Atmini mīklu! Vēsturnieks, jurists un literāts Arveds Švābe (1888–1959) šajā citātā sniedz vērīgu raksturojumu cilvēkam, no kura lēmumiem bija atkarīgi latviešu un vēl tikai topošās Latvijas likteņi.
Zem katras ikonas “slēpjas” kāds vārds, – tas jāievieto īstajā vietā, lai teikums iegūtu jēgu. Kad visi trūkstošie vārdi būs savās vietās, atvērsies tās personas attēls, par kuru runā Arveds Švābe.
“Pulkvedim bij lemts būt par pēdējo Krievijas caru (1894–1917) un trīssimt gadus vecās dinastijas . Spriedumi par viņu ir gandrīz vienprātīgi. Angļu vēsturnieks H. Fišers raksturo šādiem vārdiem: “Tā bij Krievijas nelaime, ka pēdējais , par spīti tam, ka viņš bij īsts , uzticīgs laulāts draugs un sirsnīgs tēvs, bij valdnieks, kas nespēja ne pareizi saprast valsts darīšanas, ne droši rīkoties, bet, savas traģiskās un melanholiskās ietekmēts, uzticēja prastam reliģiskam , mūkam , izšķirt jautājumus, kuriem bij vajadzīgs valstsvīra apsvērts padoms.”
Avots:
Arveds Švābe, Latvijas vēsture. 1800–1914, Daugava, 1958
No milzīgām tortēm līdz flikerklopsim un ķidu zupai - kas bija rīdzinieku ēdienkartēs gadsimtu mijā?
Laikā, kad trolejbuss bija vēl tālā nākotnē, Rīgā izmantoja 4 galvenos transporta veidus: zirgu omnibusu, ormani, zirgu tramvaju, tvaikoni.
Notikumi Rīgas attīstībā, kas palīdzēja tai kļūt par Eiropas līmeņa galvaspilsētu.
Kāda bija Rīgas strādnieku ikdiena 19./20.gs. mijā, kad strādāja sešas dienas nedēļā, 10 līdz 12 stundas dienā.