Agnis Driksna: Kā Rail Baltica palīdzēs atgūties Baltijas valstu ekonomikai?
Foto: LETA

Covid-19 izplatīšanās izraisītā ārkārtas situācija ir likusi būtiski mainīt mūsu personīgo un profesionālo dzīvi. Šo izmaiņu ilgtermiņa sekas vēl ir grūti novērtēt, bet jau tagad daudzi no mums domā "kā mēs atgūsimies pēc ārkārtas situācijas atcelšanas?" Baltijas reģiona "gadsimta" projektam Rail Baltica būs svarīga loma, gan palīdzot Baltijas valstu ekonomikai pārvarēt pašreizējo (cerams, īstermiņa) vētru, gan arī sniedzot ilgtspējīgu ieguldījumu vidēja un ilgāka termiņa ekonomikas un sociālās atveseļošanās veicināšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašreizējā situācijā liela mēroga Rail Baltica būvniecības darbu uzsākšana iegūst papildu nozīmi, jo tai ir liels potenciāls veicināt ekonomisko aktivitāti, kas jau tagad cieš no Covid-19 izraisītiem ierobežojumiem.

Darba vietu saglabāšana un radīšana

Rail Baltica komanda turpina darbu - strādājam attālināti un apgūstam jaunus veidus, kā sadarboties ar mūsu partneriem privātajā un valsts sektorā, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām. Jau šī gada laikā pieaugs jaunu darba vietu skaits, ņemot vērā projektēšanas darbu apjomu un būvdarbu sākumu. Tas palīdzēs mazināt nodarbinātības riskus un radīs darba vietas tiem, kuriem tās visvairāk ir vajadzīgas.

Būvdarbu aktīvākajā posmā no 2021. līdz 2025. gadam Rail Baltica būvniecības nozarē radīs aptuveni 13 000 jaunu darba vietu, kā arī 24 000 darba vietu saistītajās nozarēs, piemēram, materiālu un komponentu ražošanā, loģistikā, viesmīlībā un ēdināšanā, profesionālajos pakalpojumos. Kopumā mūsu izmaksu un ieguvumu analīze lēš, ka uz katrām 50 darba vietām, kas izveidotas būvlaukumos, veidosies 120 jaunas darba vietas, kas radītas tieši atbalstošās nozarēs un 145 jaunas darba vietas veidosies nozarēs, ko radīs papildu patēriņš – dzelzceļa projektā nodarbināto tēriņi par sadzīvi, izklaidi, veselību.

Makroekonomiskā ietekme un kā atgūt zaudēto ātrumu

Līdz 2026. gadam kopējās Rail Baltica investīcijas Latvijā sasniegs 1,9 miljardus eiro. Latvijas Banka lēš, ka Rail Baltica projekta realizācija līdz 2026. gadam varētu kumulatīvi palielināt Latvijas IKP par 1,8%. Ņemot vērā, cik līdzīgas ir Baltijas valstu ekonomikas, sagaidāms, ka arī Igaunijā un Lietuvā Rail Baltica projekta investīcijas dos būtisku IKP pienesumu. Ir skaidrs, ka projekta tiešo kapitālieguldījumu pakāpeniska apgūšana, ko Eiropas Savienība (ES) dāsni līdzfinansē 85% apmērā, ievērojami veicinās vietējās būvniecības, būvprojektēšanas un saistītās pakalpojumu nozares. Tas, protams, stimulēs kopējo pieprasījumu ekonomikā un veidos IKP pieaugumu, palīdzot veicināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas.

Turklāt šīs prognozes neietver papildu ieguldījumu, ko dos ar Rail Baltica saistītā attīstība, piemēram, pilsētu nekustamā īpašuma, reģionālās infrastruktūras, loģistikas un rūpnieciskās darbības jomās. Arī citu infrastruktūru un sistēmu attīstībai Rail Baltica var sniegt jaunu sparu, piemēram, transporta pakalpojumu, telekomunikāciju, 5G, enerģētikas un aizsardzības jomās. Kopumā Rail Baltica var kļūt par īstu lokomotīvi, kas palīdzēs Baltijas valstu ekonomikām atgūt zaudēto ātrumu.

Jaunas iespējas būvniecības nozarei

Latvijā nākamajos divos gados Rail Baltica projekts dos vairāk nekā 200 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Šie ieguldījumi galvenokārt tiks novirzīti Rail Baltica starptautisko termināļu būvniecībai Rīgas Centrālajā stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga. Centrālās stacijas projektā jau ir iesaistīti vairāk nekā desmit vietējie uzņēmumi, un vietējo apakšuzņēmēju skaits tikai pieaugs, celtniecības darbiem izvēršoties.

Rail Baltica pamata trases būvniecības uzsākšana plānota 2022. gadā, bet jau tagad Rail Baltica īstenotāji strādā pie būvniecības darbu iepirkuma stratēģijas, kas ļautu kontrolēt būvniecības darbu izmaksas un termiņu ievērošanu. Svarīgs priekšnosacījums lielajiem būvniecības iepirkumiem būs izvēlēties tādu modeli, kas nodrošinātu iespēju vietējiem Baltijas valstu uzņēmumiem piedalīties pamata trases būvniecības darbos.

Iespējas būvmateriālu ražotājiem un citām nozarēm

Paralēli jaunu nodarbinātības iespēju radīšanai, Rail Baltica īstermiņā radīs jaunas iespējas vietējiem ražotājiem apgādāt projektu ar vietējiem minerālmateriāliem (smilti, granti) un dzelzceļa komponentiem, piemēram, betona elementiem, gulšņiem, caurtekām, tiltu/viaduktu elementiem, elektrifikācijas komponentiem un cauruļu/kabeļu izstrādājumiem. Rail Baltica kopuzņēmums strādā pie dzelzceļa detaļu standartizācijas, lai nodrošinātu vietējos uzņēmumus ar šīm nozīmīgajām jaunā biznesa iespējām. Turklāt, mēs centīsimies radīt stimulu arī starptautiskajiem piegādātājiem izveidot vai paplašināt savas ražošanas jaudas Baltijas reģionā, lai vēl vairāk veicinātu darba vietu radīšanu un tehnoloģiju nodošanu. Rail Baltica projektu jāprot izmantot arī tam, lai veicinātu inovāciju un ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un pakalpojumus, palīdzētu attīstīties jaunuzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Kā minēts iepriekš, līdz 85% no daudzmiljardu projekta budžeta, kas nepieciešams Rail Baltica infrastruktūras būvniecībai visās trīs Baltijas valstīs, nāk no ES, ievērojami atvieglojot slogu valstu budžetiem. Lai nodrošinātu šo ES līdzfinansējumu, Baltijas valstu premjeri projektu ir uzņēmuši savā tiešajā pārraudzībā un meklē labākos risinājumus, lai uzlabotu tā pārvaldību. Šobrīd ir īpaši svarīgi nodrošināt projekta īstenošanas efektivitāti, ņemot vērā projekta nozīmi to ekonomisko izaicinājumu pārvarēšanā, kas mūs sagaida nākotnē. Tikpat svarīgi ir panākt, lai Baltijas valstis pilnībā izmantotu plašās iespējas, kuras piedāvā Rail Baltica projekts kā ekonomiskās attīstības, inovāciju un ilgtspējas veicinātājs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form