Pulkveža Brieža uzvaras gājiens

Kā Fridriha Brieža izcilās plānošanas spējas atnesa nozīmīgas uzvaras latviešu strēlniekiem.

1915. gada augustā Fridrihs Briedis pievienojās 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonam. Komandējot 1. rotu, F. Briedis 29. oktobrī iesaistījās kaujā pie Plakaniem, bet 22. novembrī kaujā pie Veisu mājām. Tieši pateicoties F. Brieža plānošanai un militārās operācijas treniņiem, abās kaujās strēlnieki guva spožu uzvaru.

Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem,
Pirmā, mirdzošā, veiksmā,
Tā pārvērta strēlnieku asinis teiksmā.
Dzirdiet,
Kā kauju gājējai, pirmai rotai,
Un viņas vadonim Briedim
Soļi no purvājiem kāpdamies
Mūžībā iedim.

Aleksandrs Čaks. Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem (fragments).

Kā tas sākās?

●  1915. g. aprīlī vācu fronte sašķēla Latvijas dienvidrietumu stūri līdz Liepājai.

●  1915. g. vasarā lielākais vairums Kurzemes iedzīvotāju bija devušies bēgļu gaitās.

Bēgļi barakās Rēzeknes karantīnā, 1920. gads. Foto: Mārtiņš Lapiņš.

●  Septembra beigās pretinieka fronte sasniedza Lielupes–Iecavas līniju.

●  Līdz 10. oktobrim vācu armija jau bija ieņēmusi visu Kurzemi. Līdz Rīgai palika vairs tikai apmēram 20–25 kilometri. Vāciešu aktivitāte te bija redzama arī pie Plakaniem, kur tie tikko bija pārgājuši uz Misas upes labo krastu un sākuši nocietināties. No Plakaniem līdz Ķekavai bija tikai 10 kilometru, līdz Rīgai – ap 20. Caur Plakaniem veda arī taisnākie ceļi uz pārejām pār Daugavu.

●  Brieža rotu tūliņ pēc ierašanās frontē nosūtīja uz Plakanu rajonu tur esošā krievu pulka rezervē ar uzdevumu veikt arī pretinieka izlūkošanu.

●  25. oktobrī vācieši cīnījās ar 1. Daugavgrīvas latviešu bataljona 2. un 3. rotu, kas atsita pretinieku atpakaļ purvā.

●  Neilgi pēc tam Briedis vērsās pie divīzijas komandiera pēc atļaujas uzbrukt.

●  27. oktobrī Rīgā, Brāļu kapos, tika apglabāti pirmie trīs kritušie latviešu strēlnieki.

●  29. oktobrī plkst. 22.00 sākās uzbrukums vācu nocietinājumiem pie Plakaniem.

Latviešu strēlinieku pirmās cīņas.Jānis Porietis. Sāpju ceļš. Rīga, Latvju kultūras spiestuve, 1932, 62.lpp.

Kauja pie Plakaniem

1915. gada 29. oktobrī

Naktī trakā un aukstā
Jūs toreiz uz Plakaniem gājāt.
Dubļi koda līdz ceļgaliem kājā,
Un granātas glūnēja plaukstā.

Aleksandrs Čaks. Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem (fragments).

Naktīs ar izlūkošanu un dienās ar novērošanu Briedis bija noskaidrojis, ka Misas labā krasta vācu pozīcijas iecirknis viņa jauno strēlnieku iesācēju pirmajam triecienam ir vispiemērotākais. Attēls: Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums.

Rūdolfs Bangerskis. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

“29. oktobra vakarā neliela šautenēm un rokas granātām bruņojusies karavīru grupa bija sapulcējusies mežmalā, ziemeļos no Plakanu māju drupām, kur tā vērīgi uzklausīja sava vadoņa – jauna virsnieka – pēdējos rīkojumus un dažus aizrādījumus par gaidāmo darbu. Ziņkārība, aizrautība, uztraukums, bet arī uzticība savam vadonim bija lasāma karavīru drēbēs tērpto jaunekļu, gandrīz vēl zēnu, sejās. Priekšā stāvošais darbs nebija ikdienišķs. Līdz šim itin kā rotaļādamies jaunie zēni bija spēlējuši karavīrus. Tagad bija pienācis brīdis cīņā ar pretinieku pārbaudīt ne tik daudz savas zināšanas un apmācībā gūto kaujas praksi, kā galvenā kārtā savas sirdis un savus morālos spēkus. Būt vai nebūt, uzvarēt vai kļūt uzvarētiem, sevišķi pirmajās kaujās, no tā vislielākā mērā atkarājas attiecīgas karaspēka vienības turpmākās kaujas spējas.

Necerēti spožās sekmes pie Plakaniem pavairoja strēlnieku pašpaļāvību un uzticību saviem spēkiem. Sekojošie viens aiz otra turpmākie strēlnieku uzbrukumi atdzīvināja Rīgas fronti un, paralizējot pretinieka aktivitāti, deva iespēju krieviem veikt nocietināšanas darbus. 1915. g. oktobrī, pateicoties vislielākā mērā latviešu strēlnieku darbībai, vācu fronte sastinga uz  Kurzemes–Vidzemes robežas un līdz 1917. g. augustam tālāk nevirzījās.”

