Lomas un lietas

Rīgā, Sibīrijā, Valmierā, Liepājā – Oļģerta Krodera 56 gadi teātrī.

Oļģerts Kroders

ir dzimis 1921. gadā Rīgā žurnālista, tulkotāja un teātra kritiķa Roberta Krodera un aktrises Hertas Vulfas ģimenē.
Kroderu ģimene – Roberts, Herta un Oļģerts, 1922. g. Valmieras teātra arhīvs.
O. Kroders (vidū) ar radiniekiem, 1927. g. Valmieras teātra arhīvs.

Pēc Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas beigšanas O. Kroders iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, bet pēc pirmā kursa 1941. gada jūnija deportācijas laikā kopā ar vecākiem izsūtīts uz Sibīriju. 

O. Kroders, 1940. gads. Valmieras teātra arhīvs.

1956. gadā O. Kroders atgriezās Latvijā, tajā pašā gadā sāka rakstīt teātra izrāžu recenzijas un tika pieņemts darbā Dailes teātrī par režisora palīgu. 1959. gadā sāka darboties Liepājas teātrī, kur arī debitēja kā režisors, 1959. gadā iestudējot Jāņa Kalniņa lugu “Ugunī”. 1959. gadā uzņemts Latvijas PSR Teātra darbinieku savienībā. 1964. gadā beidza Augstākos režijas kursus Maskavā.

Kroders bija Liepājas teātra (1959–1964, 1974–1989), Valmieras teātra (1964–1974, 2001–2012) un Nacionālā teātra (1990–1995) režisors. Filmējies Rīgas kinostudijas un vairāku PSRS kinostudiju filmās, arī režisora lomā filmā “Elpojiet dziļi” (1967).

O. Krodera klade, kurā fiksētas viņa iestudētās izrādes un lomas. 

Krodera fonds un balva

2013. gadā, domājot par režisora piemiņu, tika nodibināts Krodera fonds, kura valdē ir pieci viņam tuvie – ideālie aktieri Artūrs Skrastiņš, Vilis Daudziņš, Rihards Rudāks, scenogrāfs, kas veidoja visas pēdējās spožākās Krodera izrādes, Mārtiņš Vilkārsis un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze, kurai bija lemts būt viņa tuvumā pēdējos vienpadsmit gadus.
2014. gada janvārī tika pasniegta pirmā Krodera balva – balva, kuras nominantus un laureātu izvēlas jau minētā piecu cilvēku grupa un kuru var saņemt izcilākā un arī izaicinošākā teātra parādība vai notikums. No vienpadsmit nominantiem pirmo Krodera balvu – Aivara Vilipsōna veidoto “Krodera ābeli” – saņēma aktrise Indra Briķe. 2015. gadā balvu saņēma māksliniece Monika Pormale, bet 2016. gadā – aktrise Guna Zariņa. 

Pirmo “Krodera ābeli” saņem aktrise Indra Briķe, 2014. g. janvāris. Balvu pasniedz aktieri Artūrs Skrastiņš (no kreisās) un Rihards Rudāks. Valmieras teātra arhīvs.

Apbalvojumi: 

  • LR MK balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2009)
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums (2007)
  • LR KM gada balvas kultūrā “Trīs brāļu” balva par mūža ieguldījumu (2007)
  • Eduarda Smiļģa balva (2004)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira (2001)
  • Latvijas Teātra gada balva (1996. un 2007. gadā)
  • Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1988)
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1977)

Iestudējumi Liepājas teātrī

O. Kroders, LPSR Valsts Liepājas teātra galvenais režisors, 1987. gads. Foto: Valdis Brauns. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Skats no izrādes. Marija Stjuarte – Aina Karele. Liepājas teātra arhīvs.

