Agnese Alksne: Vai valsts kā akcionārs kapitālsabiedrībās realizēs atbildīgu biznesa praksi?  (16)

Šoreiz vēlos vērst uzmanību uz iespējām, kuras valsts var izmantot labāk pārvaldot valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitāla daļas uzņēmumos. Atbildīgu un labi pārvaldītu uzņēmumu izveidošana ir atkarīga no īpašnieku stratēģiskā redzējuma un to profesionālas vadības - pragmatiska un konstruktīva darba. Vairāk kā 1200 uzņēmumi Latvijā iemaksā 70% no visiem nodokļiem valsts budžetā. No tiem lielākā daļa tiek pārvaldīta no valsts vai pašvaldību puses. Attiecīgi to stratēģiskais attīstības redzējums ir ministriju, tai skaitā valdības un vietējo pašvaldību rokās, aizstāvot "valsts intereses".

Līdz šim "valsts intereses" izpaudušās, lielākoties, kā vienošanās par dividenžu apmēru, kas jāiemaksā valsts budžetā, maz pievēršot uzmanības investīcijām attīstībā, bet šo slogu pārnesot uz patērētājiem, piemēram, paaugstinot tarifus.

Jaunā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma un likums attieksies uz visām valsts kapitālsabiedrībām un uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām. Ne visas no šīm kapitālsabiedrībām ir slikti pārvaldītas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir virkne pārvaldības nepilnību un iespējas uzlabojumiem. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir sagatavots balstoties uz labāko OECD valstu pieredzi un tradīcijām.

Viens no jauninājumiem, piemēram, ir ne-finanšu rādītāju iekļaušana uzņēmuma novērtēšanā. Iespējams, valsts kapitālsabiedrību vadībām tas dos iespēju vieglāk pārliecināt akcionārus par investīcijām tādās jomās kā cilvēkresursu attīstība, kvalitātes vadības uzlabošana, pretkorupcijas programmu ieviešana, par investīcijām ietekmes uz vidi mazināšanu vai investīcijām tehnoloģijās un pētniecībā.

Jaunais valsts kapitālsabiedrību likums nosaka, ka uzņēmumiem jābūt definētiem ne-finanšu rādītājiem, ko arī jāsasniedz. Jaunajā likumā ir minēts, ka valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem būs jāatskaitās par ne-finanšu rādītāju sasniegšanu, kā arī, ka valdes atalgojums būs atkarīgs no rādītāju izpildes progresa. Likumā arī tiek paredzēts, ka šo ne-finanšu rādītāju sasniegšanai tiks izstrādātas vadlīnijas (atbildīgs Pārresoru koordinācijas centrs).

Uzņēmumi, protams, uzdod jautājumus, kas šie būs par rādītājiem un ko tad attiecīgi valsts sagaida no uzņēmumiem, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, kā arī pēc kādiem principiem valsts plāno izmērīt vai pieprasīt atskaitīties par uzņēmumu negatīvo vai pozitīvo ietekmi uz sabiedrību ilgtermiņā. Šajā gadījumā, veidojot vadlīnijas, objektīvu padomu nedos konsultācijas tikai ar pašiem uzraugāmajiem - uzņēmumiem, bet gan ar organizācijām, kuras pārstāv viņu ietekmētās sabiedrības grupas.

Eiropas Savienība, piemēram, ir nodefinējusi jomas, kur tiek sagaidīta uzņēmuma atbildība, pieņemot ES ne-finanšu informācijas atklātības direktīvu. Šobrīd tās pārņemšanas process nacionālajos tiesību aktos ir Finanšu ministrijas pārziņā. Šajā diskusijā visvairāk iebilst tie uzņēmumi, kuru biznesa modelis ir visnecaurspīdīgākais, nevis tie, kuri atklāti demonstrē savu atbildību pret dažādām sabiedrības grupām un regulāri domā par uzņēmumu ilgtermiņā. Šī direktīva paredz uzņēmumiem izvērtēt ietekmi un mazināt to negatīvās sekas tādās jomās kā cilvēktiesības, pretkorupcija, sociāli ekonomiskā situācija, vide, patērētāju attiecības un dažādības vadība.

