Šovasar futbola fani gavilēja – Latvijas izlase Eiropas čempionātā (turpmāk – EČ) izskatījās bezcerīga tikai vienā no trim spēlēm. Futbola piekritēji apzinās arī to, ka izlase ir tikai futbola saimniecības aisberga virsotne. Mūsu futbolistu došanās uz Portugāli diez vai būtu iespējama, ja galvenais Latvijā joprojām būtu “Daugavas” stadions un ja futbola klubā “Skonto” jau sen neapgrozītos miljoni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kādas ir Latvijas perspektīvas futbola biznesā? Vispirms konstatēsim, ka šis reiz ir sporta veids, attiecībā uz kuru bieži, droši un izaicinoši tiek pārfrazēts modernās olimpiskās kustības aizsācēja Pjēra de Kubertēna teiktais, proti: ,,O, sports – tu nauda!” Pie tam futbola bizness pēdējos gados uzrāda fantastiskus izaugsmes tempus.

Ja 1996./97. gada sezonā pasaules 20 bagātāko futbola klubu – auditorkompānijas “Deloitte & Touche” versijā – kopējais apgrozījums sastādīja 1,2 miljardus sterliņu mārciņu, tad 1999./2000. gada sezonā tas pieauga līdz 2,2 miljardiem, bet auditorkompānijas pēdējā aplūkotajā sezonā – 2002./03. gads – šis rādītājs sasniedza jau 2,8 miljardus.

Lai saprastu, kādas ir Latvijas futbola saimniecības (bet šis bizness gandrīz viennozīmīgi personificējas ar Latvijas Futbola federācijas un FK Skonto prezidentu Gunti Indriksonu) perspektīvas, vērts aplūkot, kā futbola mehānisms darbojas Eiropas klubu līmenī.

Lai neizlaistu detaļas, izvēlēsimies “Manchester United”, kas ir absolūtais klubu biznesa līderis pasaulē – ne velti medijmagnāts Ruperts Mērdoks to vēlējās iegādāties par 623 miljoniem sterliņu mārciņu. Nekad un ne par vienu sporta klubu šāda summa vēl nav maksāta. Taču nopirkt neizdevās.

”Manchester United” ienākumi

Tātad – no kurienes “Manchester United” 251,4 miljoni sterliņu mārciņu lielie ienākumi 2002./03. gada sezonā? Veiksmīgā uzstāšanās Čempionu līgā, Anglijas Futbola asociācijas kausā un Futbola līgas kausā deva iespēju klubam savā laukumā sezonas laikā aizvadīt 33 spēles. 67 000 vietu Mančesteras stadionā “Old Trafford” allaž ir aizpildītas, un katrs mačs no apmeklētājiem ļauj gūt ap trijiem miljoniem sterliņu mārciņu.

Otrkārt, 33% no kluba sezonas ienākumiem deva translācijas tiesību pārdošana. Tikai trīs diži itāļi klubi – “AC Milan” (110,2 miljoni sterliņu mārciņu jeb 55% no kluba ienākumiem sezonā), “Internazionale” (92,6 miljoni jeb 57%) un “Juventus” (116,7 miljoni jeb 54%) –, kuriem ir iespējas translācijas tirgot individuāli, no TV gūto ieņēmumu ziņā spēja apsteigt mančesteriešus.

Kā zināms, angļu Premjerlīgā translācijas tiek sadalītas vienlīdzīgi starp visām 20 komandām. Starp citu, viens no šīs līgas stabilitātes faktoriem arī ir palielināta interese tieši no telekanālu puses.

Trešais būtiskais katra liela kluba naudas gūšanas avots ir tā saucamie komerciālie ienākumi. Mančesteriešiem lielu daļu no tiem nodrošina uz 13 gadiem noslēgtais līgums ar Nike – tā kopapjoms ir 435 miljonus sterliņu mārciņu. Klubs var rēķināties arī ar to, ka gada laikā pārdos 2,5 miljonus krekliņu ar savu simboliku (40% pircēju atrodas ārpus Apvienotās Karalistes teritorijas). Šie apjomi nav nekāds brīnums, jo sarkanajiem velniem visā pasaulē ir pavisam 53 miljoni fanu.

Turklāt pirms četriem gadiem “Manchester United” parakstīja arī sponsorēšanas līgumu ar kompāniju “Vodafone”; tā kopapjoms – 43 miljoni sterliņu mārciņu gadā.

Tātad mančesteriešu 2002./03. gada budžets sadalāms šādi: ienākumi spēļu dienās – 101,4 miljoni sterliņu mārciņu, translācijas tiesību pārdošana – 83,6 miljoni, komerciālie ienākumi – 66,4 miljoni. Kluba peļņa ilgus gadus ir garantēta, cīņa par tā akciju kontrolpaketi piesaista visas pasaules uzmanību.

Mūsu televīzija – Aizspogulija

Dziļāk analizējot klubu ienākumu struktūru, uzreiz pievērsīsim uzmanību ailei, kas patlaban būtiski nodrošina futbola ienākumu pieaugumu, proti, TV kompāniju samaksām par tiesībām translēt futbolspēles. Jāpiezīmē – pēdējā laikā bieži dzirdamas runas, ka ienākumi no teletranslācijām nākotnē var samazināties. Vai tas notiks?

Auditorkompānija “Deloitte and Touche” šo viedokli pārbaudīja un secināja: ,,Raidošo kompāniju un klubu savstarpējās attiecības ir simbiotiskas: uzplaukuma labā vienām nepieciešamas otras – un otrādi.”

Un vēl viens grūti apstrīdams fakts – lai paliktu bagātāko klubu sarakstā, vienkārši nepieciešams tiekties pēc panākumiem un gūt ienākumus no Eiropas Čempionu līgas maču translācijām. Piemēram, Turīnas “Juventus” aplūkojamajā sezonā tikai no šo maču translācijas vien guva 32 miljonus sterliņu mārciņu; no 8 klubiem, kas iekļuva Čempionu līgas ceturtdaļfinālā, 7 atrodami 20 visbagātāko sarakstā.

Latvija šajā ziņā atgādina īstu Aizspoguliju – futbola ienākumi no TV translācijām vispār nevar samazināties. FK “Skonto” prezidents Guntis Indriksons uzskata, ka izveidojusies absurda situācija:

,,Latvijā jebkuram sporta veidam televīzijai jāpiemaksā – lai to rādītu. Man vēl nav skaidrs, kā tas īsti iespējams un ar ko televīzijas menedžeri patiesībā nodarbojas. Lai arī nedomāju, ka Latvijā televīzija jebkad sporta komandām un federācijām maksās miljonus, bet kaut kādu tīri simbolisku summu tā varētu atļauties.”

Pilnu šī raksta tekstu lasiet oktobra žurnālā "Kapitāls"!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form