524 kultūras darbinieku atklātā vēstule kultūras ministram  (20)

Jūs sakāt: "Iepriekšējā Saeimas sēdē es kā Nacionālās apvienības deleģēts ministrs solīju argumentēti atbildēt uz vēstuli, ko parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un sabiedriskie darbinieki, kas, loģiski secinot no vēstules satura un tajā uzdotā jautājuma, vēlēšanās nav balsojuši par Nacionālo apvienību."

Ministra kungs, cilvēku izvēle vēlēšanās ir privāta. Vēstules parakstītājiem nav informācijas par citu parakstītāju politiskajām izvēlēm.

Otrkārt, vai Jūs gribat teikt, ka cilvēki, kas balsojuši par Nacionālo apvienību, nekad nerakstītu šādas vēstules, t. i., kultūrpolitikas plānošanas dokumenti, Satversmes pamatvērtību iedzīvināšana un ministru politiskā atbildība Nacionālās apvienības balsotājiem ir vienaldzīga?

Treškārt, vai Jūs apgalvojat, ka sabiedrības viedoklis ņemams vērā tikai tad, ja to izsaka izpildvaras tiešais politiskais elektorāts? Kultūras ministrs pārstāv visu kultūras cilvēku intereses — un ne tikai "mūsuprāt". Nozares politika un plānošanas dokumenti attiecas uz visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī neatkarīgi no politiskās piederības.

Jūs turpināt: "Šī ir absolūti politiska vēstule, kurā ir analizēts tikai un vienīgi mans politiskais balsojums Saeimā."

Kultūras darbinieku atklātā vēstule tik tiešām ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības. Neviens no mums nav ārpus politikas — ne balsojot, ne iestudējot izrādes. Mūsu vēstules "politiskums" nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod Jums tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu. Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie Jums kā pie politiskas personas, jautājot — kā nākas, ka Jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus?

Jūs apgalvojat: "Vēstule veidota no pozīcijas un uzsverot "mūsuprāt". Ikvienam demokrātiskas sabiedrības pārstāvim ir tiesības izteikties no pozīcijas "manuprāt" un tad, atrodot domubiedrus, apvienoties vēstulēs, organizācijās vai politiskos spēkos un tad jau kopā teikt "mūsuprāt". Arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt"."

Nacionālās apvienības "mūsuprāt" un vēstuli parakstījušo kultūras darbinieku "mūsuprāt" nav viens otram pielīdzināmi. Šī vēstījuma vairāk nekā 400 paudēji nav vienas organizācijas vai partijas biedri un pat ne balsotāji. Iekļaušana un vienlīdzība ir cilvēktiesību un Satversmes pamatvērtību jautājums. Mūs nevieno politiska organizācija, bet izpratne par nozares mērķiem, kuri mums visiem ir kopīgi un saistoši. Tāpēc vēlreiz aicinām Jūs uz sarunu par mūsu jautājuma būtību.

Jūs uzsverat, ka Nacionālā apvienība ir parakstījusi jaunās valdības deklarācijā ietverto 27. punktu: "Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma." Jūs sakāt: "Nacionālās apvienības-prāt, ir iespējami dažādi, nevis viens vienīgs veids, kā to nodrošināt."

Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis ilgstoši un ciniski noraidīt šo grupu izstrādātos piedāvājumus. Nacionālās apvienības "veids" sabiedrības saliedēšanai līdz šim ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana. Tomēr ticam un ceram, ka Jums nākotnei ir kāda labāka ideja.

Elīna Pinto raksta: "Tieši līdzdalība ir atslēga, kas ļauj rezignāciju pārvērst līdzatbildībā par politikas izvēlēm. Rietumu demokrātijās ir labi pazīstami principi par (..) lēmumu saskaņošanu ar tām cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas. Neievērojot šos principus, mēs nonākam pie "papīra reformām", kas ir aizbildnieciskas un īsmūžīgas, jo nepilnīgi risina attiecīgās sabiedrības daļas patiesās vajadzības – lai tie būtu mazo ienākumu guvēji nodokļu režīmā, skolēni izglītības reformās vai īrnieki mājokļu īres regulējumā. Iesaistes trūkums vairo arī pilsoniskā beztiesīguma sajūtu un neuzticēšanos valdībai, ko ir ārkārtīgi viegli pārvērst destruktīvā "neizdevušās valsts" retorikā vai protesta balsojumos vēlēšanu dienā." Tādēļ šeit nepietiks tikai ar "Nacionālās apvienības-prāt". Mēs sagaidām iekļaujošu dialogu, ieinteresēto pušu kopdarbu ar reālpolitikas veidotājiem un likumdevējiem.

Kamēr gaidām, joprojām esam tiesiskuma deficītā — situācijā, kad likumdevējs, neraugoties uz Satversmes tiesas uzdevumu, ne tikai nenāk ar iniciatīvu, bet arī atkārtoti bremzē un noraida 23 000 vēlētāju iesniegto iniciatīvu nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.