Direktīvas prioritātes nav izvēlētas nejauši - ES2020 stratēģijā ir minēts, ka kopīgi ir jārisina tādi izaicinājumi kā darbinieku novecošanās, jaunu izglītotu cilvēku nespēja integrēties darba tirgū, atalgojuma politiku dažādība starp sievietēm un vīriešiem, etniskā vai cita veida diskriminācija, korupcijas, patieso labumu guvēju slēpšana, cilvēktiesību neievērošana piegādes ķēdēs, un atbildības neuzņemšanās par kopīgu problēmu risināšanu, piemēram, vides un klimata pārmaiņu jomā.

Arī LV 2030 un NAP 2020 ir minēti līdzīgi valsts ilgtspējas izaicinājumi, piemēram, "[...] nepieciešams stiprināt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, lai panāktu, ka darba ņēmēju atalgojuma izmaiņas ir ciešāk saistītas ar uzņēmumu produktivitātes un peļņas izmaiņām;" "[...] lai mazinātu demogrāfiskās slodzes negatīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, jāpalielina darbaspēka līdzdalība nodarbinātībā. Uzsvars likts uz iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts vajadzīgs visvairāk, lai mazinātu to nabadzību un sociālo atstumtību."

Arī Latvijai ir iespēja nacionālā līmenī noteikt valsts vēlmes saņemt informāciju no uzņēmumiem un vienoties par atbalsta instrumentiem atbildīgam biznesam, izstrādājot Nacionālo korporatīvās sociālās atbildības (KSA) stratēģiju (pieprasa ES un atbildīga Ekonomikas ministrija). Tā pat arī pārņemot ES ne-finanšu informācijas atklātības direktīvu plašākā izpratnē, precizējot NAP 2020 kontekstā terminu "atbildīgs uzņēmums", un izstrādājot valsts kapitālsabiedrību ne-finanšu ziņošanas vadlīnijas ar sasniedzamiem un izmērāmiem rādītājiem.

Šie instrumenti mums ir pieejami no Eiropas Savienības un OECD puses, bet mūsu uzdevums ir vienoties par to jēgpilnu ieviešanu. Latvijā ir virkne uzņēmumu, kas stādā godprātīgi un to biznesa modelis ir caurspīdīgs, tie ir gatavi vērtēt ietekmi un ziņot par progresu. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, kādi būs Latvijas ilgtspējas rādītāji, ko jāpalīdz sasniegt, lai varētu virzīt savas investīcijas uzņēmumu ilgtspējas risku mazināšanā. Tā pat uzņēmējiem ir svarīgi saprast, vai valsts gatava nākt pretī atbildīgiem uzņēmumiem, kas ne tikai izpilda likumos noteiktās saistības pret valsti, bet investē uzņēmuma ilgtspējas risku novēršanā.

Latvijas Korporatīvās sociālā atbildības platforma (KSA Latvija), kopīgi ar partneriem no Lietuvas un Zviedrijas sniegs savu vērtējumu par valsts ilgtspējas rādītājiem un uzņēmumu lomu to sasniegšanā šā gada rudenī. Šajā procesā mēs iesaistīsim ne tikai uzņēmumus, bet arī tās organizācijas, kas ikdienā rada risinājumus uzņēmumiem kļūt atbildīgākiem saskarsmē ar dažādām sabiedrības ietekmes pusēm.

Sagaidām, ka līdzīgi rīkosies arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī Pārresoru koordinācijas centrs, iesaistot ne tikai uzņēmumus, bet arī nevalstisko sektoru gan direktīvas pārņemšanā, nacionālās KSA stratēģijas izstrādē, valsts kapitālsabiedrību un to kapitāla daļu pārvaldības padomes darbā u.c. saistītajos procesos. Tikmēr uzņēmumus aicinām saņemt informāciju un atbalsta instrumentus no KSA Latvija biedriem un mūsu pārstāvniecības CSR Europe, lai būtu soli priekšā un risinātu ilgtspējas izaicinājumus, mācoties no labākajām KSA un ilgtspējas praksēm Eiropā: ww.ksalatvija.lv.