Rūdolfs Bangerskis. Pulkveža Brieža 1915. g. 29. oktobra kauja pie Plakaniem. Latvijas Kareivis, Nr. 247, 30.10.1932.

Poručiks Fridrihs Briedis vada latviešu strēlnieku taktikas mācības Vecdaugavas kāpās. 1915. rudens. Latvijas Kara muzeja krājums

“Briedis pirms kaujas bija labi izlūkojis vācu pozīcijas un atradis viņās kādu vēl tikai pusgatavu sektoru, pret kuru nolēma vērst savas rotas triecienu. Strēlniekiem vajadzēja šai vietā klusi pārgriezt ne visai plato stiepuļžogu un tad ar rokas granātām un durkļiem izsist pretinieku no šīs ierakumu daļas, bet pēc tam uzbrukt arī tiem vāciem, kas atradās pārējos, jau gatavākos ierakumos. Uzbrukuma sākums bija noteikts plkst. 10 vakarā. Izmirkušie un dubļos novārtījušies strēlnieki laimīgi aizkļuva līdz vācu dzeloņžogam, un to sāka pārgriezt šim darbam speciāli norīkoti kareivji. Vāci tomēr bija pamanījuši aizdomīgu troksni pie savām dzeloņstiepulēm un deva ziņu artilērijai, domādami, ka gatavojas plašāks ienaidnieka uzbrukums. Vācu baterija sāka šaut pa Brieža rotas tiešo aizmuguri, ticēdama, ka tur pulcējas trieciena daļas, un Briedis šai brīdī deva uzbrukuma signālu. Vāciem šaujot signālraķetes, kļuva skaidri saskatāmas viņu pozīciju līnijas, un strēlnieki, kuriem griezēji jau bija izbrīvējuši ceļu, metās uz priekšu, sviezdami rokas granātas. Vāci nebija pat lāgā paspējuši šaut, kad uzbrucēji jau bija viņu ierakumos un sāka strādāt ar durkļiem un granātām, šai kaujā viena latvju rota sakāva 4 vācu rotas, pie kam bija krituši tikai 3 strēlnieki un 8 ievainoti, vāciem krituši 31 vīrs, 34 sagūstīti un 45 ievainoti.”

A. Brocis. Varoņu leģendas.
Latvijas Kareivis, Nr. 230, 09.10.1935.

Kauja pie Veisiem

22. novembrī (10 . nov. pēc vecā stila) pie Veisu mājām.

Un tad pie Veisiem,
Kuru apskalo Misas plūsma,
Jūsu slavenais gājiens pie Veisiem,
Par ko visa Latvija jūsmoja. –
Tas bij pēc mēneša,
Dziļā vējainā novembrī,
Kad zem sniega zari maigāk brīkš.
Sānos, no divām pusēm jūs uzkritāt vācietim reizē
Apvidū,
Kur vējos stumbri kā basa stīgas dūc,
Apvidū,
Kur jums smadzenes bij katra taka ar aplauztu priedi.
Jūs vadīja poručiks Briedis.
Tagad paši jūs gājāt Misai stāvai un dziļai pāri
Cauri nogāzto koku jūklim.
No augšas kāpa lejā debesis čaugas un kāras,
Līdzīgas sūklim.

Aleksandrs Čaks. Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem (fragments).

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona virsnieki zirgos.No labās praporščiks J. Menska, kapteinis R. Bangerskis, štābkapteinis F. Briedis. 1916. g.

“Latvjus šī ziņa [par uzvaru pie Plakaniem – aut.] piepildīja ar lepnumu un cerībām. Frontē bija noticis uzvaras brīnums. Kas to bija radījis? Jaunais virsnieks Briedis. Tā viņš uzreiz nokļuva uzmanības un daudzu cerību degpunktā.

Brieža autoritāte tālāk nostiprinājās arī strēlnieku starpā. Pirmā kārtā viņa rotā. Pat tie karavīri, kas līdz šim biju šaubījušies, vairs nešaubījās par panākumiem, ja vien tos vadīja viņu Briedis. [..]

Jau pēc pāris nedēļām Briedis atkal varēja parādīt, ko spēj strēlnieki. [..] Šāds Brieža rotas otrs spīdošs uzbrukums notika 22. nov. pie Veisu mājām. Šī operācija arī dod daudzus raksturīgus norādījumus, kā Briedis bija organizējis uzbrukumu.”

Edvīns Mednis. Pulkvedis Briedis. 
Valtera un Rapas akc. sab. apgāds, Rīga, 1936, 51. lpp.

Fridrihs Briedis. Latvijas Vēstures muzeja krājums.

Kā tas notika?

