Notikumu hronoloģija: 1914–1920.
28.VI Sarajevā nogalināts Austroungārijas troņmantnieks Francis Ferdinands
VII
Austroungārija piesaka karu Serbijai, Krievijas umpērijā (arī Latvijā) izsludināta vispārējā mobilizācija
VIII Vācija piesaka karu Krievijai, vācu vieglie kreiseri uzbrūk Liepājai
27.IV Vācija piesaka karu Krievijai, vācu vieglie kreiseri uzbrūk Liepājai
2.–3.V
Notiek Jelgavas aizstāvēšanas kaujas ar abu Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljonu piedalīšanos
8.V
Vācijas armija ieņem Liepāju
V
Sākas pirmais Kurzemes bēgļu vilnis
Bēgļu atgriešanās no Krievijas. Bēgļi pēc pārnākšanas pār robežu. Abrenes apriņķis, Rītupe, 1920. gads. Foto: Mārtiņš Lapiņš. LNA LVKFFDA.
V-VII
Krievijas armija zaudē Poliju un Lietuvu
1.VI
Notiek pirmā nacionālā latviešu inteliģences apspriede, kurā nolemj panākt latviešu militāro vienību dibināšanu
1.VIII
● Vācu karaspēks ieņem Jelgavu
● No Rīgas sāk evakuēt visas valsts iestādes, kara slimnīcas un skolas, vēlāk arī rūpnīcas, transportlīdzekļus, infrastruktūru
● Pavēle par latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu. Presē publicē uzsaukumu „Pulcējaties zem latviešu karogiem!” (10.VIII)
12.VIII
Brīvprātīgo pieņemšanas punkta darbības sākums
14.VIII
Pirmo latviešu brīvprātīgo partiju svinīgi nosūta uz apmācībām Mīlgrāvī
14.VIII
Sākas pirmo divu latviešu strēlnieku bataljonu formēšana
Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana uz apmācībām Daugavmalā Rīgā. 1915. gada 30. augusts. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.
27.VIII
Pavēle par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona formēšanu
IX
Sāk formēt 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu
22.X-3.XI
Pirmos latviešu strēlnieku bataljonus nosūta uz fronti
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona 1915. gada 4. novembra kauja pie Slokas. Avots: LNA LVVA.
XI
Sāk formēt 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu
21.III
Marta kaujas
14.IV–11.X
Latviešu strēlnieki Nāves salā
16.–21.VII
Jūlija kaujas
5–30.VIII
Smārdes kaujas
28.IX–3.XI
Latviešu strēlnieku bataljonu pārformēšana pulkos.
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieki, 1917.g. Avots: LNA LVVA
5.I
Ziemassvētku kauju sākums
7.I
Ložmetēju kalna ieņemšana
8.–10.I
Kaujas Lielupes labajā krastā
23.I
Janvāra kauju sākums
24.I
Latviešu strēlnieku pulkus nosūta uz fronti
3.II
Pēdējie vācu uzbrukumi, ar kuriem noslēdzas Janvāra kaujas
8.–17.III
Februāra revolūcija Krievijā
9.–12.IV
Notiek I Latviešu strēlnieku kongress
25.–30.V
Notiek II Latviešu strēlnieku kongress, sākas strēlnieku lielinieciskošanās.
Strēlnieki ierakumos lasa laikrakstus. 1917. gada vasara. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.
1.IX
Sākas vācu ofensīva Rīgas frontē pie Ikšķiles
2.–3.IX
2. latviešu strēlnieku brigāde izcīna smagas kaujas pret vācu armiju pie Mazās Juglas
3.IX
Vācu armija ieņem Rīgu
7.XI
Lielinieku apvērsums Petrogradā
8.–20.XI
Lielinieki ar strēlnieku palīdzību pārņem varu Vidzemē
21.XI
Valkā tiek izveidota lielinieciska Latvijas strādnieku, strēlnieku un bezzemnieku izpildkomiteja (Iskolats)
29.XI
Valkā nacionāli noskaņotā inteliģence izveido Latviešu pagaidu nacionālo padomi (LPNP)
XII
Pirmās latviešu strēlnieku vienības ierodas Petrogradā
22.XII
Brestļitovskā sākas miera sarunas starp Padomju Krieviju un Vāciju
XI-XII
Liela daļa latviešu strēlnieku demobilizējas no aktīvās armijas
6.I Latviešu strēlnieki piedalās Satversmes sapulces padzīšanā
30.I
LPNP deklarācija par Latvijas neatkarības nepieciešamību
18.II
Sākas vācu ofensīva Vidzemē un Latgalē, kuras rezultātā tiek likvidēts Iskolats
III–IV
Latviešu strēlnieku pulku atliekas tiek pārformētas Latviešu strēlnieku padomju divīzijā
6.–7.VII
Latviešu strēlnieki piedalās kreiso eseru dumpja apspiešanā Maskavā
5.–7.VIII
Kaujas pie Kazaņas pret čehoslovāku korpusu
X
Troickā formē pretlieliniecisko 1. Latvijas atbrīvošanas bataljonu
XI
Vladivostokā sāk formēt pretlieliniecisko Imantas pulku
11.XI
Pirmā pasaules kara noslēgums
18.XII
Pirmās „sarkano” strēlnieku daļas ierodas Latvijas teritorijā (Valkā)
VI Lielākā daļa latviešu strēlnieku dezertē no Sarkanās armijas uz nacionālās armijas pusi
Atklātne “Dievs, svētī Latviju”. Izdevusi Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. Mākslinieks Jānis Roberts Tilbergs. 1916. gads. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.
11.VIII
Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums
11.VIII
Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums
II-X
Latviešu pretlieliniecisko vienību atgriešanās dzimtenē no Tālajiem Austrumiem
Agrākie „sarkanie” strēlnieki atgriežas Latvijā
Avots:
Pirmie brīvprātīgo pulki, ugunskristības, cīņas par Latviju zem dažādiem karogiem.
Pirmā pasaules kara laikā strēlnieku rindās stājās arī tā laika mākslinieki, rakstnieki, mūziķi. Šī pieredze vēlāk gūst spilgtu atspoguļojumu viņu daiļradē.
Bēgļi, rūpnīcu evakuācija, iedzīvotāju skaita sarukums, strēlnieku gaitas – skaitļi un fakti.
Pieci emocionāli un atšķirīgi skati uz strēlnieku gaitām un vēsturisko lomu dažādu laikmetu kinodarbos.
Latvijas Nacionālā arhīva izstādes “Nācija karā: Latvija 1916./1917. gada mijā” materiāli (izstādes veidotājs Jānis Šiliņš, māksliniece Baiba Šomase, izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Kara muzeja dokumenti).
Attēlu avoti:
Latvijas Nacionālā vēstures muzejs.
Latvijas Valsts Vēstures arhīvs.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
Latvijas Nacionālā bibliotēka.