Jūs sakāt: "Tiesības uz "mūsuprāt" ir jebkuram politiskam spēkam šajā Saeimas zālē, bet visu izšķir demokrātisks vairākums – demokrātiski ievēlētas Saeimas vairākuma balsojums."

"Vairākuma balsojums" nenozīmē "vairākuma pārākumu" vai absolūto varu. Šī iemesla dēļ mūsu valsts pamatlikums garantē pilsoņu tiesību aizsardzību pret pūļa diktatūru. Latvijas valsts Satversmē uzsvērts, ka Latvija "balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības". Satversmes ​​95. pantā norādīts: "Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu."

Sarunā, kas skar cilvēka pamattiesības un cieņu, nav vietas "vairākuma spēka" pozīcijai.

Savā atbildē Jūs vaicājat: "Kādēļ šāda politiska vai ideoloģiska satura vēstule ir tapusi?" Jūs runājat par sabiedrības polarizēšanos divās atšķirīgās ideoloģijās un turpināt: "Abām šīm ideoloģijām ir vieta mūsu un jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, un šīs Saeimas zāles politisko spēku tradicionālais izvietojums ļoti precīzi ilustrē šo situāciju – vienā flanga galā redzam konservatīvas idejas pārstāvošo Nacionālo apvienību, pretējā – liberālas vērtības pārstāvošo partiju "Progresīvie". Bet pats svarīgākais un vērtīgākais ir tas, ka tribīne ir viena. Tā ir šeit, centrā, un tā pilda savu galveno uzdevumu un nodrošina abiem jeb visiem vienādas tiesības cieņpilni paust un cieņpilni aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši aizstāvēt tūkstošiem vēlētāju."

Vēlreiz atgādinām: savā pirmajā vēstulē rakstījām par ļoti konkrētu situāciju — kultūrpolitikas vadlīniju ievērošanu un pretrunām, kas rodas, kad tās tiek ignorētas viena politiskā spēka interesēs. Jūs mūsu vēstuli cenšaties padarīt par "ideoloģisku cīņu" un tādējādi mazināt jautājuma nopietnību. Mēs norādījām to, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mums nav skaidrs, kā Jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja Jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. Piemēram, kā Jūs veiksiet savu uzdevumu, vadot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības padomi, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu pamatnostādņu rīcības virzienu nacionālās identitātes un piederības, demokrātijas kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma un integrācijas īstenošanā? Kā Jūs atbalstīsiet Liepājas tapšanu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ja viena no obligātajām programmas Eiropas dimensijām ir iekļaujoša sabiedrība? Atbalstīsiet tikai tās sadaļas, kuras atbilst Nacionālās apvienības nostādnēm?

Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības.

Lai ilustrētu savu tēzi par "ideoloģiju cīņu sabiedrībā", Jūs kā piemēru minat Alvja Hermaņa izrādi "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis".

Dīvaini, bet tie šoreiz esam mēs, mākslinieki, kam jāskaidro politiķim atšķirība starp reālpolitiku un mākslu, starp izpildvaras darbiem un diskusijām no tribīnes. Žižeka un Pītersona saruna, lai cik aizraujoši to vērot, nav labs piemērs, kā veidot politiku — tā ir konstrukcija bez vēlēšanās ieklausīties, saprast un meklēt kompromisus. Jau pats vārds "duelis" liecina par to, ka šī procesa mērķis ir kādu uzvarēt vai pat nogalināt. Vairākumam uzvarēt mazākumu? Vai konservatīvajiem uzvarēt liberāļus? Reālpolitika nav ne spēle, ne cīņa. Mēs vienkārši vēlamies veselīgu sabiedrību, kurā visi ir līdzvērtīgi savās ikdienas dzīvēs. Saruna nav iespējama tad, kad viens no sarunas dalībniekiem pēc definīcijas tiek uzskatīts par mazāk svarīgu nekā pārējie.

Savu atbildi Jūs noslēdzat ar aicinājumu uz diskusiju. Esam pateicīgi par vēlmi turpināt sarunu. Ceram uz sarunu par konkrētām darbībām, kā tiks veicināta iekļaušana, nevis vērtību "dueli". Ceram arī uz Jūsu iniciatīvu, ne tikai "iesaistīšanos" vai balsojumiem pret pilsoņu iesniegtiem dokumentiem.

Jūs sakāt: "Ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu [ministra amatā] aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis un tieši šādi, atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, esmu gatavs to turpināt."

Paldies, ka vēlaties turpināt sarunu par Satversmē noteiktajām pamatvērtībām. Mūs jo īpaši interesē tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikti Satversmes 91. pantā: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Savukārt Satversmes 110. pants nosaka: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības." Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2020-34-03 šo pantu skaidro: "Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni. Sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Attiecīgi valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.

