Agnese Dagile: Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu
Foto: Publicitātes foto

Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu, kas slimības laikā ne tikai nepapildinās ar uzņēmumu un darbinieku samaksātajiem nodokļiem, bet arī prasa izdevumus, lai atjaunotu veselību.

Veselīgs darbaspēks un veselīga ekonomika ir saistīti. Veseli iedzīvotāji pozitīvi ietekmē valsts produktivitāti, savukārt efektīvi organizēti ieguldījumi veselības sistēmā var nodrošināt valsts ilgtspējīgu izaugsmi. Tieši tādēļ Eiropas Komisija savās rekomendācijās Latvijai un virknei citu ES valstu koncentrējas uz veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un kvalitāti. Efektīva veselības aprūpes sistēma sniedz pozitīvu pienesumu vispārējam ekonomikas sniegumam.

Cilvēkam saslimstot, tā kļūst par personīgu problēmu un bieži vien prasa izdevumus no savas kabatas. Latvijā ir vieni no visaugstākajiem pacientu līdzmaksājumiem Eiropā, turklāt arī tad, ja izmanto valsts piedāvātos veselības aprūpes pakalpojumus. Vienlaikus slimības negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību – darbinieku prombūtne slimības dēļ jau tā saspringtā darba tirgus apstākļos pazemina gan produktivitāti, gan uzņēmumu izaugsmi. Savukārt gadījumā, ja darbinieki neatļaujas slimot un nāk uz darbu, ilgtermiņā tas atstāj sekas uz viņu veselību un pat dzīves ilgumu.

Par maz darīts, lai novērstu slimību rašanos

Galvenie iemesli iedzīvotāju sliktajai veselībai patiešām ir zems publisko izdevumu līmenis veselības aprūpei un neveselīga dzīvesveida izvēle. Gan individuāli, gan valstiski nepietiekama uzmanība ir pievērsta tam, lai novērstu slimību rašanos. Cilvēki neēd veselīgi, un aktīvs dzīvesveids ir aktuāls tikai atsevišķām sabiedrības grupām. Toties alkohola patēriņš ir augsts, daudzi smēķē. Savlaicīga iešana pie ārsta varētu novērst daļu nopietnāku kaišu attīstību, taču ne visi to dara. Gan tādēļ, ka ir bezrūpīgi, gan tādēļ, ka cilvēki bieži vien to nevar atļauties, gan tāpēc, ka pie daudziem speciālistiem ir garas rindas.

Uztraucoši ir tas, ka piekļuve veselības aprūpei nav vienlīdzīga. Nabadzīgākiem iedzīvotājiem daudz biežāk neizdodas piekļūt visiem nepieciešamajiem veselības pakalpojumiem nekā iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem.

Sabiedriskie pakalpojumi, tai skaitā veselības aprūpe, nav pielāgoti iedzīvotāju skaita samazinājumam un novecošanai. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un urbanizācija izraisa to, ka lauku apvidos infrastruktūra un sabiedriskie pakalpojumi netiek pietiekami izmantoti. Ir nepieciešama stratēģija, kas ļautu saglabāt piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem vietās, kuras ir reti apdzīvotas un kurās apdzīvotība sarūk, vienlaikus nodrošinot lielāku efektivitāti.

Nesen tika paziņots par vispārēju administratīvi teritoriālo reformu, kas jāīsteno līdz 2021. gada decembrim. Šīs reformas savlaicīga īstenošana varētu palīdzēt uzlabot publiskā sektora efektivitāti, arī attiecībā uz veselības aprūpi.

Valsts izdevumi veselībai – vieni no zemākajiem ES

Publiskie izdevumi sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā ir nedaudz pieauguši, taču joprojām ir vieni no zemākajiem ES. Vienlaikus Latvijas nodokļu ieņēmumi kā daļa no iekšzemes kopprodukta ir zemi salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem un zināmā mērā ierobežo sabiedrisko pakalpojumu, jo īpaši veselības aprūpes, sniegšanu.

