Agnese Strazda: Diena pēc Ziemassvētkiem
Foto: LETA

Decembra sākumā "Delfi" publicēja vērtīgas Valsts prezidenta padomnieces Ievas Ilvesas pārdomas par to, ka bērniem Latvijā zem Ziemassvētku eglītes nepieciešams likt digitālās prasmes. Tā, neapšaubāmi, ir laba dāvanas izvēle, ņemot vērā arī nākotnes profesiju topus*. Šajos topos manāmi divi spēcīgi profesiju virzieni – IT risinājumu attīstītāji/nodrošinātāji un medicīnas personāls –, kur pirmais virziens iegūst pārsvaru. Digitālās prasmes būs kritiski nepieciešamas, gan veicot tiešsaistes produktu un pakalpojumu izstrādi, gan arī nodrošinot savstarpējo saziņu, izmantojot dažādas tehnoloģijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt decembra vidū personāla vadības stratēģe Pārsla Baško savā blogā atsaucās uz starptautiskā biznesa konsultāciju milža "McKinsey&Company" prognozi par to, ka tuvāko gadu laikā automatizācijas riskam būs pakļauti vismaz 20% šodienas profesiju, kas nozīmē, ka digitālo prasmju stiprināšana kļūst ārkārtīgi svarīga.

Tik tālu viss ir skaidrs, es pat Ievu papildinātu, sakot, ka digitālās prasmes zem eglītes bija jāliek ne tikai bērniem, bet arī mums, pieaugušajiem, turklāt dažiem dāvana jāliek lielākā kastē un ar lielāku lenti, lai motivācija un satikšanās prieks lielāks un interese vērt vaļā dāvanu (lasīt: sākt stiprināt savas prasmes) dzimst nekavējoties.

Bet ar tām ilgi gaidītajām Ziemassvētku dāvanām ir dažādi – kādam tā kļūst īpaša uz visu mūžu, cits to atver, sākotnējais prieks ir liels, bet tad pēc nedēļas dāvana jau "nogrūsta" kādā mājas stūrī vai plauktā. Un vēl jau tie daudzie scenāriji, kad iesaiņojuma papīrs šķitis košāks par pašu dāvanu.

Visus šos trīs scenārijus var analoģijās savilkt kopā ar digitālajām prasmēm un to attīstīšanu – kāds savas digitālās prasmes slīpē nemitīgi, atrod motivāciju un laiku, daļa no mums apņēmīgi uzsāk stiprināt zināšanas, bet viss beidzas ar pirmo saņemto "Courseras" vai citas starptautiskas mācību programmas kursu diplomu, un tad vēl viena grupa – apziņa par vajadzību stiprināt prasmes ir, bet nekas neseko. Reizēm pat tehnoloģiju attīstība tiek uzlūkota kā uzspiesta lieta, kāda radīts drauds sabiedrībai. Katram sava taisnība, jo katrs uz to skatās no sava redzesleņķa.

Šogad aprīlī tehnoloģiju uzņēmums "Accenture Latvia" veica aptauju, lai izzinātu Latvijas iedzīvotāju domas par digitālajām prasmēm. 72% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām. Aptaujā tika arī noskaidrots, ka 62% no visiem respondentiem pēdējā gada laikā ir patstāvīgi risinājuši kādu problēmu, pašmācības ceļā centušies kaut ko labāk saprast vai apgūt. Tāpat 17% iedzīvotāju norādīja, ka viņu darbavieta ir nodrošinājusi apmācību iespējas, savukārt 17% respondentu atbildēja, ka pēdējā gada laikā neko nav darījuši, lai uzlabotu savas digitālās prasmes.

Pēdējo četru mēnešu laikā profesionālā dzīve ļauj vairāk iedziļināties un vērtēt gan to, ko patiesībā nozīmē skandinātie saukļi par digitālo prasmju stiprināšanu, gan arī dažādību šo saukļu pieņemšanā. Strādājot finanšu sektorā vairāk nekā 18 gadus, esmu redzējusi vairākas situācijas, kad tieši finanšu sektors bijis tas, kas veicinājis sabiedrības iesaisti digitālo prasmju apguvē. 90. gadu beigās pirmo internetbanku attīstība prasīja mums mainīt savus ieradumus un katra maksājuma uzdevuma nešanu uz banku aizvietot ar darbībām internetbankā. Konspirācijas teorijas un satraukums bija arī tad – vai tiešām droši, dažādo autorizācijas ierīču nemitīgā maiņa, jo progress notiek neatkarīgi no tā, gribam to vai ne. Labā ziņa ir tā, ka kāds progresu noteikti grib. Šo cilvēku vadībā top neticamas lietas. Pēdējā lielākā pārmaiņa – maksājumu apstiprināšana ar kodu telefonā. Tas skāra lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Tā ir nemitīga mācīšanās lietot jaunākos un drošākos digitālos risinājumus savā ikdienā.