Sprieduma 10.2. punkts runā par Satversmes 96. pantu: "Cilvēka cieņa ir demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība, un ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (..). Cilvēka cieņa ir jāievēro nevis vienīgi formāli, bet pēc būtības, tādēļ atbilstoši cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu viendzimuma partneru ģimenei vien formālu atzīšanu, bet nenodrošinātu aizsardzību un atbalstu, pēc būtības nozīmētu viendzimuma partneru ģimenes atzīšanu par nesvarīgu ģimenes formu un tādējādi būtu cilvēka cieņu aizskarošs. Tādēļ likumdevējam jārūpējas, lai tiesiskais regulējums nodrošina viendzimuma partneru ģimenēm ne vien formālu juridisku atzīšanu, bet arī juridisko aizsardzību un sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu."

Jūs un mēs pagaidām dzīvojam valstī, kur šāda tiesiska regulējuma nav. Mēs dzīvojam valstī, kur vieni ir vienlīdzīgāki par citiem, vieniem pilsoņiem pienākas lielāka cieņa un valsts aizsardzība nekā citiem.

Ministra kungs, mums kļūst arvien grūtāk svinēt izstāžu atklāšanas un pirmizrādes kopā ar valdības pārstāvjiem, kuri izliekas nezinām, ka šo radošo darbu veidojuši cilvēki, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas kultūras un valodas kopšanā un uzturēšanā un vienlaikus viņiem nav tiesību palikt pie sava saslimušā bērna slimnīcā.

Pateicoties Satversmei un demokrātijai, Latvijā mākslu ir iespējams veidot brīvi. Pagaidām cenzūra pie mums ir aizliegta. Paldies arī par Jūsu ieguldījumu tajā, jo Jūsu personīgā nostāja pret mākslas cenzūru Daugavpils Rotko centrā lika nozarei ar Jums lepoties. Tieši tāpēc tik šokējošs bija jūsu balsojums nākamajā dienā, iestājoties par veselas sabiedrības daļas dzīvju cenzēšanu.

Piedāvājam turpmākajā sarunā koncentrēt uzmanību uz jautājumu par to, kā mēs ar kultūras un mākslas palīdzību varam palīdzēt Latvijas sabiedrībai kļūt iekļaujošai un saliedētai.

Ceram, ka Kultūras ministrija un Jūs personīgi atradīsiet resursus un vietu šādai sarunai.

