Agnese Rutkovska: Medus piliens darvas mucā
Foto: Līga Narkeviča

Tāpat kā televīzija brīdina par vardarbīgām epizodēm gaidāmajā pārraidē, tā, pirms uzsākt stāstu par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā (P&A; ierasts arī angļu valodas apzīmējums R&D) un inovācijas līmeni Latvijā, ir jābrīdina par drūmām ainām. Diemžēl šī joma ir nevis darvas piliens medus mucā, bet darvas muca, kurā tikai izretis var ielikt kādu medus karoti. Nezinu, vai darvu var sabojāt ar medu, bet centīšos to darīt.

Šajā rakstā galvenokārt analizēšu situāciju Latvijā ar ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā. Pilna raksta versija ar plašāku analīzi pieejama Latvijas Bankas makroekonomikas portālā.

Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis - neapmierinošs

2009. gadā krīzes pilnbriedā Latvijas Bankas uzdevumā iesaistījos ministriju budžeta izdevumu mazināšanas priekšlikumu tapināšanā. Biju pārsteigta, cik daudz nelielu zinātnes centru un institūtu ir Latvijā, turklāt katrā no tiem strādā arī grāmatveži, personāla speciālisti, juristi utml. Bija pat tādi institūti un centri, kur administratīvie darbinieki kopskaitā pārsniedza ekspertu un pētnieku skaitu.

Zinātnisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu skaits, kas veic pētniecisko darbību, krīzes laikā nozīmīgi saruka, tomēr šīs pārmaiņas vairāk (bet ne tikai) skāra uzņēmējdarbības sektoru, kas 2009. - 2010.gadā, samazinot izdevumus, atteicās no savām pētniecības struktūrvienībām un zinātniskā personāla, samazināja algas. Saruka arī pašu uzņēmumu skaits un ES fondu līdzfinansēto aktivitāšu skaits. Nenoliedzami, tas mudināja pētniekus meklēt darba un augstāka atalgojuma iespējas ārpus Latvijas vai mainīt savu darbības profilu.

Pēckrīzes periodā pētniecisko darbību veicošo organizāciju skaits atkal pieauga, bet, nesasniedzot straujās izaugsmes perioda (2005.-2008. gadu) līmeni, savukārt zinātniskais personāls kopš krīzes saglabājies gandrīz nemainīgs, tātad reemigrācijas procesi zinātnieku rindās nav novērojami.

Neizbrīna, ka pienesums zinātnei tik sadrumstalotā darba organizācijā ir tālu no vēlamā. Par to 2014. gada janvārī tika saņemti starptautiskas komisijas skarbi novērtējumi, analizējot 150 Latvijas zinātnisko institūtu sekmes (10 no tiem gan tika izslēgti no vērtējuma, jo neveic pētniecisko darbību). Tika aplūkots sniegums piecās jomās - pētniecības kvalitāte, ietekme uz zinātnes nozari, ekonomiskā un sociālā ietekme, pētniecības vide un infrastruktūra, attīstības potenciāls. 23 jeb 16% no visiem tika atzīti par vājiem, 67 jeb gandrīz puse no visiem - par apmierinošiem (sk. 3. att.). 

Augstāko novērtējumu saņēma tikai viens zinātniskais institūts - Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis novērtēts kā neapmierinošs. Šis novērtējums sacēla pamatīgāku vētru.

Zinātnieku sadarbībai, ideju, tehnoloģisko iespēju apvienošanai būtu jāuzlabo gan saimnieciskā, gan zinātniskā efektivitāte. Eksperti ieteikuši augstu novērtētos institūtus izmantot kā sistēmas konsolidācijas un nākotnes investīciju centrus.  Patlaban arī šajā virzienā tiek strādāts. Cerams, ka šīs pārmaiņas veicinās zinātniskos sasniegumus, kā arī palīdzēs "aizlāpīt caurumus" administratīvajā sistēmā, tā sniedzot savu artavu finanšu līdzekļu trūkuma problēmas risinājumā.

