Pēdējā laikā Latvijā strauji pieaug bezdarbs un valsts izmisīgi domā, kā palielināt budžeta ieņēmumus uz to rēķina, kas vēl kaut kā turas virs ūdens, kaut gan pat pirmā kursa ekonomikas studentam skolā māca, ka krīzes laikā valsts var bremzēt lejupslīdi un stabilizēt ekonomiku samazinot nevis palielinot nodokļus un palielinot nevis samazinot transfermaksājumus (pabalstus, pensijas u.c.).

Piedāvāju izvērtēšanai savus aprēķinus un pārdomas par to, kā, manuprāt, būtu iespējams risināt kaut nelielu daļu no to problēmu loka, kuras šodien nomāc Latvijas sabiedrību.

Aplūkosim piemēru.

I Darbinieks Jānis saņem algu 400.00 Ls mēnesī bruto. Neapliekamais minimums - 35.00 Ls. Jāņa apgādībā ir viens apgādājamais (atvieglojums - 63.00 Ls). Saskaņā ar Latvijas Republikas patreizējo likumdošanu darba devējs no viņa algas ietur un pats piemaksājot nomaksā valstij šādus nodokļus:

  1. Darba devēja (DD) Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)-24.09%

400.00 x 24.09%= 96.36 Ls.

2. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva = 0.25 Ls

3. Darba ņēmēja VSAOI 9%

400 9% = 36.00 Ls

4. IIN bāze - 400.00 - 36.00 - 35.00 - 63.00 = 266.00 Ls

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis IIN = 266.00 x 23% = 61.18 Ls

5. Jānis saņem "uz rokas"

400.00 - 36.00 - 61.18 = 302.82 Ls

6. Valsts nodokļos ir iekasējusi

96.36 + 0.25 + 36.00 + 61.18 = 193.79 Ls

7. Par savu algu Jānis pērk produktus un pakalpojumus, kuros visos ir ietverts PVN 21%

302.82 - 302.82/1.21 = 52.56 Ls - tā ir PVN summa, ko Jānis atstāj veikalos.

8. Tādējādi par produktiem un pakalpojumiem Jānis reāli samaksā

302.82 - 52.56 = 250.26 Ls

9. Jāņem vērā, ka visu produktu un pakalpojumu cenās arī ir ietverta zināma "nodokļu masa" - tirdzniecības iestādes vai veikala, pārvadātāju, produkta ražotāju, kā arī produkta izejvielu ražotāju darbinieku algu nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodokļi utt. Būsim optimistiski un pieņemsim, ka šie nodokļi vidēji sastāda tikai 40% no to galaproduktu un pakalpojumu cenas, ko Jānis ir iegādājies par savu algu. Tādējādi nodokļos papildus tiek nomaksāti

250.26 x 40% = 100.10 Ls

Par pašiem produktiem un pakalpojumiem Jānis ir samaksājis

250.26 - 100.10 = 150.16 Ls

10. Kopsavilkums

10.1. Darba devējs par Jāņa darbu ir samaksājis

400.00 + 96.36 + 0.25 = 496.61

10.2. Par produktiem un pakalpojumiem Jānis ir samaksājis - 150.16 Ls

10.3. Valsts tiešajos nodokļos ir iekasējusi - 193.79 Ls

10.4. Valsts netiešajos nodokļos ir iekasējusi - 52.56 + 100.10 = 152.66 Ls

10.5. Kopā valsts no Jāņa saņem 193.79 + 152.66 = 346.45 Ls

II Valstī iestājas krīze un darba devējs nevar atļauties turēt Jāni darbā un nolemj to atlaist. Jānis kļūst par bezdarbnieku un dodas pēc bezdarbnieka pabalsta. Cik tad valstij izmaksā Jānis-bezdarbnieks, kura alga pirms tam bija 400.00 Ls un kuram pienākas pabalsts 80% apmērā, t.i. 320.00 Ls

1. Nerēķināsim DD VSAOI, jo šī nauda uzreiz atgriežas valsts budžetā

2. DŅ VSAOI 9% - 320.00 x 9% = 28.80 Ls (atgriežas valsts kasē)

3. IIN bāze = 320.00 - 28.80 - 35.00 - 63.00 = 193.20 Ls

IIN 23% = 193.20 x 23% = 44.44 Ls(atgriežas valsts kasē)

4. Valsts Jānim izmaksā neto (uz rokas) - 320.00 - 28.80 - 44.44 = 246.76 Ls

5. Pērkot produktus un pakalpojumus, Jānis samaksā PVN 21%

246.76 - 246.76/1.21 = 42.83 Ls (atgriežas valsts kasē)