1. Veronika Abdulmuminova, režisore
2. Kristīne Abika, māksliniece
3. Aksels Aizkalns, aktieris
4. Elīza Aizpore, producente
5. Anta Aizupe, aktrise
6. Andris Akmentiņš, dzejnieks
7. Kristaps Ancāns, mākslinieks
8. Anta Ancveriņa, muzeja speciāliste
9. Anna Andersone, teātra kritiķe
10. Emīlija Paula Andersone, kultūras pasākumu producente
11. Sabīne Andersone, producente
12. Arnolds Andersons, mākslinieks
13. Ilze Andresone, filozofe, muzeja speciāliste
14. Evelīna Andžāne, dzejniece
15. Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore
16. Lauris Anstrauts, mūzikas apskatnieks
17. Līva Nora Apšeniece, kustību māksliniece, Rīgas izstāžu zāles projektu koordinatore
18. Ieva Astahovska, mākslas kuratore
19. Kristīne Auniņa, kultūras centra vadītāja, kultūras pasākumu producente
20. Toms Auniņš, mūziķis
21. Ivars Austers, radio raidījuma vadītājs, zinātnieks
22. Nicolas Auzanneau, tulkotājs
23. Anna Auziņa, dzejniece
24. Daina Auziņa, muzeja speciāliste
25. Imants Auziņš, mūziķis
26. Kārlis Auziņš, mūziķis, saksofonists, komponists
27. Krists Auznieks, komponists, mūzikas doktors
28. Kintija Avena, māksliniece
29. Maija Avota, Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolas direktora vietniece
30. Kārlis Arnolds Avots, aktieris
31. Gusts Ābele, rakstnieks un režisors
32. Jānis Ābele, kinorežisors
33. Linards Āboltiņš, režisors
34. Juris Āzers, mūziķis
35. Toms Babincevs, filozofs
36. Kitija Balcare, teātra kritiķe
37. Zane Balčus, kino zinātniece
38. Ieva Balode, kultūras organizācijas vadītāja
39. Lauma Balode, aktrise
40. Jānis Balodis, teātra veidotājs, dramaturgs un Latvijas Kultūras akadēmijas lektors
41. Viesturs Balodis, teātra darbinieks
42. Agate Bankava, laikmetīgās dejas māksliniece
43. Baiba Bartkeviča, mūziķe, koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskā vadītāja
44. Signe Baumane, režisore
45. Sandis Baumanis, kultūras platforma "Audra", koncertu rīkotājs, kultūras darbinieks
46. Reinis Bālers, norišu tehniskais organizators
47. Aleksejs Beļeckis, mākslinieks
48. Rūdis Bebrišs, filozofs
49. Emīlija Berga, laikmetīgās dejas māksliniece
50. Una Bergmane, vēsturniece
51. Jūlija Berkoviča, biedrības ISSP direktore
52. Lāsma Bērtule, režisore
53. Austra Bērziņa, kultūras producente
54. Ērika Bērziņa, dzejniece
55. Lība Bērziņa, iekļaujošu un sociālu projektu vadītāja
56. Paula Bērziņa, Kino Bize projektu vadītāja
57. Digna Bicāne, mākslas pedagoģe
58. Aiva Birbele, dramaturģe, komiķe
59. Dita Birkenšteina, producente
60. Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un kuratore
61. Vita Birzaka, mākslas zinātniece
62. Ģirts Bišs, komponists un skaņu režisors
63. Anete Blūma, starpkultūru sadarbības projektu vadītāja
64. Līva Blūma, mūziķe
65. Linda Boļšakova, māksliniece
66. Agnese Bordjukova, laikmetīgās dejas māksliniece
67. Reinis Boters, teātra veidotājs
68. Skuja Braden, mākslinieces
69. Elīna Brasliņa, ilustratore
70. Aleksandrs Breže, dizaineris
71. Ivo Briedis, scenārists, pedagogs
72. Kristīne Brīniņa, kustību māksliniece
73. Pēteris Brīniņš, radošais aktīvists
74. Baiba Broka, aktrise
75. Aksels Bruks, mākslinieks
76. Iveta Budreviča, režisore
77. Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe
78. Krista Burāne, teātra un kino režisore
79. Toms Burāns, mākslinieks, animators
80. Platons Buravickis, komponists, pedagogs
81. Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore
82. Anna Marta Burve, muzikoloģe
83. Anda Burve-Rozīte, kultūras žurnāliste
84. Pamela Butāne, scenogrāfe
85. Margherita Carbonaro, tulkotāja
86. Ēriks Caune, mākslinieks
87. Helmuts Caune, Jesajas Berlina biedrības direktors, publicists
88. Una Cekule, režisore
89. Uldis Cekulis, filmu producents
90. Arvīds Ceļmalis, skaņu režisors
91. Undīne Celitāne, jauno mediju māksliniece
92. Dārta Ceriņa, kino kritiķe, pētniece un kuratore
93. Agnese Cimuška Rekke, mūzikas producente
94. Niks Cipruss, gaismu mākslinieks
95. Līga Justīne Cīrule, vizuālās reklāmas noformētāja
96. Linda Curika, publiciste
97. Dace Čaure, LKA Rīgas Kino muzeja kuratore un kino kritiķe
98. Jana Čivžele, aktrise un kostīmu māksliniece
99. Artūrs Čukurs, teātra mākslinieks, mūziķis
100. Roberts Dauburs, režisors
101. Jānis Daugavietis, kultūrpolitikas pētnieks
102. Ričards Dauksts, mūziķis
103. Staņislavs Davidovs, blogeris un producents
104. Anna Dārziņa, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore
105. Dainis Deigelis, dzejnieks
106. Deniss Demčenko, digitālā satura autors