Arī citi starptautiski novērtējumi Latvijai ir nesaudzīgi. Eiropas Komisijas (EK) Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskatā apkopoti ES dalībvalstu rādītāji inovācijas attīstībā, vērtējot 25 dažādus indikatorus trīs plašās kategorijās:

  • Potenciāls: inovācijai nepieciešamie pamatelementi (cilvēkresursi, atvērtas, izcilas un pievilcīgas pētniecības sistēmas, finansējums un atbalsts);
  • Uzņēmumu inovācija: Eiropas uzņēmumu inovācijas pasākumi (uzņēmumu ieguldījumi, sadarbība un uzņēmējdarbība, intelektuālie resursi);
  • Rezultāti: labums, kas rodas ekonomikai kopumā (novatori un ietekme uz ekonomiku).

Ņemot vērā vidējos inovācijas rezultātus, dalībvalstis iedalītas četrās atsevišķās rezultātu grupās. Bulgārija, Latvija un Rumānija novērtētas kā "pieticīgie inovatori", jo šajās valstīs inovācijas rezultāti ir ievērojami zemāki nekā ES vidējie rādītāji (sk. 1. att.). Tomēr esam uzteikti par centību - kopumā ES gada vidējā izaugsme inovācijas jomā 2006. - 2013. gadā ir bijusi vidēji 1.7%, un Portugāle, Igaunija un Latvija ir inovācijas jomas izaugsmes līderes. Šā gada analīze liecina, ka inovācijas rezultātu atšķirības starp dalībvalstīm mazinās, bet šis konverģences process ir palēninājies. 

Avots: EK Innovation Union Scoreboard 2014

Latvijā ir zema privātā sektora līdzdalība pētniecībā un attīstībā

Par finanšu nepietiekamību zinātnei tiek runāts jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, to akcentē arī Latvijas zinātnisko institūtu izvērtējumā dalību ņēmušie eksperti. Nereti liekam vienādības zīmi starp secinājumu "nepietiekams finansējums zinātnei" un "zems valsts budžeta finansējums zinātnei". Tas ir aplams pieņēmums un sabiedrībā radījis greizu priekšstatu par situāciju un tiem attīstības virzieniem, kā Latvija un ES valstis varētu sasniegt savus noteiktos stratēģiskos mērķus. Latvijas noteiktā 'latiņa" ir līdz 2020. gadam sasniegt 1.5% no IKP ieguldījumu P&A attīstībā, ES valstu kopējais mērķis - 3% no IKP. Ar valsts budžeta izdevumu palielināšanu vien šos mērķus ir teju neiespējami sasniegt, krietni aktīvākam jābūt arī privātajam sektoram un tieši tas ir Latvijas zinātnes "Ahileja papēdis". 

2. attēls. Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un to finansējums pa sektoriem (% no IKP, vidēji 2004. - 2013. gadā)

  

Avots: Eurostat, autores aprēķini un novērtējumi 

Kā redzams 2. attēlā, nevienā ES valstī valsts finansējums pēdējā desmitgadē nesasniedz 1% no IKP. Tik prāvo zinātniski pētnieciskā darba izdevumu atšķirību no 0.5% līdz 3.6% no IKP starp valstīm galvenokārt veido uzņēmumu sektora finansējums. Somijā un Zviedrijā, kas ir līderes ieguldījumos P&A, uzņēmumu finansējums nodrošina 2/3 no visiem ieguldījumiem. Savukārt Latvijā tas sasniedz tikai 1/3 no finansējuma. Turklāt tieši privātā sektora līdzdalība visbūtiskāk atpaliek stratēģiskā plāna izpildē, tā apdraudot arī 1.5% no IKP mērķa sasniegšanu 2020. gadā.