6. Par produktiem un pakalpojumiem Jānis samaksā bez PVN

246.76 - 42.83 = 203.93 Ls

7. Nodokļi, kas ietverti produktu cenā 40%

203.93 x 40% = 81.57 Ls (netieši caur citiem uzņēmumiem atgriežas valsts kasē)

8. Tādējādi valsts Jānim ir izmaksājusi 203.93 - 81.57 = 122.36 Ls

Šī ir tā naudas summa, kuru valstij jāgūst no citiem ieņēmumiem, lai varētu izmaksāt Jānim. Rodas jautājums, kur lai to ņem.

III No saviem draugiem Nīderlandē esmu dzirdējis, ka pie viņiem valsts, krīzei sākoties, palīdz darba devējiem noturēt darbiniekus tādējādi, ka piedāvā darba devējam turpināt nodarbināt darbinieku 4 stundas dienā parasto 8 stundu vietā. Valsts no savas puses apņemas piemaksāt darbiniekam par atlikušajām četrām stundām, kuras viņš faktiski nestrādā. Rezultātā darbinieka dzīves līmenis paliek iepriekšējā līmenī, bet darba devējam viņš izmaksā uz pusi lētāk.

Parēķināsim, cik tad valstij izmaksā šāda labdarība.

1. Darba devējs maksā Jānim bruto algu 200.00 Ls

2. DD VSAOI = 200.00 x 24.09% = 48.18 Ls

3. DŅ VSAOI = 200.00 x 9% = 18.00 Ls

4. URN = 0.25 Ls

5. Tātad darba devējs samaksā 48.18 + 18.00 + 0.25 = 66.43 Ls

6. Tādu pašu DD un DŅ VSAOI daļu samaksā valsts, bet to šeit neuzskaitīsim, jo šī nauda tikai tiek ieskaitīta uz papīra no vienas valsts kabatas otrā.

7. IIN arī darba devējs maksā uz pusēm ar valsti. DD daļa būs 61.18/2 = 30.59 Ls

8. Valsts ieņēmumi ir 66.43 + 30.59 = 97.02 Ls

9. Valsts faktiskie izdevumi ir puse no neto algas, ko Jānis saņem uz rokas

302.82/2 = 151.41 Ls

10. Tādējādi valsts faktiskie izdevumi brīdī, kad Jānis saņem algu ir

151.41 - 97.02 = 54.39 Ls

Kā redzam, tad šis cipars jau ir ievērojami mazāks par to, kurš valstij būtu jāizmaksā, ja Jānis kļūtu par bezdarbnieku - 246.76 (skat. P. II 4.)

11. Jānis uz rokas ir saņēmis savu ierasto algu - 302.82 Ls un dodas apmaksāt savus ierastos rēķinus un veikt ierastos pirkumus un samaksā valstij

PVN 21 % - 52.56 Ls (P. I 7.)

Nodokļi, kas ietverti produktu un pakalpojumu cenā 40% - 100.10 (P. I 9.)

12. Kā redzam, tad gadījumā, kad valsts uzņemas izmaksāt pusi no algas, tās izmaksas brīdī mūsu piemērā Valsts kase šķīrās no 54.39 Ls, taču tad, kad Jānis šo naudu tērē, viņš atgriež valsts kasē 152.66 Ls.

Paradoksāli, bet Jānis šajā gadījumā joprojām Valsts kasē ienes 152.66 - 54.39 = 98.27 Ls

Turklāt jāņem vērā, ka no darba devēja maksājamās algas daļas VSAOI tika iemaksāti 66.18 Ls, kas ir gandrīz puse no vidējās pensijas.

IV Secinājumi

1. Ja Jānis no darbinieka, kas strādāja pilnu slodzi, kļūst par bezdarbnieku, valsts neiekasētie ieņēmumi ir 346.45 Ls (P. I 10.5.)un tiešie izdevumi ir 122.36 Ls (P. II 8.).

Kopējie valsts zaudējumi šādā gadījumā sastāda 346.45 + 122.36 = 468.81 Ls

2. Ja Valsts apmaksā pusi no Jāņa darba algas, tad valsts ieņēmumi samazinās

346.45 - 98.27 = 248.18 Ls, taču Jānis turpina ienest valsts kasē 98.27 Ls mēnesī.