107. Sanija Derkēvica, kultūras vadības absolvente
108. Elizabete Dimante, kuratore
109. Dens Dimiņš, tulkotājs
110. Maira Dobele, publiciste
111. Liene Dobrāja, kostīmu māksliniece
112. Elīza Dombrovska, režisore
113. Pēteris Draguns, dzejnieks
114. Elīna Drāke, laikmetīgās mākslas centra "Kim?" izpilddirektore
115. Sanita Drīle, grima māksliniece
116. Ivars Drulle, tēlnieks, domes deputāts
117. Katrīna Dūka, teātra veidotāja
118. Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece
119. Marta Dzene, kastinga režisore
120. Andris Dzenītis, komponists, pedagogs
121. Anna Dzērve, māksliniece
122. Krista Dzudzilo, māksliniece
123. Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes locekle
124. Jana Egle, rakstniece
125. Lote Eglīte, scenāriste
126. Žanete Eglīte, projektu vadītāja
127. Andris Eglītis, mākslinieks
128. Ralfs Eilands, mūziķis, mākslinieks
129. Ingūna Elere, dizainere
130. Krišjānis Elviks, scenogrāfs - mākslinieks
131. Dāvis Eņģelis, muzikologs
132. Mārtiņš Eņģelis, pilsētplānotājs
133. Kristaps Epners, mākslinieks
134. Kristīne Ercika, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
135. Inga Erdmane, māksliniece
136. Zane Ernštreite, māksliniece
137. Gundega Evelone, māksliniece
138. Einārs Everss, mūziķis, kontrabasists
139. Kirils Ēcis, dzejnieks
140. Renāte Feizaka, māksliniece
141. Laura Feldberga, māksliniece
142. Ildze Felsberga, kino žurnāliste, režisore
143. Anna Fišere, komponiste
144. Miķelis Fišers, mākslinieks
145. Kristīne Freiberga, kultūras projektu vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja
146. Ingmārs Freimanis, publicists un dzejnieks
147. Jevgēnija Frolova, mūziķe
148. Iveta Gabaliņa, ISSP Galerijas vadītāja, māksliniece
149. Antra Gaile, filmu producente
150. Inga Gaile, dzejniece, rakstniece, dramaturģe
151. Līga Gaisa, scenāriste un producente
152. Toms Gaļinauskis, mūziķis, dzejnieks
153. Jānis Gaņģis, filosofs, kultūras projektu vadītājs
154. Zane Gargažina, režisore
155. Ieva Gaurilčikaitė-Sants, horeogrāfe
156. Anna Gāgane, mūziķe
157. Elīna Gediņa, kustību māksliniece
158. Rūdolfs Gediņš, dejas un teātra mākslinieks
159. Jeļena Glazova, dzejniece, māksliniece
160. Anete Goldmane, kultūras projektu vadītāja
161. Vladimirs Goršantovs, kustību mākslinieks
162. Evita Goze, kuratore un laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
163. Dace Grants, muzeja darbiniece
164. Una Grants, dizainere
165. Laima Graždanoviča, "2ANNAS ISFF" programmas direktore, māksliniece
166. Maruta Grāvīte-Indrāne, producente, projektu vadītāja
167. Roberts Grinbergs, vēsturnieks, kultūras menedžeris
168. Alīna Grinpauka, māksliniece, uzņēmēja
169. Guntars Gritāns, flautists, mākslas zinātnieks
170. Sanita Grīna, arhīviste un tulkotāja
171. Maima Grīnberga, tulkotāja
172. Kaspars Groševs, mākslinieks, kurators
173. Laura Groza, režisore, producente
174. Igors Gubenko, filozofs
175. Velta Gūtmane, māksliniece
176. Alise Ģelze, kino producente
177. Arta Ģiga, producente
178. Deniss Hanovs, kultūrpētnieks
179. Marta Herca, redaktore, podkāstu autore
180. Santa Hirša, mākslas kritiķe
181. Jānis Ielejs, arhitekts
182. Nils Īle, mūziķis, etnoperkusionists
183. Jana Jacuka, horeogrāfe
184. Ilze Jansone, rakstniece un publiciste
185. Rasa Jansone, māksliniece un publiciste
186. Edmunds Jansons, režisors
187. Dominiks Jarmakovičs, kino producents
188. Justīne Jaudzema, kultūras pasākumu producente
189. Katrīna Jaunupe, fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja
190. Linda Jeromane, dizainere
191. Eva Johansone, kultūras žurnāliste
192. Voldemārs Johansons, mākslinieks
193. Dita Jonīte, teātra un dejas kritiķe
194. Kristīne Jonuša, bērnu grāmatu izdevniecības "Liels un mazs" kopvede
195. Jānis Joņevs, rakstnieks
196. Dainis Juraga, kinooperators
197. Liene Jurgelāne, kultūras projektu vadītāja
198. Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, kostīmu māksliniece
199. Kristīne Jurjāne, māksliniece
200. Diāna Kaijaka, režisore un māksliniece
201. Elīna Kalniņa, kuratore
202. Linards Kalniņš, mūziķis un pedagogs
203. Sandis Kalniņš, režisors un producents
204. Kristaps Kalns, fotogrāfs
205. Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centra radošais direktors
206. Ansels Kaugers, komponists
207. Aksels Kaulakāns, teātra producents
208. Ieva Kauliņa, scenogrāfe
209. Matīss Kaža, kino režisors un producents
210. Daiga Kažociņa, aktrise
211. Kristiāna Kārkliņa, mākslas zinātniece
212. Anna Klišāne, režisore
