Mūsu uzdevums augstākā līmeņa vadītāju atlasē bija atrast, uzrunāt, kā arī izvērtēt labākos pieejamos speciālistus Latvijā, kam degtu acis īstenot tik ļoti nepieciešamās pārmaiņas un būtu skaidrs stratēģiskais redzējums, kā VID kļūt efektīvākam un profesionālākam. Uzrunāti tika kopumā 144 pretendenti.
Izvirzot Ievu Jaunzemi VID ģenerāldirektora konkursa finālam, Nominācijas komisija vērtēja, ka viņa ir patlaban labākā pieejamā kandidāte uz šo amatu. Tāpēc esmu pārliecināta, ka jaunajai valdībai, tiklīdz tā būs apstiprināta, jābūt izlēmīgai un balsojumā jāpasaka savs viedoklis – jā vai nē, lai vienai no Latvijā nozīmīgākajām valsts iestādēm beidzot būtu vadītājs.
Kritērijus noteica personāla atlases profesionāļi
Būtisks fakts – VID ģenerāldirektora amata prasību noteikšanā vadošā loma bija konkursa personāla atlases partnerim, starptautiskajam personāla atlases uzņēmumam "Amrop". "Amrop" sniedza savus ieteikumus gan amata prasību noteikšanā, gan svarīgāko kompetenču izvēlē.
Šīs kompetences bija stratēģiskais redzējums un pārmaiņu vadīšana kā prioritārās, kā arī komandas vadīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties vadību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu.
Stratēģiskais redzējums un plānošana vadītājam ir nepieciešama, lai noteiktu organizācijas prioritātes, koncentrētu uzņēmuma resursus, darbiniekus, vadītājus konkrētiem soļiem, lai īstenotu izvirzītos uzņēmuma mērķus, lai tiktu noteiktas konkrētas darbības, pieņemti lēmumi, lai visiem ir skaidrs un saprotams, kādēļ kaut kas tiek darīts, kurš ko dara, lai tiktu novērtēts – vai organizācija tuvinās mērķa sasniegšanai un kādi ir tālākie soļi, lai panāktu progresu.
VID pēdējos gados tikušas veiktas un arī nākotnē plānotas lielas pārmaiņas. VID vēlas kļūt par klientiem saprotamu, atvērtu, taisnīgu, mūsdienīgu, efektīvu un respektējamu valsts pārvaldes iestādi, kuras iekšējie procesi balstīti uz modernām tehnoloģijām, pamazām pārejot uz arvien lielāku pakalpojumu digitalizāciju.
Kopumā prasības, kas tiek izvirzītas vadoša līmeņa vadītājiem, atbilst starptautiskiem labās prakses piemēriem, ņemot vērā izaicinājumus un uzdevumus, kas VID īstermiņā un ilgtermiņā jāsasniedz.
Mēs kā personāli atlases profesionāļi dalījāmies ar labāko starptautisko praksi šādos konkursos, sniedzām savu argumentētu vērtējumu un skaidrojumus, kāpēc tieši šādi ir vislabāk. Un atlases komisija visus ieteikumus ņēma vērā. Tāpēc esmu pārliecināta – amatam izvirzītās prasības bija atbilstošas, ņemot vērā iestādes apmērus, uzdevumus un izaicinājumus.
Kā ar digitalizāciju?
Publiskajā telpā kā viens no VID ģenerāldirektora uzdevumiem tika minēta arī digitalizācijas kompetences nepieciešamība, tomēr šī kompetence tieši netika iekļauta amata prasībās. Kāpēc tā?
Mūsu, "Amrop", pieredze, atlasot vadītājus ar digitalizācijas un pārmaiņu kompetencēm, liecina, ka šādu profesionāļu ir ļoti ierobežotā skaitā.
"Amrop" 2016. gadā veiktais globālais pētījums 110 lielākajos Eiropas un ASV uzņēmumos 11 valstīs rāda, ka tikai 5% no valdes locekļiem ne-tehnoloģiju (non-tech) uzņēmumos ir digitālās kompetences. Sakarā ar to, ka profesionāļu ir maz, šādu vadītāju atlīdzības prasības ir ļoti augstas.
Veicot līdzīgu izpēti Latvijā, situācija daudz neatšķīrās: lielākajās bankās Latvijā vadītāju ar šāda veida kompetencēm ir ne vairāk kā 9% no visiem valdes locekļiem, lielākajos mazumtirdzniecības uzņēmumos – 2% no visiem valdes locekļiem, transporta un loģistikas uzņēmumos – 6%. Līdz ar to ir jārēķinās, ka tādu vadītāju, kuri guvuši pieredzi ne gluži kā sistēmu eksperti vai projektu vadītāji, bet strādājuši vismaz valdes, padomes vai uzņēmuma vadītāja amata līmenī un ir spējīgi izveidot, attīstīt un vadīt uzņēmumu digitālo stratēģiju, atalgojuma prasības Latvijā ir, sākot no 7500 eiro bruto pamatalgas līmenī, kam papildus jāparedz prēmijas un citi labumi.
Ņemot vērā VID ģenerāldirektora amatam noteikto ierobežojošo atlīdzības apmēru, kas liedza uzrunāt noteiktus vadošos profesionāļus tirgū ar padziļinātu digitalizācijas pieredzi, "Amrop" ieteikums bija amatam izvirzītajās prasībās paredzēt vispārīgo pārmaiņu vadības pieredzi, stratēģisko redzējumu, tajā skaitā arī par digitālajiem izaicinājumiem, un vadīšanas pieredzi mērogojamās organizācijās, – šie ieteikumi arī tika ņemti vērā un apstiprināti.
Gaidām izlēmīgu rīcību
Ēnu ekonomikai Latvijā tuvākajos gados būtu jāsamazinās zem 20% no iekšzemes kopprodukta. Šo VID vadītāja amata kandidātes Ievas Jaunzemes izvirzīto mērķi daudzi saredz kā būtisku priekšnosacījumu, lai palielinātu Latvijas kā investīcijām pievilcīgākas valsts statusu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Taču tas būs tikai viens no daudzajiem izaicinājumiem, kas jaunajam VID vadītājam būs jārisina.
VID kopš šā gada marta strādā bez vadītāja. Esmu pārliecināta – jo ātrāk jaunais vadītājs tiks iecelts, jo Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji būs lielāki ieguvēji. Ar nepacietību gaidām jauno valdību un tās izlēmīgu rīcību.