3. Naudu, ko valsts patlaban aizņemas no SVF, ekonomiski pamatoti drīkst novirzīt šādas programmas izveidei, jo šī programma paredz, ka valsts uz mūsu piemērā apskatīto skaitļu bāzes iegulda 54.39 Ls, bet jau ļoti īsā laikā (kamēr Jānis tērē naudu līdz nākamajai algai un uzņēmumi, kuros viņš ir iepircies, aprēķina savu darbinieku algu nodokļus, PVN u.c.) iegūst 98.27 Ls.

V Riski un grūtības

1. Pastāv grūtības novērtēt, kuru darba devēju lūgums pēc šādas valsts palīdzības ir objektīvi pamatots un kuru ne, taču gadījumos, kad kādā uzņēmumā tiek izskatīts štatu samazināšanas jautājums, kas saistīts ar ražošanas apjomu samazinājumu, valstij jebkurā gadījumā ir izdevīgāks cilvēks, kurš strādā kaut arī pusslodzi un pusi piemaksā valsts, par to, kurš nāk pēc pabalsta.

VI Šādas sistēmas ieviešanas pozitīvie aspekti

1. Šāds solis no valsts pārvaldes puses, kā redzams, ir ekonomiski pamatots un neapšaubāmi gūtu plašu atzinību iedzīvotājos. Tas veicinātu neizvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas patreizējā situācijā draud kļūt par aktuālu problēmu.

2. Cilvēkos sāktu atjaunoties teju jau neglābjami zaudētā uzticība valsts pārvaldei.

VII Papildus ierosinājumi

1. Lai nodrošinātu, ka valsts piešķirtā nauda kā puse no darba algas netiktu izmantota importa preču iegādei, kur tā nodokļu masas daļa, ko Jānis ienes valsts kasē iepērkoties, ir ievērojami mazāka un atņem darbu jau tā bez darba esošajam Latvijas zemniekam vai citu produktu ražotājam, varētu izveidot kādu nosacītu krīzes laika naudas vienību , kuras attiecība pret Latu būtu 1 : 1, bet iegādāties par šo nosacīto naudu varētu tikai Latvijā ražotas preces un pakalpojumus specializētos "Latvijas preces" veikalos un speciāli šim nolūkam izveidotos lielveikalu stendos.

2. Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas pilnīgi pieļauj iespēju, ka Valsts savu apsolīto algas daļu izmaksā 5 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts Darba devēja Ziņojums par iepriekšējā mēnesī aprēķinātajām un izmaksātajām algām, VSAOI un IIN.

Nobeigumā gribētu cerēt, ka šis, kaut arī ļoti shematiski ieskicētais modelis, var kalpot par pamatu pārdomātas politikas izstrādei. Ar šo, protams, nepietiks, lai izvestu valsti no tā stāvokļa, kādā tā atrodas patlaban, tomēr nelielu pozitīvu tendenci šāda programma, manuprāt, varētu iezīmēt.

Piezīme

Ja pēc šādas shēmas aprēķina to reālo guvumu, kuru gūs valsts, ja apstiprinās IIN 25% apmērā esošo 23% vietā, saglabājot neapliekamo minimumu 35.00 Ls apmērā un atvieglojumus par apgādājamiem 63.00 Ls apmērā, tad redzam, ka Jānis no savas 400.00 Ls algas tiešajos nodokļos ienesīs 199.11 Ls iepriekšējo 193.79 Ls vietā, kas ir par 5.32 Ls vairāk, bet netiešajos, kurus viņš samaksā, pērkot preces un pakalpojumus, viņš iztērēs (ienesīs Valsts kasē) 149.89 iepriekšējo 152.66 Ls vietā, kas ir par 2.68 Ls mazāk. Tādējādi reālais valsts guvums no šīm nodokļu izmaiņām ir 2.64 Ls no darbinieka, kura alga ir 400.00 Ls bruto.

Jāpiezīmē, ka arī šis guvums ir tīri matemātisks, jo Jānis, saņemot uz rokas par 5.32 Ls mazāk, kā arī redzot, ka apgriež pensijas, pabalstus utt., zaudē uzticību valstij un zaudē motivāciju maksāt nodokļus vispār. Viņš meklē iespējas iegādāties kontrabandas preces un cenšas iepirkties "pa tiešo" bez valsts starpniecības. Tādējādi šis niecīgais matemātiski iegūtais guvums pārvēršas par zaudējumu, nemaz nerunājot par to, ka sabiedrībā aug spriedze un tauta tikai gaida, kad atradīsies kāds drosmīgais, kurš pasauks sist logus.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form