213. Ieva Kļava, producente
214. Lauma Kokoreviča, māksliniece
215. Ansis Kolmanis, reperis un hip-hop mūzikas producents
216. Kaspars Kondratjuks, festivāls "Komēta", pasākumu producents, dīdžejs
217. Anna Konovalova, fotogrāfe
218. Anete Konste, dramaturģe un publiciste
219. Marta Kontiņa, producente
220. Marta Kotello, arhitekte
221. Oskars Kotello, arhitekts
222. Dārta Krāsone, festivāla "RojaL" rīkotājdirektore
223. Alise Krauja, filmēšanas objektu menedžere
224. Zane Kreicberga, teātra režisore un pētniece
225. ​​Solvita Krese, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore
226. Jana Krieva, kultūras projektu vadītāja, "Sansusī" producente
227. Agnese Krivade, dzejniece
228. Laine Kristberga, mākslas zinātniece
229. Kate Krolle, māksliniece
230. Jānis Kronis, aktieris
231. Rolands Kronlaks, komponists
232. Anete Krūmiņa, dizainere
233. Linda Krūmiņa, dramaturģe
234. Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, fotogrāfs
235. Ance Kukule-Sniķere, aktrise, režisore, pedagoģe
236. Žulijens Nuhums Kulibali, kultūras projektu vadītājs un kino kritiķis
237. Linards Kulless, mākslinieks
238. Roberts Kuļenko, režisors
239. Rūta Kuplā, kostīmu māksliniece
240. Kristaps Kuplais, bibliogrāfs
241. Edvards Kurmiņš, laikmetīgās dejas mākslinieks
242. Maija Kurševa, māksliniece
243. Alma Kušķe, teātra producente
244. Svens Kuzmins, rakstnieks
245. Sandra Ķempele, mākslas izglītības projektu kuratore
246. Mārtiņš Ķibers, Rīgas cirka radošais direktors, producents, režisors
247. Juta Ance Ķirķis, teātra kritiķe
248. Raimonds Ķirķis, dzejnieks
249. Gundega Laiviņa, kuratore
250. Dana Laizāne, tulkotāja
251. Madara Lapiņa, muzeja darbiniece
252. Sandra Lapkovska, Latvijas jaunā teātra institūta producente
253. Gerds Lapoška, aktieris
254. Ūna Laukmane, māksliniece
255. Anda Lāce, māksliniece, kuratore
256. Gunta Lāce, skolotāja
257. Antra Lācberga, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste
258. Mārīte Lempa, kultūras projektu vadītāja
259. Kārlis Lesiņš, režisors
260. Marija Leskavniece, redaktore
261. Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste
262. Ramona Levane, laikmetīgās dejas māksliniece
263. Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste
264. Kaspars Lielgalvis, mākslinieks, Totaldobže mākslas centra vadītājs
265. Ieva Liepa, pasākumu rīkotāja
266. Līva Liepa, mūzikas menedžere, pasākumu producente
267. Artūrs Liepiņš, pianists un komponists
268. Klāvs Liepiņš, starpdisciplinārs mākslinieks
269. Marija Linarte, māksliniece
270. Liene Linde, kinorežisore un publiciste
271. Līga Lindenbauma, kuratore, pakalpojumu dizainere
272. Māra Liniņa, režisore
273. Ineta Lipša, vēsturniece
274. Elīna Lībiete, arhitekte
275. Jānis Līmežs, tulkotājs
276. Jurģis Ločmelis, montāžas režisors
277. Elizabete Lukšo-Ražinska, rakstniece
278. Iļja Ļenskis, vēsturnieks
279. Jana Ļisova, aktrise
280. Rinalds Maksimovs, mūziķis
281. Marta Elīna Martinsone, kino un teātra režisore, publiciste
282. Arturs Maskats, komponists
283. Aija Mataite, producente
284. Zane Matesoviča, starpkultūru sadarbības eksperte
285. Āris Matesovičs, aktieris
286. Maija Moira Mazanova, kultūrtelpas "M/Darbnīca" direktore, radošā vadītāja
287. Elza Medne, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
288. Una Meiberga, producente
289. Dace Meiere, tulkotāja
290. Maija Meiere-Oša, pētniece
291. Mārtiņš Meiers, aktieris, režisors
292. Anete Melece, ilustratore un animācijas filmu režisore
293. Ieva Melgalve, rakstniece, tulkotāja, mākslas pētniece
294. Klāvs Mellis, teātra veidotājs
295. Evarts Melnalksnis, dramaturgs un kurators
296. Arnita Melzoba, arhitekte
297. Kārlis Melzobs, arhitekts
298. Marija Luīze Meļķe, dzejniece, aktrise
299. Lauma Meža, mūziķe
300. Agate Mežule, montāžas režisore
301. Mārtiņš Mielavs, producents
302. Gunda Miķelsone, muzikoloģe
303. Ilmārs Millers, arhitekts
304. Alvis Misjuns, mākslinieks
305. Raivis Misjuns, komponists, mūziķis
306. Sabīne Moore, mākslinieks
307. Emīlija Morica, producente, kultūras darbiniece
308. Ance Muižniece, dramaturģe un aktrise
309. Stella Muižniece, māksliniece un dizainere
310. Aleksejs Muraško, grafiskais dizainers
311. Katrīna Neiburga, māksliniece
312. Līga Neilande, kultūras darbiniece, gide
313. Kārlis Neimanis, aktieris, pedagogs
314. Ieva Niedre, kultūras producente
315. Edgars Niklasons, teātra režisors un dramaturgs
316. Alīse Nīgale, bērnu grāmatu izdevniecības "Liels un mazs" direktore