Mēs katrs noteikti varam nosaukt virkni šādu piemēru citās nozarēs. "Rimi" komanda teiktu, ka tā ir prasme lietot pašapkalpošanās kases veikalā vai pārtikas pirkšana attālināti, "Pasažieru vilciens" teiktu, ka tā ir biļešu pirkšana internetā, DPD un "Omniva" teiktu, ka tā ir paku sūtīšana un pieņemšana piegādes skapjos. Izglītības uzņēmums "Lielvārds" teiktu, ka tā ir mācību platforma "soma.lv", kurā elektroniski pieejams liels apjoms mācību materiālu. Šim sarakstam varētu likt un likt klāt. Katra mūsu sadzīvē būtiska joma ir uzrādījusi progresu, kas no mums prasījis mācīties līdzi un izmantot dotās iespējas. Uzskatu, ka mūsu digitālo prasmju attīstībā liela loma ir dažādu pakalpojumu sniedzēju ieviestajiem risinājumiem. Vietām tas ir bijis labprātīgi piespiedu kārtā, kur esam nedaudz spiesti ātrāk pielāgoties (vietām arī regulējums mums liek to darīt), citur savukārt digitālās iespējas tiek izmantotas kūtri, jo dažkārt brīvprātīgi lielas izmaiņas nemaz nekārojam.

Digitālo prasmju attīstīšanā piedalās arī darba devēji. Obligātās un brīvprātīgās mācības un tiešsaistes testi ir veids, kā mēs stiprinām savas prasmes. Taču gada pēdējā ceturksnī esmu nonākusi pie secinājuma, ka pašvadītu digitālo prasmju stiprināšanai ir vajadzīgs viens ļoti dārgs mūsdienu resurss – laiks un koncentrēšanās uz to.

Es sevi uzskatu par zinātkāru eksperimentētāju, kas nozīmē, ka vēlme pēc pašvadītas digitālās eksperimentēšanas man piemīt dabīgi. Bet, ja ilgus gadus strādā uzņēmumā, kurā ir lieliski IT kolēģi, jāsecina, ka digitālo prasmju attīstība tomēr ir ierobežota, jo viena zvana attālumā tev ir risinājums. Pat pie šāda scenārija dzīvo ar domu, ka esi progresīvs šajā jomā, un arī tas nav slikti. Pats fokusējies uz savas profesionālās darbības lauku un ļauj sevi apkalpot. Gluži kā labā spa – tevi pārējie lutina ar to, ko viņi pieprot vislabāk.

Patiesa mācīšanās notiek laikā, kad digitālās prasmes praktizējam. Te liels paldies dažādām Latvijas organizācijām, piemēram, "Riga Tech Girls", kas pastāvīgi aktualizē iespējas sevi trenēt un stiprināt digitālās prasmes. Laikā, kad esmu palikusi bez stabila IT atbalsta, lai gan bankas IT puiši neskopojas ar padomu arī šobrīd, es jo īpaši apzinos, cik daudz laika aizņem IT un dažādu digitālo jautājumu risināšana. Un, ja tu esi personība, kam šķiet kaitinoši tam visam tērēt dārgo laiku, jo ir virkne citu lietu, kas deg, nekāda lielā prasmju izkopšana nav iespējama. Man ir bijušas vairākas situācijas, kad esmu secinājusi – lai visam izburtos cauri un atrisinātu situāciju, kura man gan tagad, gan nākotnē ļaus būt digitāli zinošākai, man šodien ir jāiegulda daudz vairāk laika, nekā esmu plānojusi un gribējusi. Nu, piemēram, kad korporatīvo datoru nedaudz noliec malā un izdomā, ka visu – rakstīšanu, prezentāciju gatavošanu, videokonferences, dokumentu glabāšanu – gribēsi veikt citā datorā (iPad), tev, neapšaubāmi, savas ambīcijas par to, ka tu visu iepriekš aprakstīto esi tik labi mācējis, jāliek malā un jāsāk mācīties visu no jauna. Dažādos uzņēmumos ir dažāda attieksme pret "Google Drive" lietošanu un dokumentu ģenerēšanu tajos. Brīdī, kad tev ir laiks un vēlme, saproti, ka tā ir vesela pasaule, kurā var paveikt brīnumainas lietas. Savu pirmo "Google Form" aptauju uztaisīju tikai dēla skolas nobeiguma dienai, savu pirmo "Google Presentation" uztaisīju īsi pirms Ziemassvētkiem. Bija prieks, ka apgūstu jaunas prasmes, bet tam visam vajag laiku. Vairāk, nekā spējam iedomāties.

