Agnese Alksne-Bensone: Kas ietekmēs uzņēmēju ilgtspēju un korporatīvo atbildību?
Foto: Shutterstock

Sākoties trešajam pandēmijas gadam neziņa par jauniem darbības nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī pandēmijas attīstības gaitu, turpina uzturēt uzņēmumos spriedzi un nenoteiktību. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šādā situācijā esam iemācījušies būt elastīgāki, pieraduši reaģēt uz svārstībām, mainīt plānus un pielāgoties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzņēmumi, kas cer atgriezties pie "iepriekšējās" normālās dzīves, vilsies visvairāk, jo apstākļi ir mainījušies. Globāli tās ir piegādes ķēdes, kuras saskaras ar dažādu resursu trūkumu, reģionāli – enerģētikas krīze, bet lokāli – tie ir cilvēki. Cilvēki ir izdeguši vai elastīgi nepārkvalificējas, pazaudē darbu dēļ pandēmijas nosacījumiem, vai priekšroka tiek dota vietējam darba spēkam un trešo valstu darba spēks tiek piesaistīts apgrūtinoši, kā arī cilvēki vairs nevēlas atgriezties iepriekšējā darba ritmā, kur nav iespējams iegūt privātās un darba dzīves līdzsvaru.

Klienti, investori un darbinieki sagaida, ka uzņēmumi turpinās ieņemt vadošo pozīciju, lai pārvarētu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, rastu risinājumus darbinieku veselības nodrošināšanai, izdegšanai, darbaspēka trūkumam, piegādes ķēdes ierobežojumu pārvarēšanai, klimata pārmaiņu risinājumiem u.c. Attiecīgi tiek sagaidīta atbildības uzņemšanās par sabiedrības spēju ilgtermiņā funkcionēt vai populāri izsakoties – būt korporatīvi sociāli atbildīgi un ilgtspējīgi. Šie visi uzdevumi tiek veikti pie nosacījuma, ka uzņēmums realizē pamata uzdevums – pelnīta nauda ar izvēlēto biznesa modeli.

Pēdējo divu gadu laikā ir stājušies spēkā vairāki tiesību akti gan ES, gan Latvijā, kas iezīmē jaunus uzņēmējdarbības vides nosacījumus un prasības, kā arī priekšrocības tiem, kas veic ilgtspējīgu un korporatīvi sociāli atbildīgu biznesa praksi. Minēšu dažas tendences un prognozes, kas var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi 2022. gadā. Pēc gada varēsim vērtēt vai tās ir uz palikšanu vai arī tā ir bijusi īsa parādība.


  1. Latvijas apņemšanās ieviest klimata mērķus bez uzņēmēju iesaistes


Globālā sasilšana nopietni ietekmēt pasaules valstu klimatu. Steidzamā nepieciešamība kontrolēt un ierobežot ietekmi uz klimatu ir likusi pasaules līderiem veikt pasākumus ilgtspējības nodrošināšanai. Nesen Glāzgovā notikušajā klimata samitā valdības atkārtoti apstiprināja savas saistības attiecībā uz klimatu, nosakot nulles mērķus. Latvijas apņēmās sasniegt "0" mērķi 2050. gadā. Lielākais izaicinājums biznesam 2022. gadā – izšķirties vai ļaut diktēt nosacījumus kādā veidā tiks sasniegti klimata mērķi valsts politikas ietvarā vai būt proaktīviem un ziņot par savu ietekmi uz vidi, CO2 emisijām un pasākumiem, kas tiek veikti, lai šos mērķus sasniegtu un būtu partneri jēgpilniem klimata mērķu sasniegšanas pasākumiem.

Ja šāda proaktivitāte un solidaritāte nebūs novērojama, tad pasākumi būs simptomātiski un efekts netiks sasniegts, kas var novest pie rezultāta, ka par neizpildītiem mērķiem tiek sankcionēta uzņēmēji.


