18 latviešu mūzikas paraugi

Ganu sauciens no Ēveles, Mītels no Pētera baznīcas, Jānis Mediņš pirmajā latviešu operā – ieskats latviešu mūzikas vēsturē Oresta Silabrieža izlasē.

“Ai, labāja kumeliņu”

Kurzemes teiktā melodija jeb rečitatīvs “Ai, labāja kumeliņu” – Grieta Beķere Medzē vai Vērgalē
(Latviešu folkloras krātuve, 1961).
Latviešu folkloras krātuve.

“Ēlu, ēlu”

Ziemeļvidzemes ganu sauciens “Ēlu, ēlu” – Marta Sīpola
(Latviešu folkloras krātuve, 1973).
Latviešu folkloras krātuve.

“Nebēdāju piekususi”

Pavasara dziesma jeb garais sauciens “Nebēdāju piekususi” – teicēja: Katrīna Radomišķe, burdons: Alvīne Šķipere, Margrieta Otaņķe, Margrieta Sapate Otaņķos (JVLMA arhīvs, 1995).
JVLMA arhīvs.

Latgales tolku bolss

Latgales tolku bolss – priekšdziedātāja Margarita Šakina (Latvijas Radio arhīvs, 1982).
Latvijas Radio arhīvs.

“Aiz Daugavas melni meži” – “Saucējas”

Sēlijas rotāšana “Aiz Daugavas melni meži” – “Saucējas” (Lauska, 2014).
No O. Silabrieža personīgā arhīva.

“Terribilis est”

Introits “Terribilis est” no “Rīgas misāles” – “Schola Cantorum Riga” Guntara Prāņa vadībā (Skani, 2016).
No O. Silabrieža personīgā arhīva.

“Cantate Domino”

Martins Krūzijs, “Cantate Domino” – vokālā grupa “Sacrum”, Igaunijas Baroka orķestris, atskaņojuma vadītājs Andris Veismanis (Laula, 1997).
No O. Silabrieža personīgā arhīva.

“Leben wir, so leben wir dem Herrn”

Johans Valentīns Mēders, “Leben wir, so leben wir dem Herrn” – soprāns Kaja Urba, vokālā grupa “Sacrum”, Igaunijas Baroka orķestris, atskaņojuma vadītājs Andris Veismanis (Laula, 1997).
No O. Silabrieža personīgā arhīva.

Fragments no Koncerta taustiņinstrumentam Re mažorā

Johans Gotfrīds Mītels, I daļas fragments no Koncerta taustiņinstrumentam Re mažorā – Ieva Saliete (āmuriņklavieres), “Kesselberg Ensemble” (Cantando, 2012).
No O. Silabrieža personīgā arhīva.

“Rīga dimd”

Latviešu tautasdziesma “Rīga dimd” Jāņa Cimzes apdarē vīru korim – kora “Sōla” vīru grupa, diriģents Kaspars Ādamsons.
No O. Silabrieža personīgā arhīva.

“Trimpula” (“Kā Daugava vaida”)

Baumaņu Kārlis, “Trimpula” (“Kā Daugava vaida”), Ausekļa dzeja – vīru koris “Dziedonis”, diriģents Leonīds Vīgners (Latvijas Radio, 1973).
Latvijas Radio arhīvs.

lūgšana no kantātes “Tēvijai”

Jurjānu Andrejs, lūgšana no kantātes “Tēvijai”, komponista teksts – soprāns Lilija Greidāne, Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris, diriģents Leonīds Vīgners (“Melodija”, 1987).
Latvijas Radio arhīvs.

vidusdaļa no kantātes “Tēvijai”

Jurjānu Andrejs, vidusdaļa no kantātes “Tēvijai”, pārveidots komponista teksts – soprāns Lilija Greidāne, Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris, diriģents Rihards Glāzups (Latvijas Radio, 1981).
Latvijas Radio arhīvs.

“Gaismas pils”

Jāzeps Vītols, “Gaismas pils”, Ausekļa dzeja – Dziesmusvētku apvienotais koris, diriģents Haralds Mednis (Latvijas Radio, 1980).
Latvijas Radio arhīvs.

“Mirdzas dziesma”

Jāzeps Vītols, “Mirdzas dziesma”, no mūzikas Aspazijas lugas “Vaidelote” pirmiestudējumam – soprāns ​Elga Brahmane un pianists Ventis Zilberts (Latvijas Radio, 1988​).
Latvijas Radio arhīvs.

“Mēness starus stīgo”

Emīls Dārziņš, “Mēness starus stīgo”, Aspazijas dzeja – Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais (koris “Latvija”, 2015).
No O. Silabrieža personīgā arhīva.

“Brīnos es”

Alfrēds Kalniņš, “Brīnos es”, Andrieva Niedras dzeja – tenors Jānis Zābers un pianiste Vilma Cīrule (Latvijas Radio, 1965).
Latvijas Radio arhīvs.

“Uguns un nakts”

Jānis Mediņš, Spīdolas ārija no operas “Uguns un nakts”, Raiņa dzeja – soprāns Aira Rūrāne, Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis (Latvijas Radio, 2010).
Latvijas Radio arhīvs.

Mūzikas izlases autors:

Orests Silabriedis, mūzikas apskatnieks, LNSO un žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs


Mūzikas fragmenti:

Latviešu folkloras krātuve.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas arhīvs.

Latvijas Radio arhīvs.

O. Silabrieža personīgais arhīvs.


Fotogrāfijas un attēli:

Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Latvijas Nacionālā bibliotēka.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Vārdu rēbuss

Atmini mīklu par kāda pasaulē ļoti slavena komponista pirmo tikšanos ar Krievijas impērijas strauji augošo ostas pilsētu – Rīgu.

Emīls Dārziņš – mūzikas kritiķis

Fragmenti no komponista Emīla Dārziņa (1875–1910) recenzijās rakstītā par mūziku, mūziķiem, latviešiem, Rīgu.

Rīgas “Bahs” Mītels

Viens no Johana Sebastiāna Baha pēdējiem skolniekiem – komponists, Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788).