Latvijas pasts ir novests līdz bankrota stāvoklim. Par to, domājams, neviens vairs nešaubās, dzirdot nu jau aizgājušā Latvijas pasta vadītāja G.Škodova atzīto, ka Latvijas pasta zaudējumi 2007.gadā sasniedz 10 miljonus latu, jeb aptuveni 25 % no neto apgrozījuma, un Latvijas pasts ir spiests savu ikdienas izdevumu segšanai ņemt daudzmiljonu kredītus, kuru atmaksāšanu plāno no citiem vēl lielākiem kredītiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kas tad īsti ir noticis ar Latvijas pastu? Lai novērstu iespējamos melus un sabiedrības maldināšanu, būtu vietā noskaidrot, kādā finansiālā stāvoklī Latvijas pastu G.Škodovs 2003.gada aprīlī pārņēma savā vadībā. Latvijas pasts bija pabeidzis 2002.gadu ar vairāk kā 4 miljonu latu tīro peļņu un 2003.gada aprīlī Latvijas pasta bankas kontā bija uzkrāti 18 miljoni latu uzņēmuma naudas, kas bija paredzēta attīstības investīciju projektu īstenošanai. Atbilstoši Latvijas pasta 2006.gada pārskatam, tikai trīs ar pus gadu laikā, paspējot šajā laikā pat būtiski paaugstināt gan monopoltarifus, gan citu pakalpojumu tarifus, Latvijas pasts bija novests līdz maksātnespējas pazīmēm –īstermiņa kreditoru saistības par 12 miljoniem latu pārsniedza apgrozāmos līdzekļus, zaudējumi sasniedza ap 5 miljonus latu, bija paņemts kredīts 4 miljonu latu apmērā un, kas ir visdramatiskāk, savām vajadzībām jau bija iztērēti 12 miljoni latu Pasta norēķinu sistēmas kontos esošās klientu naudas. Citiem vārdiem sakot, jau 2006.gadā Latvijas pastam būtībā vairs nebija ne santīma savas naudas, bet tās vietā bija naudas iztrūkums 12 miljonu latu – bez klientu atļaujas iztērētās klientu naudas apmērā, kā arī vēl kredīta saistības 4 miljonu latu apmērā. 2007.gads tikai strauji paātrināja Latvijas pasta "brīvo kritienu finansiālajā bezdibenī".

Vai tiešām pie Latvijas pasta kraha vainīgi ārējie apstākļi? Fakti liecina par pretējo. Uzņēmumu, kura gada peļņa ir 4 miljoni latu un, kuram investīcijām uzkrāti 18 miljoni latu naudas, profesionāli un saimnieciski vadot, bija iespējams saglabāt rentablu un konkurētspējīgu. Taču, slēpjoties aiz Latvijas pasta modernizācijas lozunga, Latvijas pastā tika veikti miljoniem vērti iepirkumi, kuri ļoti maz ietekmēja Latvijas pasta rentablitāti. Kāpēc zem lozunga? Tādēļ, ka Latvijas pasta šķietamā "modernizācija" patiesībā lielākoties bija tikai ārējā tēla kosmētiska uzlabošana, aizmirstot, ka uzņēmumā jebkurām investīcijām jāplāno atdeve. "Modernizācijas" rezultātā Latvijas pasts nevis kļuva efektīvāks, bet drīzāk vēl neefektīvāks. Latvijas pasta vidējais darbinieku skaits "modernizācijas" laikā nevis samazinājās kā citiem Latvijas monopoluzņēmumiem, kas gatavojās konkurencei, bet pieauga par vairāk kā 5 %, jeb aptuveni 400 darbiniekiem, vēl vairāk palielinot uzņēmuma izmaksas.

Runājot par neefektīvajām investīcijām, nav runa par Latvijas pasta šķirošanas kompleksu, kura būvniecība tika plānota vēl pirms 2003.gada aprīļa un, kura būvniecībai un iekārtošanai nepieciešamie līdzekļi aptuveni 12 miljonu latu apmērā bija jau uzkrāti Latvijas pasta bankas kontā iepriekšminēto 18 miljonu latu sastāvā. Runa ir par dārgajiem pasta nodaļu remontiem, regulārajiem autotransporta iepirkumiem un citiem daudzmiljonu izdevumiem, kuru apmērs netika savlaicīgi būtiski samazināts, redzot būtiskās Latvijas pasta finanšu problēmas jau 2006.gadā. Aplami un maldinoši būtu runāt par pasta piegādē iesaistīto darbinieku algām kā galveno Latvijas pasta finansiālā kraha cēloni, jo tās sastāda tikai nedaudz vairāk par pusi no Latvijas pasta izdevumiem. Latvijas pasta kraha cēlonis ir neprasmīga saimniekošana, veicot pārmērīgas izmaksas investīcijās pamatlīdzekļos, no kurām nav atdeves, nesekojot līdzi uzņēmuma saimnieciskajam stāvoklim un savlaicīgi neveicot pasākumus Latvijas pasta finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Latvijas pasta vadība nevarēja neredzēt dramatisko finanšu situāciju jau 2006.gadā, jo visa valde parakstījās zem Latvijas pasta 2006.gada bilances, kurā zaudējumi sasniedza gandrīz 5 miljonus latu, pamatkapitālam esot vien 6,5 miljoniem latu. Šādos apstākļos Komerclikums uzliek par pienākumu nekavējoties lemt par pasākumiem uzņēmuma saimnieciskās darbības uzlabošanai. Taču ne 2006.gadā, ne pat 2007.gadā nekas netika dzirdēts par šādiem pasākumiem.

Šobrīd Latvijas pastu var glābt tikai apjomīgs ieguldījums vairāku desmitu miljonu latu apmērā maksātspējas atjaunošanai, nekavējoša monopolpakalpojumu tarifu un citu pasta pakalpojumu tarifu paaugstināšana, kā arī nekavējoša reorganizācija, radikāli samazinot Latvijas pasta izdevumus, kuras rezultātā acīmredzot darbu zaudēs daudzi simti Latvijas pasta darbinieku. Rezultātā par Latvijas pasta vadības neprasmīgo saimniekošanu maksās Latvijas iedzīvotāji. Kāpēc? Uz šo jautājumu, manuprāt, atbildes būtu jāmeklē Valsts kontrolei un Ģenerālprokuratūrai, kurām būtu pienākums noskaidrot, iespējamās, valstij piederoša uzņēmuma izsaimniekošanas cēloņus un saukt pie atbildības vainīgās personas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form