  1. Ziņošana par ne-finanšu mērķiem un ilgtspējīgu biznesa praksi pieaugs

Šobrīd tikai 11 uzņēmumi no 100 vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ir sagatavojuši ilgtspējas ziņojumus.1 Šie ziņojumi atspoguļo to, kāda ir uzņēmumu prakse, ko tie veic ilgtspējas jomā, kādi ilgtspējas aspekti tiem ir būtiski – vides, sociālie vai pārvaldības. Šie ziņojumi līdz šim ir kalpojuši par uzziņas materiālu investoriem, mazāk klientiem un sabiedrībai kopumā. Šobrīd Eiropas Savienības regulējums virzās uz to, ka ik gadu būs jāiesniedz ne tikai uzņēmumu darbības finanšu pārskati, bet lielajiem uzņēmumiem būs jāsniedz arī ne-finanšu/ ilgtspējas pārskats, kurš atspoguļo kā uzņēmums rīkojas ar saviem resursiem ilgtermiņā, lai sasniegtu savus saimnieciskos mērķus2. Šo ziņojumu pamatā, neatkarīgi no izvēlētajām vadlīnijām vai standarta, ir pārbaudāmi, izsekojami dati. Un šis būs lielākais izaicinājums uzņēmumiem – šo datu apkopošana, uzturēšana un pārbaude. Lielākie virzītājspēki šādu pārskatu gatavošanai ir divi – finanšu sektors, kuram ir uzlikts par pienākumu vērtēt investīciju/ aizdevumu un citu rīcību ar finanšu līdzekļiem ietekmi uz vidi, izmantojot taksonomijas nozaru klasifikatoru3.

Otrs virzītājspēks – 2021. gada nogalē pieņemti noteikumi, ka lielajām valsts kapitālsabiedrībām4 ir jāsniedz ilgtspējas pārskati ik gadu, sākot ar 2022.gadu ziņojot par 2021.gada rezultātiem. Šie abi nosacījumi 2022. gadā attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, bet ar laiku šis tiesību aktu ietvars attieksies arī uz vidējiem un maziem uzņēmumiem. No ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības ziņošanas ietvariem vispopulārākie būs – Uzņēmuma vides aspektu, sociālo aspektu un pārvaldības vadlīnijas (ESG)5 un Globālā ziņošanas iniciatīva (Global Reporting Initiative)6.


  1. CO2 emisijas pēda uzņēmumam un/vai produktam - iespēja "zaļmaldināšanai"

Uzņēmumu vidū vislielākais izaicinājums ir veikt dažādus ar vides aizsardzību, vides ietekmes mazināšanu un pozitīvas vides ietekmes veicināšanu saistītos pasākumus. Lai šādus pasākumus veiktu ir jāvelta liela uzmanība tam, kā uzņēmums rīkojas ar saviem resursiem un no kā sastāv tā darbība, neatkarīgi no tā vai tas ir pakalpojuma sniedzējs vai ražotājs. Izpētot šo darbības modeli un definējot vides ietekmes riskus, ir iespējams virzīties uz priekšu, lai saimnieciski risinātu vides jautājumus. Viens no vispopulārākajiem vides ietekmes aspektiem, ko prasīs finanšu tirgus, sadarbības partneri un citas ietekmes puses, ir uzņēmuma CO2 emisiju pēda pašam uzņēmumam un/vai produktam.

Ņemot vērā ka CO2 emisijas pēdas aprēķina veikšana ir apjomīgs darbs ar datiem un ciešā sadarbībā ar visiem piegādātājiem, kas ar uzņēmumu ir kontaktā, šis uzdevums nav viegls. Uzņēmumi var izvēlēties savas ietekmes "robežas", kā arī aprēķina metodes, bet šī informācija ir precīzi jāatspoguļo, lai nenotiktu "zaļmaldināšana". Ar laiku šādu datu publicēšana būs pakļauta obligātiem auditiem vai pat sertifikācijai. Šajā pārejas posmā kā patērētājiem vai klientiem mums ir jābūt zinošiem, bet no uzņēmumiem tiek sagaidīta atklāta komunikācija, kas tiek mērīts.