  • Fjodors Dostojevskis, “Noziegums un sods” (1977)
  • Maksims Gorkijs, “Vasa Žeļeznova” (1977)
  • Rainis, “Uguns un nakts” (1977)
  • Federiko Garsija Lorka, “Bernardas Albas māja” (1978)
  • Zigmunds Skujiņš, “Sveiks, mīļais Blaumani!” (1978)
  • Džons Golsvertijs, “Forsaitu teika” (1979)
  • Kārlis Brikners, “Sarkangalvīte un vilks” (1979)
  • Viktors Igo, “Kastīliešu gods” (1979)
  • Tenesijs Viljamss, “Tetovētā roze” (1980)
  • Ludmila Petruševska, “Mīlestība” (režijas konsultants) (1980)
  • A. Stravickis, “Cilvēcības mērs” (“Parastie atomfiziķi”) (1980)
  • Zeiboltu Jēkabs, “Ūdens burbuļi” (inscenētājs; režisors Pēteris Vīksna) (1980)
  • Viljams Šekspīrs, “Ziemas pasaka” (1980)
  • Ļevs Tolstojs, “Anna Kareņina” (1981)
  • Žans Kokto, “Nejaukie vecāki” (1981)
  • Aspazija, “Vaidelote” (1981)
  • Aleksandrs Ostrovskis, “Līgava bez pūra" (1982)

Skats no izrādes. Trepļevs – Leons Leščinskis, Ņina Zarečnaja – Indra Briķe. Liepājas teātra arhīvs.

Iestudējumi Valmieras teātrī

O. Kroders, Valmieras Drāmas teātra režisors. Foto: Juris Kmins. Valmieras teātra arhīvs.

Skats no izrādes (pirmizrāde 1966. g. 28. maijā). Scenogrāfs Dailis Rožlapa. No kreisās: Romeo – Jānis Dauksts, Džuljeta – Lolita Plociņa. Foto: Kārlis Tilgalis. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Skats no izrādes (pirmizrāde 2005. g. 18. martā). Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. Kostīmu māksliniece Kristīne Abika. Heda Gablere – Ieva Puķe. Foto: Mārtiņš Vilkārsis. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Iestudējuma plāns, aptverot lugas ainas un tēlu iesaisti. Valmieras teātra arhīvs.

  • Nils Saimons, “Dīvainais pāris” (2005)
  • Fjodors Dostojevskis, “Idiots” (2006)
  • Viljams Šekspīrs, “Karalis Līrs” (2006)
  • Hella Vuolijoki, “Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes” (2007)
  • Viljams Šekspīrs, “Hamlets” (2008)
  • Evita Sniedze, “Līdz pavasarim” (2008)
  • Antons Čehovs, “Ķiršu dārzs” (2009)
  • Agata Kristi, “Peļu slazds” (2009)
  • Frīdrihs Šillers, “Marija Stjuarte” (2010)
  • Evita Sniedze, “Mākoņains, iespējams, skaidrosies” (2011)
  • Tenesijs Viljamss, “Orfejs pazemē” (2011)
  • Aleksandrs Ostrovskis, “Līgava bez pūra” (2012).

Iestudējumi Dailes teātrī

  • Pīters Ustinovs, “Fotofinišs” (1968) 
  • Rainis, “Pūt, vējiņi!” (1998)
  • Viljams Šekspīrs, “Otello” (1999)
  • Patriks Mārbers, “Nāc tuvāk!” (2001)
  • Evita Sniedze, “Kreisais pagrieziens” (2004)

Iestudējumi Nacionālajā teātrī

Nacionālā teātra sezonas atklāšana, Rīga, 1995. g. 8. septembris. Teātra mākslinieciskais vadītājs Oļģerts Kroders. Fonā – Gunta Virkava, Oļģerts Šalkonis, Iveta Brauna u. c. Foto: Andris Vītiņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Skats no izrādes (pirmizrāde 1995. g. 10. martā). Scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Kostīmu māksliniece Ināra Gauja. Denforts – Uldis Dumpis. Foto: Gunārs Tarvāns. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