Valsts budžeta izdevumu kāpināšanā galvenais ir valdības griba un iespējas salāgot nozaru, t.sk. veselības, aizsardzības, vajadzības. Savukārt privātā sektora līdzdalības palielināšana nav iespējama bez pašu uzņēmumu aktīvas darbības. Tomēr valdības uzdevums ir nodrošināt līdzfinansējumu, uzlabot izglītības sistēmu, palīdzēt sadarbībā starp uzņēmumiem un zinātniekiem, izveidot atbilstošu likumdošanu un intelektuālā īpašuma aizsardzību.

2013. gadā P&A izdevumi Latvijā veidoja 139 milj. eiro jeb 0.6% no IKP. Pēc manām aplēsēm, lai 2014. gadā Latvija sasniegtu nacionālajos stratēģijas dokumentos uzrādītos mērķus, 2014. gadā ieguldījumiem P&A bija jāsasniedz 193 milj. eiro (0.8% no IKP), bet 2015. gadā būs jāiegulda 253 milj. eiro (1.0% no IKP). Tātad esošais finansējums būtu jāpalielina par 50-60 milj. eiro gadā.

Latvija pētnieciskās ekselences novērtējuma skalā - pēdējā vietā ES

Finansējums nav vienīgais aspekts, kurš rada un atspoguļo inovācijas līmeni, zinātniskos sasniegumus, zinātnieku izcilību utt. ES apvienotā pētniecības centra (JRC) pētnieki ir izstrādājuši no vairākiem rādītājiem veidotu Pētnieciskās ekselences novērtējumu, kas savā aprēķinā iekļauj tādus datus kā Eiropas Pētniecības padomes (ERC) grantus zinātniekiem, patentu pieteikumus, pasaules labākās augstskolas, pētnieciskos institūtus un plaši citētas publikācijas. Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvija šajā novērtējumā ierindojas pēdējā vietā ar vienlīdz sliktiem rezultātiem visos izmantotajos rādītājos (sk. 3. att.).

3. attēls. Pētnieciskās ekselences novērtējums 2010. gadā (indekss)
Avots:  JRC aprēķini, autores pārrēķins ES-28 valstu salīdzinājumam. Piezīme: Ekselences novērtējums tiek aprēķināts kā vidējais ģeometriskais rādītājs no četriem komponentiem. Komponentes ir normalizētas no 0 līdz 25.

Varētu izteikt šaubas, ka dati ir novecojuši (galvenokārt izmantoti 2010. gada dati) un raksturo krīzes laika grūtības, tomēr patentu pieteikumi joprojām saglabājas mazā skaitā, arī 2014. gadā 250 pasaules labāko augstskolu sarakstā nav nevienas Latvijas augstskolas. Tikpat skumjš ir 50 labāko pasaules pētniecības organizāciju saraksts, kurā nav atrodama neviena pētniecības institūcija no Latvijas. Ar pētījumiem un akadēmisko darbu citējamību arī joprojām nevaram lepoties, šajā jomā pēc dažādiem parametriem atrodamies aptuveni 75. vietā no vairāk nekā 200 valstīm. Priecīgāka vēsts ir attiecībā uz ERC grantiem - 2013. gadā Andris Ambainis saņēma Eiropas grantu kā viens no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem.

Kopumā jāsecina, ka pēc teju pēc visiem datiem attiecībā uz zinātni, pētniecību un izmantoto finansējumu esam pēdējās ES valstu rindās.

Jāiepazīst pašmāju talantīgākie zinātnieki un viņu zinātniskie atklājumi

Tik mazai tautsaimniecībai kā Latvijai ir grūti izcīnīt vietu zem saules pasaules valstu lielajā pulkā, ir teju neiespējami nodrošināt lielus un ražīgus uzņēmumus, lielus un atpazīstamus zinātniskās pētniecības institūtus, pasaulslavenas augstskolas. Tomēr mēs allaž pārlieku ieslīgstam drūmajās ainās un aizmirstam paslavēt savus izcilniekus, kuri pasaulslavenus atklājumus spēj radīt arī pieticīga finansējuma un citu ierobežojumu apstākļos. Pirms pāris mēnešiem veiktā "DNB Latvijas barometra" Nr. 73 aptauja uzrādīja, ka mēs nepazīstam savus zinātniekus un esam vāji informēti par viņu zinātniskajiem sasniegumiem.