317. Jēkabs Nīmanis, mūziķis, komponists, pedagogs
318. Konstantīns Ņikiforovs, fotogrāfs, mākslinieks
319. Linda Olte, režisore
320. Kristaps Opincāns, filozofs un režisors
321. Simona Ozola, laikmetīgās dejas māksliniece
322. Jānis Ozoliņš, literatūrzinātnieks, mūziķis
323. Matīss Ozols, aktieris
324. Renāte Pablaka, arhitekte
325. Valters Palaps, fotogrāfs, pedagogs
326. Elizabete Palasiosa, producente
327. Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju valdes priekšsēdētāja
328. Liene Pavlovska, scenogrāfe, māksliniece
329. Oskars Pavlovskis, mākslinieks
330. Džesika Petere, kultūras projektu vadītāja
331. Jurģis Peters, mākslinieks
332. Patriks Peterson, dziedātājs un mūzikas producents
333. Auguste Petre, kuratore
334. Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
335. Jolanta Pētersone, tulkotāja
336. Tīna Pētersone, kuratore
337. Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja
338. Evija Pintāne-Apse, scenogrāfe, ilustratore
339. Vadims Pitlans, dīdžejs
340. Paula Pļavniece, teātra režisore
341. Fjodors Podgornijs, modes mākslinieks
342. Iveta Pole, aktrise
343. Paula Popmane, montāžas režisore
344. Antra Priede, mākslas zinātniece
345. Guna Priede, arhitekte
346. Kristaps Priede, mākslinieks, dizainers, pedagogs
347. Lorita Inita Priede, restaurators, uzņēmēja
348. Kristians Priekulis, mūziķis
349. Māris Prombergs, "Kino Bize" direktors
350. Lelde Prūse, producente
351. Šelda Puķīte, mākslas pētniece, kuratore un galeriste
352. Annija Pumpure, fotogrāfe
353. Artūrs Punte, apvienība "Orbīta"
354. Alise Putniņa, horeogrāfe, pasniedzēja
355. Ieva Putniņa, māksliniece
356. Miķelis Putniņš, mūziķis
357. Dace Pūce, režisore, producente, scenārste
358. Rūta Pūce, laikmetīgās dejas māksliniece
359. Anna Pūtele, muzejniece un kuratore
360. Vasilijs Ragačevičs, SIA "Skrivanek Baltic" direktors
361. Edgars Raginskis, komponists un pētnieks
362. Aleksis Ramanis, mākslinieks
363. Klinta Reinholde, aktrise
364. Elīna Reitere, kinokritiķe un pētniece
365. Santa Remere, tulkotāja
366. Kristina Rezvohh, audiovizuālā māksliniece, scenogrāfe
367. Adriana Roze, režisore
368. Una Rozenbauma, režisore, radošā direktore
369. Ludmila Roziņa, dramaturģe
370. Jūle Mare Rozīte, filmu kuratore, tulkotāja
371. Baņuta Rubess, rakstniece un režisore
372. Uldis Rudaks, žurnālists
373. Maija Rudovska, neatkarīga kuratore
374. Laima Ruduša, festivāla "Survival Kit" direktore
375. Rita Ruduša, žurnāliste un scenāriste
376. Daiga Rudzāte, kuratore
377. Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste
378. Didzis Ruicēns, teātra kritiķis
379. Elīna Ruka, māksliniece
380. Dace Rukšāne, rakstniece
381. Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte
382. Luīze Rukšāne, māksliniece
383. Sandijs Ruļuks, uzņēmējs, fotogrāfs
384. Elza Marta Ruža, dramaturğe
385. Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste
386. Anna Salmane, māksliniece
387. Krišs Salmanis, mākslinieks
388. Krišjānis Sants, horeogrāfs
389. Anete Saulīte, aktrise
390. Marija Saveiko, horeogrāfe
391. Jevgenija Shermeneva, producente
392. Elmārs Seņkovs, režisors, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs
393. Alise Sietiņa, izpildproducente
394. Gundars Silakaktiņš, aktieris, režisors
395. Andra Silapētere, kuratore
396. Asnate Siliņa, producente
397. Inga Siliņa, aktrise, scenogrāfe
398. Elza Siliņa, producente
399. Jānis Siliņš, LiepU Kultūras vadības absolvents - Kultūras darbu vadītājs
400. Armands Siliņš-Bergmanis, operas solists
401. Juris Simanovičs, mūziķis
402. Kristīne Simsone, kinokritiķe un RIGA IFF kuratore
403. Inese Sirica, mākslas zinātniece, pētniece, pasniedzēja
404. Raivis Sīmansons, muzeologs, "Creative Museum" līdzdibinātājs
405. Antonija Skopa, "Ascendum" valdes priekšsēdētāja, interneta žurnāla "Satori" izdevēja
406. Paula Slīpā, producente un projektu vadītāja
407. Jeļena Smelova, mūzikas producente
408. Dagnija Smilga, arhitekte
409. Dāvids Smiltiņš, kinooperators
410. Uldis Sniķers, aktieris
411. Jurģis Spulenieks, aktieris, režisors, pedagogs
412. Līga Spunde, māksliniece
413. Kristīne Spure, TV žurnāliste, tekstu autore, "Franco Franco" pianiste
414. Alnis Stakle, fotogrāfs, mākslinieks
415. Rūta Starka, mūziķe
416. Laura Stašāne, dramaturģe, producente
417. Alise Stefanoviča, mūziķe
418. Ance Strazda, teātra veidotāja
419. Sandra Strēle, gleznotāja
420. Dace Strelēvica-Ošiņa, valodniece
421. Brigita Stroda, kroņu meistare
422. Andis Strods, aktieris
