Svarīgākie notikumi Ģederta Eliasa dzīvē.
Ģederts Eliass dzimis 1887. gada 23. septembrī Platones Zīlēnos. Tēvs Jānis Eliass, māte – Karlīne Veilande. Ģimenē ir četri bērni (Ģederts piedzimst kā otrais) – Kristaps un Juris Eliasi, kā arī māsa Anna Maija Eliase (pēc precībām – Cielēna).
Uzsāk mācības Platones pamatskolā.
Iestājas Academia Petrina ģimnāzijas sagatavošanas klasē.
Mācās pie provinces gleznotāja Legzdiņa un portretista Šenberga.
Apmeklē gleznotāja Johana Valtera darbnīcu Jelgavā.
Apmeklē Vilhelma Purvīša darbnīcu Rīgā un mācās Nikolaja ģimnāzijā.
Sākoties revolūcijai, ir viens no LSDSP Federatīvās komitejas vadītājiem.
17. janvārī piedalās uzbrukumā Rīgas policijas pārvaldes ēkai. 13. februārī piedalās Krievijas Valsts bankas Helsingforsas nodaļas aplaupīšanā. 22. jūlijā tiek apcietināts.
Tiek atbrīvots no cietuma uz laiku līdz tiesai. Ar svešu pasi (uz Louis Lilau vārda) aizbēg uz Somiju, pēc tam dodas uz Vāciju, Šveici, Dāniju, kur dzīvo un mācās Kopenhāgenā.
Ar brāli Kristapu dodas uz Briseli.
Mācās glezniecību pie Žana Delvila un figurālās meistardarbnīcas vadītāja Hermaņa Rišīra Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā.
Sāk nodarboties ar tēlniecību pie Paula Brākes.
Pabeidz Briseles Karalisko akadēmiju ar konkursa gleznu “Mežs”.
Papildinās Žana Pola Loransa darbnīcā Žiljēna privātakadēmijā Parīzē.
Maijā atgriežas dzimtenē. Jāņos pirmo reizi satiek Elzu Ružģieti.
Sākas Pirmais pasaules karš
Zīlēnu saime dodas bēgļu gaitās uz Rīgu. Apmetas Vītiņa namā Katoļu ielā 48.
Kopā ar Elzu Ružģieti dodas uz Maskavu.
Līdz vasaras beigām dzīvo un strādāt Maskavā. Septembrī Eliasi atgriežas Zīlēnos.
Tiek proklamēta Latvijas Republika.
Septembrī pilnībā pārceļas no Zīlēniem uz Rīgu, apmetas Romanova (tagad Lāčplēša) ielā 52/54-11.
Tiek ieskaitīts aktīvajā karadienestā Rīgas pilsētas komandantūras 1. sargu rotā kā kareivis; piedalās mākslinieku kolonijas dzīvē Jēkaba Kazarmās.
Iepazīstas ar Annu Hamsteri.
Bermontiādes laikā kopā ar Kara muzeju dodas uz Cēsīm, kur iepazīstas ar Vilmu Purmali.
Rīgas mākslinieku grupa, kuras sastāvā ir arī Ģederts Eliass, sarīko pirmo izstādi. Eliass piedalās ar 67 gleznām (kopā 70, jo ir arī divpusējas gleznas).
Ar gleznu “Dāma ar vēdekli” piedalās izstādē Cēsīs.
Marta beigās dodas caur Drēzdeni uz Parīzi. Augustā ar māsu apceļo Kurzemi.
Saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu “Sēdošā sieviete”.
Apceļo Itāliju – Dženovu, Romu, Perudžu, Asīzi, Florenci, Sjēnu, Venēciju.
Nāk smags trieciens Ģederta Eliasa dzīvē – mirst viņa draudzene un lielā mīlestība Anna Hamstere.
Pēc Vilhelma Purvīša uzaicinājuma pieņem akta klases vadītāja vietu LMA.
Apceļo Franciju, Spāniju, Itāliju.
Saņem Kultūras fonda prēmiju par gleznu “Peldētājas”.
30. oktobrī apprecas ar Hedvigu Vellerti.
Saņem Beļģijas karaļa Leopolda II ordeni.
Kļūst par LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāju.
Satiek lietuviešu mākslas zinātnieci Halinu Kairūkštīti-Jacinieni.
Tiek šķirta laulība ar Hedvigu Vellerti.
Apprecas ar Halinu Kairūkštīti-Jacinieni.
Saistībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas 15 gadu pastāvēšanas jubilejas svinībām piešķirts Latvijas Mākslas akadēmijas “par nopelniem mākslā izcila mākslinieka grāds”.
● Piedalās latviešu mākslas izstādē Helsinkos, Varšavā, Tallinā un Tartu.
● Saņem Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).
Mirst tēvs Jānis Eliass.
● Tiek apstiprināts par profesoru Latvijas Mākslas akadēmijā.
● Piedalās latviešu mākslas izstādē Kopenhāgenā.
Sākas Otrais pasaules karš
● Aprīlī Eliasa sieva Halina atgriežas Lietuvā pie vecākiem un dēla. Jūlijā PSRS okupē Latviju.
● Rudenī Ģederts Eliass tiek nozīmēts par Latvijas Mākslas akadēmijas Stājglezniecības darbnīcas vadītāju un Glezniecības nodaļas dekānu.
Mainās vara – Latvijā ienāk vācu armija.
● Tiek atlaists no darba Latvijas Mākslas akadēmijā.
● Oficiāli izšķiras ar Halinu.
Apprecas ar bijušo studenti Martu Kalniņu
Māsa Maija emigrē uz Zviedriju
15. novembrī uzņemts LPSR Mākslinieku savienībā; atgriežas darbā LMA.
Piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka goda nosaukums.
Uz Sibīriju tiek izsūtīta Ģederta māte Karlīne Eliase. Pēc neatlaidīgām Ģederta Eliasa pūlēm 14. novembrī Karlīni Eliasi atbrīvo; viņa atgriežas Latvijā.
Mirst Ģederta Eliasa māte Karlīne Eliase.
Mirst Eliasa sieva Marta Kalniņa-Eliase.
Par darbu “1905. gads” saņem PSRS Mākslinieku savienības goda diplomu.
Piešķirts Tautas mākslinieka goda tituls.
Mirst brālis Kristaps Eliass.
● Personālizstāde Latvijas PSR Mākslas muzejā. Pirmā šāda apjoma Eliasa darbu izstāde kopš Rīgas mākslinieku grupas izstādes 1920. gadā.
● Svin 80. dzimšanas dienu.
Mirst brālis Juris Eliass.
29. janvāris – Ģederta Eliasa nāves diena.
Ģederts Eliass. Sastādītāja Laima Slava. Rīga, Neputns, 2012.
Attēli:
No Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma
No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma
No Jurģa Skulmes kolekcijas
Kādas krāsas veidoja Ģederta Eliasa darbu kompozīcijas un ietekmēja laikabiedrus
Tradīciju lauzēji, kas izaudzināja nākamo mākslinieku paaudzi
Astoņpadsmitgadīgais Ģederts Eliass piedalās skaļākajās 1905. gada revolūcijas “akcijās” – arestēto kaujinieku atbrīvošanā no policijas ēkas Rīgā un bankas aplaupīšanā Helsinkos