Aigars Pētersons: Zināšanu eksports – drošs dzinējs ekonomikai
Foto: Privātais arhīvs

Viens no Latvijas ārpolitikas uzdevumiem ir mūsu valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšana un eksporta veicināšana. Tas tiek īstenots, piemēram, tuvinot Latviju labākajiem Eiropas Savienības (ES) un OECD rādītājiem, kā arī veicinot ekonomisko izaugsmi un uzlabojot Latvijas atpazīstamību pasaulē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Minētie mērķi saskan ar vairāku Latvijas augstskolu īstenoto ārvalstu studentu piesaistes politiku – uzņemt studentus no ES, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un OECD valstīm. Plašā saslimstība ar Covid-19 atstājusi negatīvu ietekmi ne tikai uz globālo, bet arī uz Latvijas drošības vidi un ekonomiku. Augstākās izglītības eksports ir viens no drošākajiem veidiem, kā sekmēt mūsu valsts tautsaimniecības atlabšanu globālās pandēmijas apstākļos, to skaitā organizējot attālinātu studiju procesu. Tam nepieciešams papildu valsts atbalsts, piemēram, universitāšu tālākai digitalizācijai.

Vērtējot pēc tautsaimniecības nozaru apjoma, augstākās izglītības eksports ir līdzvērtīgs farmācijas industrijai, turklāt pēdējo gadu laikā tas ir ievērojami audzis. Šī gada oktobrī domnīcas "Certus" publiskotais pētījums atklāj, ka 2015./ 2016. studiju gada laikā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starptautisko studentu kopējais pienesums IKP bija 56,7 milj. eiro.

Piecu gadu laikā tas ir audzis divas reizes – 2020. gadā RSU ārvalstu studentu piesaiste palielinās Latvijas IKP jau par 96,2 milj. eiro, turklāt radītas vairāk nekā 1000 labi apmaksātas darba vietas. Tiešie nodokļu ieņēmumi no RSU ārvalstu studentiem bija 15 miljoni eiro gadā. Studentu ciemiņi, viesojoties Latvijā, iztērē vismaz 2,3 milj. eiro gadā. Tas ir ievērojams tautsaimniecības stimuls, ko nevar ignorēt Covid-19 radītājā krīzē.

Pienesums turpināsies arī nākamajos gados. No 2021. līdz 2024. gadam, pateicoties RSU augstākās izglītības pakalpojumu eksportam, Latvijas ekonomika iegūs papildu 438 milj. eiro. Pašlaik RSU studē 2600 ārvalstu studentu, no kuriem 40% pārstāv Vāciju, bet 38% ziemeļvalstis – Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Dāniju. Praktiski visu RSU ārvalstu studentu izdevumu finansēšanas avoti atrodas ārpus Latvijas. Piemēram, 84 % respondentu studijas apmaksā no personīgajiem vai ģimenes uzkrājumiem. Tam ir pozitīva ietekme uz Latvijas pakalpojumu bilanci.

Izglītības eksports iet kopā ar zinātnes eksportu un starpvalstu attiecībām zinātnē. Tam ir tieša korelācija ar augstskolu kāpumu starptautiskajos reitingos. RSU pašu pelnītie līdzekļi tiek novirzīti zinātnes attīstībai un iespējai nonākt starptautiskos reitingos. Piemēram, 2019. un 2020. gadā RSU iekšējiem zinātnes grantiem un pētnieku atbalstam ir atvēlējusi vairāk nekā 2 miljonus eiro. 2020. gadā ārējais finansējums zinātnei RSU veidoja 2,35 miljonus eiro (Horizon, Era-Net u.c.). Savukārt valsts finansējums bija tikai 1,5 miljonu eiro apmērā. Tā rezultātā pēdējo trīs gadu laikā RSU zinātniskais sniegums ievērojami audzis, piemēram, starptautiski citēto SCOPUS publikāciju skaits ir palielinājies par 42%.

Covid-19 radītā pandēmija meta izaicinājumu augstskolu attīstībai – nācās īsā laikā pārorientēties uz studijām tiešsaistē. Tas nebūtu iespējams bez iepriekšējo gadu investīcijām digitālajās paltformās. Digitalizācija ir sociālā vakcīna pret globālo pandēmiju. To uzsvēra arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šī gada 16. septembrī, uzstājoties Eiropas Parlamentā (EP). Uzrunā EP deputātiem viņa norādīja, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams vadīt digitālo pārveidi, jo īpaši attiecībā uz datiem, tehnoloģijām un infrastruktūru, turklāt ES ietvaros maksimāli jāizmanto vienotā tirgus piedāvātās iespējas. RSU ietais attīstības ceļš to tikai apliecina.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, Latvijas ekonomika sāks atkopties. Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā. Tā ir pozitīva tendence, ko vajadzētu izmantot, kāpinot Latvijas eksportspēju.

Latvijas dominējošās eksportvalstis ir tās, ar kurām mums ir kopēja robeža – Lietuva, Igaunija, Krievija, bet ne tikai. Mēs redzam, ka stabils eksports ir uz Vāciju, Zviedriju, Dāniju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi, Somiju, Poliju. Ja Latvija grib saglabāt stabilu ekonomikas izaugsmi, turklāt neapdraudot savu iekšējo un ārējo drošību, augstākās izglītības sistēmai ir daudz skaidrāk jāfokusējas uz ES un EEZ valstu studentu piesaisti. Sporādiski uzplaiksnījusī nedrošība pasaulē pierāda – valstis, kuras neiemieso Eiropas vērtības, nav prognozējamas un neveidos ilgtermiņa pievienoto vērtību mūsu valsts tautsaimniecībai.

2019. gadā valsts finansējums izglītībai un zinātnei veidoja vien 29% no RSU ieņēmumiem, kas bija 71 miljons eiro. Salīdzinājumam – 2019. gadā Tartu Universitātes apgrozījums bija 200 miljoni eiro, turklāt tas palielinās gadu no gada. Šāds budžets nav nevienai Latvijas augstskolai. Šobrīd apspriestais 2020. gada valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei visām Latvijas augstskolām kopā ir vien 68,7 miljoni eiro. Tartu Universitāte tiek pilnībā finansēta no valsts, atšķirībā no Latvijas augstskolām, kurām lielākā daļa finanšu līdzekļu ir jāpiesaista no ārējiem avotiem. Latvijas augstskolas to prasmīgi arī spēj paveikt, turklāt radot būtisku pienesumu visai Latvijas tautsaimniecībai. Ar šādu valsts atbalstu cerības uz Latvijas augstskolu iekļūšanu pasaules TOP 500, ir ļoti niecīgas.

Lai saglabātu Latvijas valsts drošību un ekonomikas dzīvotspēju pandēmijas apstākļos, ir jārīkojas izlēmīgi. Ir nepieciešams daudz spēcīgāks atbalsts augstākās izglītības un zinātnes eksportam, piešķirot valsts budžeta vai ES fondu finanšu līdzekļus. Tas veicinās ārvalstu studentu piesaisti augstas pievienotās vērtības darba vietu vairošanai. Nacionālajā attīstības plānā tiek paredzētas aktivitātes ekonomikas ilgtermiņa atbalstam, par prioritāru atzīstot starptautiskos tirgos konkurējošus eksporta uzņēmumus. Savukārt augstākajā izglītībā un zinātnē par prioritāru nepieciešamību atzīstamas starptautiskajā tirgū konkurējošas un eksportspējīgas augstākās izglītības un pētniecības organizācijas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākā izglītība Eiropas Komisija Latvijas Banka OECD Rīgas Stradiņa universitāte Tartu Universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form