Foto: Shutterstock

Šajās dienās medijus un sociālo mediju lentes pārpilda augstskolu apmaksāts saturs ar aicinājumiem studēt maģistrantūrā. Tiek uzsvērta augstākās izglītības saistība ar augstāku atalgojumu, labākām iespējām darba tirgū, pieprasījumu pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tie nav tukši vārdi vai augstskolu mārketinga triks – šos argumentus apstiprina arī Izglītības un zinātnes ministrijas nu jau vairāku gadu gaitā veiktais augstskolu absolventu monitorings.1 Bet tomēr – neoficiāla šī brīža informācija liecina, ka studijām maģistrantūrā šogad piesakās kūtrāk nekā iepriekšējos gados.

Studēt grib, bet nestudē

Neformālās sarunās ar kolēģiem dažādās augstskolās atklājas, ka vēlme studēt nav mazinājusies, taču problēma ir kur citur. Šogad izteikti jūtams, ka interese par studijām potenciālo studējošo vidū ir, bet daudzi vilcinās uzņemties jaunas saistības, raizējas par darba saglabāšanu, Covid-19 pandēmijas neprognozējamo gaitu, Ukrainā notiekošo karu, augošajām energoresursu cenām un – izrietoši – cīnās ar ļoti augstu neskaidrības, nedrošības, neziņas līmeni. Šīs izjūtas ir saprotamas. Un tās aizēno racionālos argumentus par labu studijām.

Arguments PAR studijām Nr. 1: studijas krīzes situācijā jums palīdzēs saglabāt mieru un skatu uz perspektīvu nākotnē

Vietā šeit būtu vairāk uzsvērt to, ka lēmuma pieņemšana par izglītības ieguvi, jā, protams, var sniegt priekšrocības darba tirgū, bet galvenokārt tas ir veids, kā sekmīgāk izdzīvot cauri krīzes periodiem. Izglītības turpināšana ir viens no instrumentiem, kas sekmē indivīda psiholoģisko noturību (resilience) un tātad arī noturību sabiedrībā kopumā.1 Pēc krīzēm vislabāk atgūstas izglītotas sabiedrības un indivīdi.

Nesen notikušajā augsta līmeņa nacionālajā konferencē "Nauda Latvijā no neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām"2 daudz tika runāts par nākotnes nenoteiktību, par strauji pieaugošo inflāciju un arī tiem faktoriem, kas mums labāk vai ne tik labi ļāva pārvarēt krīzes pagātnē. Runājot par to, kā ar to visu tikt galā, dalībnieki nonāca pie domas, ka viens no nosacījumiem krīzes vieglākai pārvarēšanai ir izglītība. Ja krīzes situācijā jūsu uzņēmums bankrotē vai arī jūs zaudējat darbu štatu samazināšanas dēļ, augstskolā nesen apgūtas prasmes mācīties un iegūtas jaunas zināšanas, neapšaubāmi, ievērojami paaugstinās iespējamību, ka jūs no šīs ķezas izķepurosieties.

Arguments PAR studijām Nr. 2: profesionālo izaugsmi novērtēs jūsu darba devējs

Aizvien vairāk darba devēju uzsver darbinieku t.s. caurviju prasmes (transversal skills) – komunikācijas prasmes, līderības prasmes, spēju darboties neskaidrības apstākļos, apstrādāt lielu daudzumu informācijas īsā laikā, pieņemt lēmumus, darboties komandā. Aizvadītajos gados piedaloties studiju virzienu akreditācijā vairākās augstskolās, varu no personīgās pieredzes apliecināt, ka augstskolas aizvien vairāk maģistrantūras programmās fokusējas uz šādu prasmju pilnveidi. Savu vēlmi studēt maģistrantūrā nevajag slēpt no darba devēja. Loģiski domājošs darba devējs nāks pretim un palīdzēs, jo gudri un prasmīgi darbinieki ir tie, kas veido gudrus un konkurētspējīgus uzņēmumus.

Arguments PAR studijām Nr. 3: procesu nenožēlosiet!

Kopumā arī ikviens mans kolēģis izglītības sektorā noteikti apliecinās, ka augstskolās ir mainījusies pieeja studiju īstenošanai, tai skaitā arī maģistrantūras līmenī. Bieži potenciālos studētājus pieteikties studijām kavē novecojuši priekšstati, sak, tur jau tikai lekcijās būs jāsēž un jākaļ viela, lai varētu nolikt eksāmenus. Tas jau sen nav tiesa. Augstākās izglītības iegūšanas procesā lekcija kā studiju forma tiek kombinēta ar ļoti daudzveidīgu – daudz aizraujošāku un studentu iesaistošāku – studiju metožu klāstu.

To vidū ir biznesa spēles, sociālās simulācijas, uz izaicinājumiem balstītas (challenge based) studijas. Šīs metodes Covid-19 pandēmijas laikā augstskolas veiksmīgi adaptējušas arī izmantošanai digitālajā vidē. Vidzemes Augstskolā sekmīgi testējam pieeju, ka studējošie var piedāvāt savai studiju grupai studiju kursa ietvaros atrisināt kādu viņu profesionālās dzīves izaicinājumu. Līdz ar to notiek savstarpēja pieredzes apmaiņa, veidojas sasaiste starp maģistranta apgūto augstskolā un profesionālo ikdienu. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka izglītības turpināšana nodrošina saskarsmi ar līdzīgi domājošiem, līdzīgu interešu indivīdiem, sniedz iespējas veidot jaunus sociālos kontaktus, kas tiek uzsvērts kā individuālo labizjūtu (well-being) sekmējošs faktors.3

Studijas maģistrantūrā var nest gan prieku, gan gandarījumu, arī lielāku apmierinātību ar dzīvi, kā arī dot leģitīmu iemeslu izbrīvēt mums daudziem tik vajadzīgo laiku sev un savai individuālajai pilnveidei. Nepalaidīsim šo iespēju garām!

1 Avots: https://link.springer.com/article/10.1007/s13753-014-0009-2.

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/konference-apspriez-naudas-reformu-pirms-30-gadiem-pasreizejo-inflaciju-un-digitalo-eiro-nakotne.a469951/

3 Avots: https://www.sciencedirect.com/topics/psychology/social-connectedness.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!