pie "Lampas". Pirmo reizi festivāla vēsturē sadarbībā ar žurnālu "Rīgas Laiks" DELFI šogad "Lampas" ietvaros rīkos divas diskusijas. Pateicoties partnerim – valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš", gan "Lampas" apmeklētāji, gan tie, kas skatīsies festivālu tiešraidē portālā DELFI, varēs ieklausīties unikālu pasaules augstākā līmeņa domātāju spriedumos par uzticēšanās nozīmi mūsdienu pasaulē.

Sestdiena – Šaņins un Ilvess. "Uzticēšanās krīze Rietumos?"

Tomass Hendriks Ilvess 

Foto: AFP

Teodors Šaņins 

Foto: www.hse.ru

Sestdienas, 30. jūnija, diskusijā "Uzticēšanās krīze Rietumos?" piedalīsies viens no intriģējošākajiem "Lampas" visiem – sociologs, emeritētais profesors Mančestras Universitātē Teodors Šaņins. Dzimis Viļņā, pārdzīvojis holokaustu, 1941. gadā desmit gadu vecumā izsūtīts uz Sibīriju, tomēr spējis no tās atgriezties. Dzīvojis Uzbekistānā, Polijā, Francijā, cīnījies Izraēlas neatkarības karā, kā arī saņēmis Britu impērijas virsnieka ordeņa pakāpi. Viņa pētniecības lauks, kura izpētē Šaņins tiek uzskatīts par vienu no pasaules dižgariem, cieši saistīts ar zemnieku dzīvi Krievijā un ārpus tās.


"Vienā no saviem rakstiem es pieminēju, ka blakus neatbildamajiem Krievijas akadēmiķu jautājumiem "Ko iesākt?" un "Kuru vainot?" ir arī mīkla "Rietumi vai neatkarība?". Krievija nevar un tai nevajadzētu kļūt par Rietumu repliku. Tā nevar, jo valsts kultūras unikālie elementi tā vienkārši nepazūd tikai tāpēc, ka ir pieņemts kāds jauns likumdevēja lēmums. Un tai par šādu repliku arī nevajadzētu kļūt, jo šo elementu zudums būtu Krievijas aplaupīšana. Un arī pasaules. Vienlaikus Krievija nevar un tai arī nevajadzētu sevi noslēgt attiecībām ar Rietumiem," jau pēc kara sākšanās Ukrainā paudis Šaņins, vairākkārt savās publikācijās paužot, ka Rietumi un Krievija aizvien ir viens otra meklējumos.


Ja ar Šaņinu Latvijā plašākai publikai šī būs pirmā iespēja iepazīties klātienē, tad ar viņa partneri sestdienas diskusijā situācija ir cita – bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vārds no Latvijas politiskā diskursa nav atraujams. Savā ziņā, komentējot attiecības ar Krieviju, tieši Ilvess ir viens no pirmajiem domātājiem, kura viedoklī ieklausās. Pašlaik viņš ir pētnieks prestižajā Stenforda Universitātē, ASV, kur pievērsies informācijas tehnoloģiju un drošības politikas jautājumu pētniecībai.


Jautājumā par uzticēšanos tuvākajam austrumu kaimiņam Ilvess līdz šim ieņēmis nelokāmu pozīciju, Krievijas starptautisko politiku raksturojot asi: "Tas, ko izdarīja Krievija, – atgrieza mūs 1649. gadā, kad visi karoja pret visiem. Tā pārkāpa pilnībā visus pamata līgumus, kas bija noslēgti pēdējo 70 gadu laikā. Godīgi sakot, būs grūti uzticēties jebkādam līgumam ar Krieviju."

Šaņina un Ilvesa sarunu vadīs Arnis Rītups, filozofs un "Rīgas Laika" izdevējs.

Piektdiena – Pavlovskis, Ostrovskis un Vinogorodskis. "Kā iespējama uzticēšanās starp Austrumiem un Rietumiem?"

Gļebs Pavlovskis

Foto: Ainārs Gulbis, "Rīgas Laiks"

Jefims Ostrovskis

Foto: Jevgeņija Kirijenko

Broņislavs Vinogrodskis

Foto: Arnis Rītups, "Rīgas Laiks"

Savukārt piektdienas, 29. jūnija, diskusijā "Kā iespējama uzticēšanās starp Austrumiem un Rietumiem?" piedalīsies Gļebs Pavlovskis, kurš "Lampas" diskusiju piedāvājumā, iespējams, ir spožākā zvaigzne. Tieši viņš, izcilā padomju filozofa un disidenta Mihaila Geftera skolnieks, ir viens no tiem polittehnologiem, kas pēc Padomju Savienības sabrukšanas uzbūvēja jaunu Krieviju un centās radīt pārliecību, ka tā ir jauna valsts, kurai pilsoņi un starptautiskie partneri var droši uzticēties. Viņš bija viens no vadošajiem Borisa Jeļcina un Vladimira Putina tēla veidotājiem, un viņam kopš 2011. gada par atļaušanos kritizēt Putinu liegta ieeja Kremlī.