  • Edvards Olbijs, “Lolita” (1990)
  • Rainis, “Spēlēju, dancoju” (1991)
  • Žans Kokto, “Burvīgie briesmoņi” (1991)
  • Augusts Saulietis, “Ķēniņš Zauls” (1992)
  • Mērija Čeiza, “Neredzamais Hārvijs” (1993)
  • Šarls de Peirē-Šapuī, “Mīlestības neprāts” (1994)
  • Fjodors Dostojevskis, “Noziegums un sods” (1994)
  • Henriks Ibsens, “Meža pīle” (1994)
  • Arturs Millers, “Salemas raganas” (1995)
  • Federiko Garsija Lorka, “Bernardas Albas māja” (1995)
  • Harijs Gulbis, “Uz Liepsalām ejot” (1996) 
  • Pjērs Marivo, “Viltus atzīšanās” (1997) 
  • Jūdžīns O'Nīls, “Sēras piestāv Elektrai” (1997) 
  • Viljams Šekspīrs, “Hamlets” (1997)
  • Noels Kouards, “Jestrais spoks” (1998)
  • Normens Čarlzs Hanters, “Mēness ūdeņi” (1999)
  • Džons Bointons Prīstlijs, “Ieradies inspektors” (1999)
  • Airisa Mērdoka, “Melnais princis” (1999)
  • Aleksandrs Ostrovskis, “Talanti un pielūdzēji” (2000)
  • Edvards Olbijs, “Trausls līdzsvars” (2001)
  • Viljams Somersets Moems, “Teātris” (2002)


Iestudējumi Jaunatnes teātrī

  • Gunārs Priede, “Smaržo sēnes” (1988)

Skats no izrādes (pirmizrāde 1988. g. 20. jūnijā). Scenogrāfs Andris Freibergs. No kreisās: Ervīns – Guntis Skrastiņš, Zariņš – Rūdolfs Plēpis, Liepiņš – Aleksandrs Maizuks, Velta – Astrīda Gulbe. Foto: E. Freimane. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Citi iestudējumi

  • Sergejs Naidjonovs, “Dēli un meitas” (1996) – Jaunajā Rīgas teātrī
  • Kārlis Brikners, “Sarkangalvīte un vilks” (1997) – Jaunajā Rīgas teātrī
  • Jānis Kalniņš, “Ugunī” (1989) – Latvijas Nacionālajā operā
  • Žoržs Bizē, “Karmena” (1993) – Latvijas Nacionālajā operā
  • Viljams Šekspīrs, “Ričards III” (1990) – teātrī “Kabata”
  • Rūdolfs Blaumanis, “Pazudušais dēls” (2000) – M. Čehova Rīgas Krievu teātrī

Izmantotie materiāli:

Oļģerts Kroders. Mēģinu būt atklāts. Zvaigzne ABC, 2011.

Valmieras teātra sniegtā informācija. 

Īpaša pateicība Valmieras teātra vadītājai Evitai Sniedzei par sniegto atbalstu darba tapšanā!

Attēli:

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Valmieras teātra arhīvs.

Liepājas teātra arhīvs.

Nacionālā teātra arhīvs.

Dailes teātra arhīvs.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Domas un darbi

Oļģerts Kroders allaž ir bijis trāpīgs un tiešs, tāpēc – pieprasīts intervējamais. Daži citāti no viņa sacītā un fakti par viņa darbu teātrī.

Apģērbt Hamletu

Mākslinieces Annas Heinrihsones skices tērpiem Oļģerta Krodera ceturtajam “Hamletam” (2008. g.).

Režijas virsotnes

1972–2012: 16 spilgtākās Oļģerta Krodera izrādes.

Četri “Hamleti”

Ik pēc 12 gadiem Oļģerts Kroders dažādos Latvijas teātros atgriežas pie “Hamleta” iestudējuma. Kas vieno un atšķir šos iestudējumus?