Šis raksts ir vēl viens apliecinājums tam, cik pesimistisks skats veidojas vidējam ekonomistam, liekot datus bezkaislīgās tabulās un grafikos. Tāpēc noslēgumā vēlos situāciju kaut nedaudz labot.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā:

Teorētiskajā zinātnē

  • Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), LU.
  • Veikti vispusīgi pētījumi šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izzināšanā, paverot principiāli jaunas iespējas vēža ārstēšanā. Jekaterina Ērenpreisa (LR Ministru kabineta balva 2013.gadā), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
  • Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), LU.
  • Tematiski vienotā monogrāfiju ciklā nobeigts ilggadējs pētījums Baltijas jūras piekrastes tautu kultūras apzināšanā, skatot jūru un tās elementus kā iedzīvotāju identitātes nozīmīgu daļu monogrāfijā "Jūra latviešu valodā un folklorā". Benita Laumane, Liepājas Universitāte.

Praktiskajos lietojumos

  • Pabeigta jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte, kas ļauj uzsākt šīs vielas klīniskos pētījumus. Maija Dambrova, Solveiga Grīnberga, Ivars Kalviņš, Jānis Kūka, Edgars Liepiņš, Daina Loļa, Einārs Loža, Osvalds Pugovičs, Reinis Vilšķērsts, Ilmārs Stonāns; Latvijas Organiskās sintēzes institūts, AS Grindeks.
  • Izstrādāti un ieviesti jauni dabiskus glikopeptīdus saturoši uztura bagātinātāju sastāvi, kas pielietojami onkoloģijā un virusoloģijā. Jevgenijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols, Simona Doniņa; RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.
  • Sintezēti un izpētīti oriģinālas struktūras organiskie stikli lietojumam fotonikas ierīcēs. Valdis Kokars, Valdis Kampars, Kaspars Traskovskis, Elmārs Zariņš, Lauma Laipniece, Aivars Vembris, Andrejs Tokmakovs, Mārtiņš Rutkis; RTU, LU Cietvielu fizikas institūts.
  • Izpētīts pretestības pārslēgšanas mehānisms funkcionālos materiālos, paverot iespējas terabitu atmiņas izgatavošanai. Juris Purāns, Aleksejs Kuzmins, Jevgenijs Kotomins, Aleksandrs Kalinko; LU Cietvielu fizikas institūts.
  • Izstrādāta jauna optiskās diagnostikas un monitoringa metode un radītas ierīces ādas melanomas bezkontakta noteikšanai. Jānis Spīgulis, Uldis Rubīns, Edgars Kviesis-Kipge, Oskars Rubenis, LU.
  • Sastādīta un publicēta "Lielā ķīniešu - latviešu vārdnīca", kas satur arī plašu kultūrvēsturisku komentāru. Pēteris Pildegovičs, LU
  • Pabeigts pētījums par bioloģiski aktīvajām vielām pārtikas produktos, to fasēšanai un uzglabāšanai, pielietojot jaunākās iepakojuma tehnoloģijas, garantējot augstu kvalitāti un drošu realizācijas termiņu. Evita Straumīte, Lija Dukaļska, Sandra Muižniece-Brasava; LLU.

Ir vērts aplūkot arī citu gadu sasniegumus LZA mājas lapā un daudzināt šos zinātniekus, lai viņus motivētu jauniem panākumiem, studentiem atgādinātu, ka arī Latvijā ir iespējams sasniegt izcilību un skolēnos rosinātu vēlmi reiz kļūt par zinātniekiem.

Savukārt zinātnieku un uzņēmēju radītā inovācija ir tikai viena no atslēgām, lai Latvijas tautsaimniecība sasparotos jaunam un gudrākam attīstības paātrinājumam. 

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form