“Mūsu un vācu pozīcijas pie Veisa mājām šķīra Misas upe. Mūsu ierakumi bija pie Misas upes uz ziemeļiem ap 500 metru, gar mežmalu, vācu – ap 200–300 metru Misas otrā pusē. Misas upe dziļa, ar stāviem krastiem, visi koki abpus upei nozāģēti un sagāzti juku jukām. Šajā vietā 1. Daugavgrīvas bataljona 1. rota zem Brieža (viņš toreiz bija poručika dienesta pakāpē) vadības veda izlūkošanu, lai noskaidrotu vācu grupēšanos un dabūtu gūstekņus, jo bija zināms, ka vācieši it kā koncentrē spēkus, lai pārietu uzbrukumā. Uz izlūkošanu gāja 3–4 naktis visa rota, izsūtot uz priekšu patruļas no brīvprātīgiem, katrā 6–8 cilvēki. lzlūkošana noskaidroja, ka Veisa mājas (uz maza uzkalniņa) sagrautas un vāci veda nostiprināšanas darbus, 200–300 metru, no galvenās savas līnijas, pie Veisa mājām, lai radītu atbalsta punktu.”

J. Kaktiņš. Latvju strēlnieku pirmo kauju atcerei.
Latvijas Kareivis, Nr. 262, 1926. gada 21. novembrī.

“Rota izgāja plkst. 7 vakarā un pēc dažām stundām sasniedza Misas upi. Vēl divas stundas nogaidījuši – ap plkst. 11 vakarā strēlnieku izlūki atradās pie drāšu žogiem. Vāci bija manījuši mūsu izlūkus un atklāja ložmetēju uguni uz strēlniekiem, kuri atvilkās ap 50 metrus atpakaļ. Pēc kādas stundas strēlnieki no jauna pielīda vācu drāšu žogiem un nemanīti pārgrieza tos 2–3 soļu un pēc brīža 6 metru platumā. Tad Fr. Briedis pavēlēja strēlniekiem atvirzīties uzkalniņā, lai no turienes uzbrukuma sākumā apmētātu pretinieku rokas granātām. Strēlnieki aizdedzināja kaujas dūmu patronas un gāja uzbrukumā caur izgriezto drāšu žogu eju. Pretinieka ložmetēju sasita rokas granātām. Vāci bija izsisti no apcietinājumiem, un strēlnieki saņēma 17 gūstekņus, šautenes un ložmetēju. Uzbrukums ilga 20–25 minūtes. Mums zaudējumu nebija. Uzbrukuma uzdevumā bija tikai iegūt gūstekņus, kādēļ strēlnieki steidzīgi atgriezās savos ierakumos.”

Jānis Porietis. Sāpju ceļš. Rīga, Latvju kultūras spiestuve, 1932, 61.lpp.

Apbalvoti par varonību uzbrukumā Veisu māju rajonā 1915.g. rudenī. No kreisās: 3. vecākais apakšvirsnieks K.Lauris, 4. rotas komandieris poručiks F.Briedis, 5. bataljona komandieris kapteinis R.Bangerskis, 6.podpraporščiks Ābeļkalns, 8. jaunākais apakšvirsnieks Krūmiņš. Latvijas Kara muzeja krājums. 

“Pie Veisu mājām Brieža rota atkal spīdoši iebruka ienaidnieka ierakumos un ieguva 17 gūstekņus. Nakts bija gaiša, spīdēja mēness, tātad vāci strēlnieku tuvošanos viegli varēja ieraudzīt. Bet strēlnieki ar lielu veiklību prata pielīst vācu pozīcijām. Vācieši uzbrukumu nebija gaidījuši, jo skaidrās naktīs taču parasti neuzbrūk. “Latviešu strēlnieki uzsākuši cīņu un guvuši pirmās uzvaras!” – šie vārdi tālu izplatījās, sajūsminādami mūsu tautu un pievērsdami arī citu tautu uzmanību.”

Pēteris Luste. Pulkvedis Briedis.
Latvijas Jaunatne, Nr. 3, 1938. gada 1. novembrī.

Avoti:

J. Porietis. Sāpju ceļš. Rīga, Latvju kultūras spiestuve, 1932

E. Mednis. Pulkvedis Briedis. Valtera un Rapas akc. sab. apgāds, Rīga, 1936.

J. Kaktiņš. Latvju strēlnieku pirmo kauju atcerei. Latvijas Kareivis, Nr. 262, 21.11.1926.

A. Brocis. Varoņu leģendas. Latvijas Kareivis, Nr. 230, 09.10.1935.

R. Bangerskis. Pulkveža Brieža 1915. g. 29. oktobra kauja pie Plakaniem. Latvijas Kareivis, Nr. 247, 30.10.1932.

A. Čaks. Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem. Daugava, Nr. 9, 01.09.1936.

Attēli:

No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma

No Latvijas Kara muzeja krājuma

No Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks

Strēlnieku komandiera pulkveža Jukuma Vācieša ceļš no Jaunmuižas līdz Maskavai.

Ģenerāļa grāmatas

Ieskats ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa bibliotēkā.

Atpazīsti virsniekus

Izaicini savu atmiņu, atceroties slavenus un ievērojamus latviešu virsniekus!