Eliasa krāsas

Kādas krāsas veidoja Ģederta Eliasa darbu kompozīcijas un ietekmēja laikabiedrus  

Ģederta Eliasa draugs un laikabiedrs Uga Skulme vairākās recenzijās par viņa darbiem rakstījis, ka Eliass ir pirmkārt un galvenokārt kolorists, viņš izceļas ar savām krāsām un burtiski trako ar tām. Kaut arī krāsu bagātību jaunā mākslinieka darbos kritizēja klasiskās glezniecības pārstāvji, tieši ar to Eliasa darbi ir atraduši savu vietu Latvijas mākslas zelta fondā un ir pazīstami mūsdienās.

Zilā

“Laikabiedriem Ģederta Eliasa vitāli spēcīgā palete salīdzinājumā ar ierastajām tradīcijām varēja likties neparasti atklāta un tieša. Viņš gleznoja ar spilgtām, lokālām krāsām – zaļo, sarkano, dzelteno, un nav gandrīz nevienas gleznas, kurā tērpu vai drapēriju atveidojumā nebūtu izmantota zilā. (..) Iespējams, košā krāsainība un it īpaši zilās krāsas dominante radās, iedvesmojoties no krievu kubofutūrisma paraugiem, kurus mākslinieks varēja iepazīt Maskavas izstādēs. Vismaz tik krāsaini un tik daudz tieši zilo līdz 1920. gadam negleznoja neviens cits latviešu mākslinieks.”

Dace Lamberga. Klasiskais modernisms. 
Latvijas glezniecība 20. gs. sākumā. 188. lpp.

“Impresionistiskā laikmeta darbos atmosfēriskās parādības Eliāsu tomēr tik daudz nenodarbina, kā iespēja iztrakoties ar zilām krāsām, veselām zilām jūrām.”

Uga Skulme. Ģederta Eliāsa “Peldētājas novakarē”.
Daugava, Nr. 3, 01.03.1929.

Jēkabs KazaksDāmas jūrmalā. 1920. No LNMM krājuma.

“Pirmā Rīgas mākslinieku grupas izstādē pārsteidza Eliāsa krāsainība. Nelaiķis Kazaks atzīmēja toreiz Eliāsa zilās krāsas spožumu, un pēdējās Kazāka gleznās, blakus sarkanbrūnai, valda zilā.” 

Uga Skulme. Ģederta Eliāsa “Pagalma stūris”. Daugava, Nr. 1, 01.01.1931.

Sarkanā

“Pelēcīgo toņu piekritējiem krasā pretstatā stāv krāsu priecīgais, iespaidīgais Ģederts Eliass, kurš pie tā nonācis pār Franciju, caur impresionismu. Viņš glezno ar lielu temperamentu un prot vienkāršos lauku skatus izveidot ļoti iespaidīgus.”

Latviešu mākslas izstādes panākumi Prāgā.
Latvijas Kareivis, Nr. 111, 22.05.1937.

Zilā un sarkanā

“Ģederta Eliasa agrīnajos audeklos redzams, ka tolaik vēl topošais mākslinieks īpaši bija iecienījis zilā un sarkanā salikumu. Ja viņa portretētajām sievietēm nav zila tērpa, tad rokā tām atrodas kaut vai zils vēdeklis, bet melni konstruētajiem aktu gleznojumiem bieži ir dziļš, tumši zils fons. Eliass gleznas kompozīciju uzbūvē izmantojis lielus, zilus laukumus bez tonāli niansētām gradācijām.”

Dace Lamberga. Klasiskais modernisms.
Latvijas glezniecība 20. gs. sākumā. Neputns, 2016, 188. lpp.

Eliasa sarkanais punkts

“Ģederts Eliass bija kompozīcijas meistars, par tādu viņu atzina laikabiedri un atcerējās studenti. Eliass mīlēja sarkano krāsu, un ir ļoti maz darbu, kur to neatradīsim. Pat ainavās, kur sarkanajam šķietami nav vietas, kaut kur būs ieslēpts sarkans akcents, kaut vai neliels punkts. Eliass to uzskatīja par svarīgu kompozīcijas sastāvdaļu, un tik tiešām, ja šajos darbos aizklājam skatam sarkano akcentu, darba kopskats ir jau daudz citādāks.”

Marija Kaupere

“Eliāsa darbnīcā bieži mētājās dažādi nokrāsotu figūriņu siluetes. Tās novietojot paredzētā vietā, Eliāss atrod noderīgāku krāsu tiem sīkākiem cilvēku tēliem, kas apdzīvo viņa ainavas. Ne tikvien gleznās, kas sacerētas darbnīcā, bet arī ainavās, kas pagatavotas pēc dabas, Eliāss galveno vērību piegriež krāsai. Viņš izvēlas motīvus darbiem nevis pēc interesanta sižeta vai līniju, vai gaismēnas kombinējuma, bet pēc krāsu kopskaņas. Un dzīvas krāsas Eliāss atrod ne tikvien saulainā pievakarē, bet arī tad, kad debesis apmākušās.”

Uga Skulme. Ģ. Eliāsa glezna “Pusdienā”. Daugava, Nr. 9, 01.09.1931. 

Avoti:

Dace Lamberga. Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20. gs. sākumā. Neputns, 2016.

Uga Skulme. Ģ. Eliāsa glezna “Pusdienā”. Daugava, Nr. 9, 01.09.1931. 

Uga Skulme. Ģederta Eliāsa “Peldētājas novakarē”. Daugava, Nr. 3, 01.03.1929.

Uga Skulme. Ģederta Eliāsa “Pagalma stūris”. Daugava, Nr. 1, 01.01.1931.

Latviešu mākslas izstādes panākumi Prāgā. Latvijas Kareivis, Nr. 111, 22.05.1937.

Attēli:

No Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma

No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Latvijas mākslas veidotāji

Tradīciju lauzēji, kas izaudzināja nākamo mākslinieku paaudzi

Pieturas punkti

Svarīgākie notikumi Ģederta Eliasa dzīvē

Piektā gada kaujinieks

Astoņpadsmitgadīgais Ģederts Eliass piedalās skaļākajās 1905. gada revolūcijas “akcijās” – arestēto kaujinieku atbrīvošanā no policijas ēkas Rīgā un bankas aplaupīšanā Helsinkos