  1. Prastības piegādes ķēdēs – spēja pierādīt atbildīgu biznesa praksi prasīs zināšanas

Darbiniekiem, kas strādā iepirkumu nodaļās, departamentos un kuriem ir uzticēta sadarbība ar partneriem, jāstiprina to kompetence ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības jomā. Piegādātāji kļūst prasīgāki attiecībā uz saviem partneriem, jo mūsdienās daudzu uzņēmumu vērtību ķēdes ir savstarpēji saistītas. Ciešāka sadarbība izpaužas arī tajā, ka piegādes ķēde ir būtisks elements, lai spētu novērtēt uzņēmuma ietekmi un dažādus faktorus pēc ESG – vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, piemēram, sadarbības partnera ietekme uz klimatu, enerģijas patēriņu, ūdeni, utt. Ar vien vairāk palielināsies akcionāru interese par ESG ziņošanu, kas atspoguļo piegādātāju un klientu kopējo ietekmi. Regulējums arī šajā aspektā ieviesīs izmaiņas tiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar trešajām pasaules valstīm, tai skaitā Ukrainu, Gruziju, Baltkrieviju, Krieviju, u.c., piemēram, cilvēktiesību uzticamības pārbaude (due dilligence) piegādes ķēdēs kļūt obligāta lieliem uzņēmumiem7. Latvijā palielināsies to uzņēmumu skaits, kas paši daudz skrupulozāk pievērsīsies piegādātāju analīzei un izvirzīs kādas ilgtspējas vai korporatīvās sociālās atbildības prasības.


  1. Darba vides spēja pielāgoties jaunajai "normālajai" situācijai – iespēja noturēt darbiniekus

Lielākie uzņēmēju izaicinājumi attiecībā uz darbiniekiem: "cīņa pret COVID nogurumu ar komandas locekļiem", "labāko cilvēku atrašana/noturēšana" un "reaģēšana uz jaunām darba paradigmām"8. Darba likums piedāvā pietiekami elastīgu pieeju mainīt savstarpējās darba attiecības un dažās situācijas uzņēmumi to ir izmantojuši negodprātīgi. Atjaunojoties darbībai daba devējam tā pat būs jāmeklē darbinieki, tādēļ izaicinājums ir atrast elastību, respektējot gan darbinieku sociālo drošību, gan darba devēja iespējas nodrošināt drošu darba vidi.

Tajos uzņēmumos, kuros ir vairāk kā 5 darbinieki, šādas vienošanās var veidot arī ar darbinieku izvēlētu pārstāvi par jaunajiem nosacījumiem. Ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības jomā liela loma tiek pievērsta dažādībai uzņēmuma vadībā, diskriminācijas jautājumiem pēc vecuma, dzimuma, fiziskajām spējām, etniskās vai reliģiskās piederības. Šajā periodā diskriminēti tiek tie darbinieki, kuri nevēlas vairs atgriezties pie iepriekšējiem darba nosacījumiem, uzstājot uz lielāku ģimenes un darba līdzsvaru vai arī tie darbinieki, kuri ir ļoti jauni bez pieredzes (attālināti to ievadīšana darbos ir apgrūtināta) vai tie kuriem tuvojas pensijas vecums (tehnoloģijas vai jaunais darbības veids prasa lielāku piepūli un laiku pielāgoties). Stereotipi par to cik grūti ir pieņemt vai atlaist no darba cilvēku ar invaliditāti, joprojām pastāv, kas neveicina šo cilvēku iekļaušanos darba tirgū. Darba devējam, kas vēlēsies atjaunot savu darbību, būs jārēķinās ar izmaiņām un jārod kopēji risinājumi.

1 ESG and sustainability reporting: Results of the study of the annual reports of the 100 largest companies in Latvia, Published in May 2021, Sustinere

2 https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/company-reporting-and-auditing/company-reporting/corporate-sustainability-reporting_en

3 https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/sustainable-finance/eu-taxonomy-sustainable-activities_en

4 https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/tm-lielo-kapitalsabiedribu-darbiba-piemeros-labas-korporativas-parvaldibas-principus

5 https://www.nasdaq.com/ESG-Guide

6 https://www.globalreporting.org/

7 https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_21_3664

8 Fortune/Deloitte izpilddirektoru aptauja 2022

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form