Vai cits piemērs. Tu pats kā mazais uzņēmējs, kas iepriekš lielā uzņēmumā par to pat nesatrauktos, jo ir draudzīgais IT atbalsts, tagad vēlies savā "Google" e-pastā integrēt vairākus citus e-pastus, lai dažādos projektus pārvaldītu vienā. Lai arī cik labās domās esmu par sevi, bez atbalsta es to nevarēju paveikt. Zināšanu trūka, tagad jau zinu, kur un kas aptuveni jāskatās.

Vēl kāds piemērs. Mums daudziem zināmais e-paraksts (gribēju rakstīt "visiem", bet jāsecina, ka arī e-paraksta lietošana, nenoliedzami, ir lieliska Ziemassvētku dāvana, lai savu dzīvi padarītu ērtāku un šajā laikā arī drošāku). Informācija valsts uzturētajā e-paraksta vietnē www.eparaksts.lv rāda, ka 2020. gada pirmajā pusē e-paraksta "Mobile" versija lietota tikpat, cik pērn visa gada laikā, turklāt starp visiem e-paraksta īpašniekiem tas kļuvis par populārāko e-identitātes apliecināšanas rīku, jo izmantots vairāk nekā 60% e-identitātes apliecināšanas reižu. Savukārt dokumentu parakstīšanai e-paraksts "Mobile" šī gada pirmajā pusē lietots nepilnu miljonu reižu, kas ir teju divtik vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Līgumu par e-paraksta "Mobile" lietošanu ir noslēguši jau vairāk nekā 72 000 personu. Aktuālākie statistikas dati rāda, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir 974 000. Tātad – tikai 7% ir pauduši gatavību lietot elektronisko parakstu savā mobilajā telefonā. 2020. gadā pieaugusi e-paraksta lietošana arī ar eID karti. Pēc Valsts televīzijas un radio centra sniegtās informācijas, pērn pirmajā pusgadā dokumentu parakstīšanai eID karte lietota 653 000 reižu, bet šogad pirmajā pusgadā – 1,3 miljonus reižu. Kopumā pirmajā pusgadā e-paraksta rīki dokumentu parakstīšanai izmantoti jau vairāk nekā 4 miljonus reižu, kas ir par 800 000 vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā.

Labs progress, bet, kā jau minēju, tam vajag laiku, lai testētu un saprastu, cik labi tas palīdz ikdienā ne tikai uzņēmumiem, bet arī ikvienam saziņā ar valsts iestādēm un arī dažādu līgumu slēgšanai personīgajām vajadzībām. Arī es oktobrī saziņu ar mani interesējošajām skolām par bērna reģistrēšanu 1. klasei veicu, izmantojot e-parakstu, līgumu par nelielu sadarbību profesionālajā jomā slēdzu ar e-parakstu, skolas padomes vadības jautājumus, kas man uzticēti, risinu, izmantojot e-parakstu.

Bet tad vienu dienu nokļūdījos, nejauši izdzēsu e-parakstu no sava telefona, un interesanti – tas notika brīdī, kad telefonu biju sapārojusi ar savu planšeti. Neliela frustrācija – sajūta, ka viss ērtums sabrūk. Zināt, par ko biju visvairāk neapmierināta? Nevis par to, ka kļūdījos, bet par to, ka man tagad būs jāinvestē mans laiks, lai "atkostu", kā to visu dabūt ierastajā režīmā, jo man jau IT atbalsta nav. Varu iedrošināt – zvans klientu atbalsta dienestam LTRVC bija risinājums, nedaudz pagaidīju rindā, bet kopā ar konsultanti tikām galā un attālināti tiku atpakaļ pie vajadzīgā.

