Atmini mīklu par kāda pasaulē ļoti slavena komponista pirmo tikšanos ar Krievijas impērijas strauji augošo ostas pilsētu – Rīgu.
1837. gada* augusta sākumā (pēc vecā stila) kopā ar dažiem jauniem aktieriem R. Vāgners uz tirdzniecības kuģa klāja ierodas ostā. Komponists krāšņi apraksta savu pirmo tikšanos ar seno pilsētu: viļņos šūpojas vecais plosta pār Daugavu, tā vienā pusē stāv lieli kuģi, kuru mastos plīvo krāsaini vimpeļi, otrā pusē – smagas liellaivas, piekrautas ar liniem, labību, kokmateriāliem, plosti, kas no , Polijas un Krievijas dodas uz rietumu tirgiem. Nekur, raksta Vāgners, tirdzniecības būtība viņam nav atklājusies tik uzskatāmi kā rietumu un austrumu robežpunktā Rīgā. R. Vāgners asi uztvēris ne tikai Rīgas ekonomiskās dzīves būtību, bet arī impērijas politisko atmosfēru: “Šeit, Bolderājā, es pirmo reizi sastapos ar krievu , kuri iedvesa man šausmas sakarā ar maniem jaunības laikiem, kad simpatizēju poļiem; likās, ka ostas sardze pēc acīm saskatīs manu uz poļiem un izsūtīs mani uz .”
Ganu sauciens no Ēveles, Mītels no Pētera baznīcas, Jānis Mediņš pirmajā latviešu operā – ieskats latviešu mūzikas vēsturē Oresta Silabrieža izlasē.
Fragmenti no komponista Emīla Dārziņa (1875–1910) recenzijās rakstītā par mūziku, mūziķiem, latviešiem, Rīgu.
Viens no Johana Sebastiāna Baha pēdējiem skolniekiem – komponists, Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788).