423. Kaspars Strods, vēsturnieks
424. Andrejs Strokins, fotogrāfs un mākslinieks
425. Liene Stūrmane, mūziķe
426. Reinis Suhanovs, Latvijas Nacionālā teātra galvenais mākslinieks, Valmieras vasaras teātra festivāla direktors
427. Dāvis Suharevskis, kultūras darbinieks
428. Ksenija Sundejeva, mūziķe
429. Mārtiņš Šalmis, operators
430. Dāvids Šilters, redaktors
431. Jānis Šipkēvics, mūziķis un komponists
432. Sintija Šlēgele, Latvijas Nacionālā teātra darbiniece
433. Gundega Šmite, komponiste
434. Liena Šmukste, aktrise, režisore
435. Ivars Šteinbergs, dzejnieks
436. Mailo Štern, performanču mākslinieks
437. Edgars Šubrovskis, radošais darbinieks
438. Una Taal, producente, fotogrāfe
439. Daina Tabūna, rakstniece
440. Ksenija Tarasova, māksliniece, rakstniece
441. Artis Tauriņš, dizainers
442. Richard Thompson, mūziķis un mūzikas menedžeris
443. Sergejs Timofejevs, literāts
444. Sergejs Timoņins, Latvijas filmu izplatītājs
445. Sabīne Tīkmane, aktrise
446. Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un kritiķe
447. Staņislavs Tokalovs, režisors
448. Kārlis Tols, aktieris
449. Lolita Tomsone, muzejniece un publiciste
450. Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs
451. Inese Tone, teātra producente
452. Kārlis Tone, mūziķis, producents, komponists
453. Toms Treibergs, dzejnieks, kultūras žurnālists
454. Toms Treinis, režisors
455. Guntis Trekteris, producents
456. Inga Tropa, aktrise, režisore
457. Diāna Trope, producente
458. Mārtiņš Upenieks, aktieris
459. Anna Ulberte, teātra producente
460. Didzis Upens, dizaineris, ilustrators
461. Līga Ūbele, laikmetīgās dejas māksliniece
462. Liene Vanaga-Rode, tulkotāja, redaktore, ainavu arhitekte praktikante
463. Kaspars Vanags, kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors
464. Marģers Vanags, kustību mākslinieks
465. Roberts Vanags, mūziķis, režisors
466. Rvīns Varde, rakstnieks
467. Kitija Vasilļjeva, producente
468. Lauma Vāvere, dizainere
469. Aiga Veckalne, valodniece, tulkotāja
470. Lauris Veips, dzejnieks
471. Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste
472. Andrejs Verhoustinskis, kinooperators un režisors
473. Kārlis Vērdiņš, dzejnieks
474. Inese Vēriņa-Lubiņa, māksliniece
475. Ieva Viese-Vigula, pētniece, autore
476. Elīna Vikmane, pētniece
477. Anna Vilemsone, kultūras darbinieks
478. Berta Vilipsone, māksliniece
479. Pēteris Vilkaste, kultūras darbinieks, aktieris
480. Mārtiņš Vilnītis, mūziķis, raidījuma producents
481. Roberts Vinovskis, kino producents
482. Antons Visockis, mūziķis
483. Ilze Vītola, mākslas skolotāja
484. Vents Vīnbergs, publicists
485. Andrejs Vīksna, rakstnieks, publicists
486. Ieva Vīksne, jauno mediju māksliniece un lektore
487. Alīna Vižine, mūziķe, vijolniece
488. Santa Vižine, mūziķe, altiste
489. Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja
490. Anna Zača, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja, kuratore
491. Beatrise Zaķe, režisore
492. Zane Zajančkauska, kuratore
493. Daina Zalāne, Kultūras menedžmenta centrs "Lauska", valdes locekle
494. Kaspars Zalāns, humanitārais pētnieks, tulkotājs, dzejnieks
495. Lidija Zaneripa, māksliniece
496. Agnese Zapāne, kultūras projektu vadītāja
497. Alise Zariņa, kinorežisore un publiciste
498. Guna Zariņa, teātra darbiniece
499. Ilona Zariņa, grima māksliniece
500. Toms Zariņš, vēsturnieks, projektu vadītājs
501. Kristafers Zeiļuks, kultūras darbinieks
502. Ineta Zelča-Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas "Creative Museum" vadītāja
503. Kaspars Zellis, vēsturnieks
504. Zane Zelmene, māksliniece
505. Elīna Zeltiņa, kultūras pasākumu producente
506. Krišjānis Zeļģis, dzejnieks
507. Andris Zeļonka, režisors un aktieris
508. Līga Zepa, scenogrāfe
509. Henriks Eliass Zēgners, dzejnieks, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors
510. Amanda Ziemele, māksliniece
511. Laura Ziemele, neatkarīgā kultūras darbiniece
512. Gints Zilbalodis, režisors
513. Baiba Zīle, rakstniece
514. Jānis Znotiņš, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas direktors
515. Mārcis Zoldners, dzejnieks un režisors
516. Guna Zučika, mūzikas menedžere
517. Agnese Zviedre, izstāžu kuratore
518. Edgars Zvirgzdiņš, dizaineris
519. Māra Žeikare, laikmetīgās mākslas projektu kuratore
520. Rūta Žiaugre, muzeja projektu vadītāja
521. Zane Žilinska, grima māksliniece
522. Inga Žolude, rakstniece
523. Konstantīns Žukovs, mākslinieks, grafiskais dizainers
524. Juris Žvikovs, mūziķis, pianists, pedagogs