Par pirkšanu internetā šajās dienās jau runājam kā par ieradumu. Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada apsekojuma rezultāti liecina (lasīju, ka 2020. gada sākumā sākās jauns apsekojums, tā rezultātus neatradu), ka interneta pieslēgums bija 85,4% mājsaimniecību, no tām Rīgas reģionā – 89,8%, bet pārējos Latvijas reģionos – vidēji 83,2% mājsaimniecību, populārākie interneta izmantošanas mērķi bija e-pasta lietošana, ko izmantoja 71,9% iedzīvotāju, internetbanka (71,6 %) un ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē (67,6 %), datu glabātuves internetā (mākoņdatošanu) lietoja 36,5% no interneta lietotājiem, lai uzglabātu dokumentus, attēlus, mūziku, video vai citas datnes privātām vajadzībām. Savukārt valsts vai pašvaldību iestādēm adresētas veidlapas, izmantojot internetu, aizpildīja 55,5% iedzīvotāju, un gada laikā šis rādītājs pieauga par 5,9%. Preces vai pakalpojumus internetā pēdējo 12 mēnešu laikā bija pirkuši 46,6% iedzīvotāju – visbiežāk apģērbu un sporta preces (47,9%), mājsaimniecības preces (40,6%) pasākumu biļetes (33,5%) un elektroniku (31,6%).

Mums ir laba platforma nemitīgai digitālo prasmju stiprināšanai – dati rāda, ka interneta pieejamība ir (šodien gan visiem pakalpojuma nodrošinātājiem jārisina jautājumi par jaudām, jo darbs no mājām, dažādi straumēšanas pakalpojumi, ko mēs izmantojam, norāda uz kvalitātes nepilnībām). Arī mācīšanās iespējas ir dažādas – gan kursi, gan prakses iespējas, kas var pāraugt darba iespējās IT jomā. Dati rāda, ka šobrīd vairāk digitālās prasmes liekam lietā saziņai, maksāšanai un pirkumiem, bet tas, manuprāt, ir tikai tāda aisberga redzamā daļa. Lai varētu teikt, ka esam digitāli prasmīgi, jāmāk ienirt ūdenī un saprast, ka aisberga neredzamā daļa ietver virkni digitālo prasmju, kuras nav izdzīvošanai tik kritiskas, bet tās noteikti var palīdzēt mūsu konkurētspējai nākotnē.

Bet par kritisku jaunā gada apņemšanos pēc tam, kas Ziemassvētku dāvanas ir pasniegtas un saņemtas, top vēlme turpināt darbu pie digitālo prasmju celšanas arī mums – lielajiem. Nemitīga jaunu risinājumu testēšana un praktizēšana. Apzinātai jaunu prasmju praktizēšanai ir trīs efekti**:

1) tu kļūsti labāks tajā, ko dari, kas palielina iespējamību, ka noteiktā brīdī tu kļūsi veiksmīgs;

2) tu sāc aizvietot vecos ieradumus ar jauniem;

3) tu attīsti ieradumu mainīt vecos ieradumus, tas attīsta tevī eksperimentēšanas garu, gatavību pieņemt jauno.

Otrais efekts ir ļoti būtisks. Pēdējie pētījumi rāda, ka mūsu smadzenes nevar tik ātri atbrīvoties no ierastajiem domāšanas veidiem. Ja mēs savām smadzenēm nedodam alternatīvas, vecie neironu ceļi/ieradumi vienmēr ir gatavi "iesildīties" un darboties. Katru reizi, kad nolemjam kādu ierastu lietu veikt citādi, mēs ļaujam smadzenēm ģenerēt jaunu ceļu paralēli esošajam. Un, jo vairāk mēs praktizējam, jo spēcīgāks praktizējošais ceļš kļūst. Attiecīgi – vājinās vecie ieradumi. Tātad, praktizējot jaunas prasmes, mēs veidojam jaunus ieradumus. Ja nelieto e-parakstu, pamēģini. Ja nelieto "Smart-ID", pamēģini.

Praktizēšana sastāv no vairākiem svarīgiem emocionāliem un strukturāliem mainīgajiem. Kā jau savu pārdomu gaitā minēju, digitālo prasmju veicināšanā svarīga ir praktizēšana, bet praktizēšanai ir nepieciešama koncentrēšanās un pacietība. Tātad emocionālais aspekts, piemēram, spēja pārvarēt to, ka tu dari kaut ko jaunu un tev tas prasa daudz, daudz vairāk laika nekā tas, ko varēji izdarīt superātri, ir liela pirmā uzvara. Gatavība veltīt laiku neatkarīgi no šiem emocionālajiem aspektiem kļūst par vērtīgu prasmi pārmaiņu laikā un arī nākotnē. Un pat tad, kad tu secini, ka apgūtā prasme tevi galīgi neapmierina un pat pēc praktizēšanas ar to roku rokā neiesi, prakse eksperimentēt un izmēģināt ir vērtīga prasme un pieeja lietām.

Mēs kļūstam labi tajā, ko praktizējam.

*https://shiftpixy.com/2019/06/03/top-40-most-in-demand-jobs-future/

**https://motivationandchange.com/why-practice-makes-perfect/

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Ieva Ilvesa Pasažieru vilciens
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form