Valdības izdevumi pa nozarēm

ES fondu finansējums ir palīdzējis risināt dažas problēmas, kas konstatētas Eiropas Komisijas rekomendācijās Latvijai. Latvijas veselības reformu īstenošana turpinās, un ES fondi palīdz uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Piemēram, lai novērstu reģionālās atšķirības veselības aprūpes pieejamībā, lauku apvidiem un pilsētām ārpus Rīgas no jauna ir piesaistīti 133 ārsti. Arī nākotnē ES fondu līdzekļus varēs ieguldīt sociālās iekļautības veicināšanā un veselības aprūpes jomā, taču Eiropas struktūrfondu finansējuma pieejamība nevar atsvērt vai aizstāt tos ieguldījumus, kas jāveic Latvijai pašai no saviem resursiem, padarot veselības aprūpi pārdomātāku, efektīvāku un kvalitatīvāku.

Ja skatāmies uz citām ES valstīm, nav tāda viena ideālā modeļa, no kura mācīties, jo veselības aprūpes sistēmu uzbūve krietni vien atšķiras. Ieteikumi uzlabot veselības aprūpes efektivitāti, pieejamību un ilgtspēju ir adresēti Austrijai, Bulgārijai, Čehijai, Grieķijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai un Ungārijai. Bieži vien ir vajadzīgas investīcijas, lai īstenotu pārmaiņas. Un daudzās ES valstīs veselības aprūpes izmaksas no valstu budžetiem arvien pieaug, ko nosaka iedzīvotāju novecošanas, kā arī būtiskas tehnoloģiskās pārmaiņas nozarē.

Latvijā veselības aprūpes sistēmas pieejamības, kvalitātes un izmaksu lietderības uzlabošanā līdz šim panākts neliels progress. Reformas, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes efektivitāti un kvalitāti, virzās uz priekšu, tomēr tās ir agrīnā posmā un būtu jāpaātrina. Šīs reformas ietver efektīvus preventīvos pasākumus, slimnīcu nozares racionalizēšanu, primārās veselības aprūpes pastiprināšanu un kvalitātes vadības jautājuma risināšanu. Latvijā turklāt ir vērojams veselības aprūpes nozares darbaspēka, jo īpaši medmāsu, trūkums, kas kavē valsts veselības aprūpes sniegšanu un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu.

Ar vienkāršu veselības budžeta palielināšanu nepietiks

Ja skatāmies uz to, kas būtu jādara, Eiropas Komisija neiesaka Latvijai vienkārši palielināt veselības budžetu. Ar to nepietiek. Veselības aprūpei ir nepieciešamas pārdomātas reformas, lai veselības aprūpe kļūtu pieejamāka, kvalitatīvāka un izmaksu ziņā efektīvāka. Plašākas iespējas iedzīvotājiem piekopt veselīgu dzīvesveidu arī nāktu par labu. Veselības veicināšanas programmas, kā, piemēram, "KustiNācija", dod labu ieguldījumu, bet darbs ir jāturpina.

Papildu publiskais finansējums ir jūtami uzlabojis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazinājis gaidīšanas laiku dažās jomās. Tomēr publisko izdevumu plāni 2020. gadam joprojām krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja. Iepriekš ieplānotā veselības finansēšanas sistēma tika apturēta, taču tās vietā vēl nav atrasti pilnvērtīgi alternatīvi risinājumi, kā pienācīgāk finansēt veselību. Nevajadzētu aizmirst, ka iedzīvotāju novecošana būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas veselīgumu.

Ir vajadzība pēc turpmākām pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu reformām, lai palielinātu to efektivitāti, lietderību un adekvātumu. Pieredze liecina, ka šīs jomas ir vienas no visgrūtāk reformējamajām, un tāpēc reformu process ir jāuzsāk nekavējoties. Vienlaikus reformām nevajadzētu mazināt ekonomikas izaugsmes potenciālu un apdraudēt taisnīgumu starp paaudzēm un dažādām sociālajām grupām. Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs būs nodrošināt, ka tās ekonomika turpina tuvināties ES vidējiem rādītājiem, vienlaikus risinot sarūkoša iedzīvotāju skaita problēmu.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form