Intervijā žurnālam "Rīgas Laiks" Pavlovskis vaļsirdīgi atzīst, ka pie putinisma radīšanas strādājis visus 90. gadus. "Protams, tolaik tāda vārda vēl nebija, bet es strādāju pie ģeniālās varas idejas – visus 90. gadus un arī pirms tam. Bet šajā laikā, par ko es runāju, 1998.–1999. gada ziemā, projekts "Mantinieks" jau faktiski iegāja noslēguma fāzē. Vārdam, personībai šajā koncepcijā nebija nekādas nozīmes. Ideja bija tāda, ka varai ir jābūt neievainojamai neatkarīgi no personības. Tajā krēslā varēja ielikt vienalga kuru, un faktiski tā arī notika," pārliecināts ir Pavlovskis.


Lai gan par polittehnoloģijas aizsācēju Krievijā uzskata tieši Pavlovski, viņš pats intervijā "Rīgas Laikam" nenoliedz, ka šajā virzienā viņu pagriezis Jefims Ostrovskis, kurš šo "tehnoloģiju" Krievijā sāka izmantot 90. gadu sākumā. Abi polittehnologi 30. jūnijā uz "Lampas" skatuves būs vienlaikus.


Aleksandra Pjatigorska fonda prezidents Ostrovskis Krievijas un Rietumu medijos tiek dēvēts par vienu no vislabāk apmaksātajiem krīžu vadības speciālistiem, arī par cilvēku, kurš Krieviju iepazīstināja ar melno PR. Viņš ir arī žurnāla "So-obščenie" (1999–2011) līdzdibinātājs, kā arī luksusa automašīnu tirgošanas uzņēmuma "Marussia motors" (2007-2014) dibinātājs un līdzīpašnieks.


Ostrovskis ir viens no tā dēvētās "Krievu pasaules" mūsdienu arhitektiem. Vienā no savām ievērojamākajām publikācijām "Krievija. Valsts, kuras nebija" 1999. gadā kopā ar kolēģi Pjotru Šedrovicki viņš pieļāvis jauna pasaules kara iespējamību, kurā "būs cīņa nevis par telpu, bet cīņa par sistēmu savstarpējo saikņu paplašināšanu starp valstīm un cilvēkiem, kas dzīvo valstu valstīs". Šis karš, viņuprāt, norisināsies ar humanitārās tehnoloģijas ieročiem.


Tiesa, pēc deviņdesmito gadu aktīvās darbības un pēc Putina ievēlēšanas viņš no aktīvās politiskās skatuves vismaz publiski nozuda, katru gadu mediju redzeslokā parādoties tik ap Ziemassvētku laiku, kad politiskajai un biznesa elitei lasīja lekcijas par stratēģiju un misiju, kas nepieciešama Krievijas attīstītībai. Tās Krievijas politiskajā žargonā vēl arvien tiek dēvētas par "Ziemassvētku lekcijām".


Ostrovskis par sevi atgādināja 2007. gadā, līdzdarbojoties ekskluzīvu sporta auto pārdošanas biznesā. Viņa pārstāvētais uzņēmums "Marussia motors" vēlējās konkurēt ar "Ferrari" un "Lamborghini", taču ar lielajām ambīcijām līdz galam nespēja tikt galā un piedzīvoja bankrotu.


Sarunā par Krieviju un Rietumiem nereti aizmirstas, ka šo abu kultūru attiecības ietekmē arī citi spēlētāji – 21. gadsimtā par šādu izteiktu spēku abu pušu attiecībās kļuvusi Ķīna. Tāpēc ar Ostrovski un Pavlovski piektdienas diskusijā kopā diskutēs viens no Krievijas vadošajiem speciālistiem Ķīnas jautājumos, sinologs Broņislavs Vinogrodskis. Reizēm viņu dēvē par šamani, bet, kad runa ir par biznesa attiecībām ar Ķīnu, Krievijas lielākās kompānijas ar viņu rēķinās kā ar padomnieku, kurš saprot modernos Tālos Austrumus, vienlaikus neaizmirstot Ķīnas pēdējo piecu tūkstošu gadu vēsturi. Viņš pārvalda deviņas valodas, tostarp arī seno ķīniešu.


Arī šo sarunu vadīs Arnis Rītups.


Uz tikšanos "Lampā" Cēsīs 29. un 30. jūnijā un nākamajos deviņos sērijas "Uzticēšanās vērtība" rakstos!