Aigars Rostovskis: Krīzes laika ekonomikas restarta pēdējā iespēja
Foto: LETA

Kompleksa krīze prasa kompleksus risinājumus, kuru izstrādē jāieklausās ne tikai epidemiologu, bet arī citu nozaru zinātnieku, kā arī uzņēmēju un darba devēju viedoklī. Ir pēdējais laiks pārtraukt haotiskus, nesaprotamus un vāji komunicētus lēmumus. Šobrīd ir krīzes laika ekonomikas restarta pēdējā iespēja un atgādina, ka uzņēmēju neapmierinātība joprojām pastāv, to sekmē arī pretrunīgie valdības viedokļi – Covid-19 ierobežojumus pastiprināt vai mīkstināt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Protams, esam gandarīti, ka valdības partneriem un sociālajiem partneriem izdevies vienoties un ir panākta stratēģiskās vadības grupas izveide. Uzskatu, ka esam devuši skaidru signālu par to, ka nepieciešamas izmaiņas. Lai gan šī ir ideja, par kuru mēs, uzņēmēji, runājām jau pirms gada, tā beidzot ir sākusi īstenoties un tas šobrīd ir būtiskākais. Šī ir krīzes laika Latvijas ekonomikas restarta pēdējā iespēja un ceram, ka valdība ieklausīsies un to izmantos. Jāņem vērā, ka uzņēmēju neapmierinātība nekur nav pazudusi, īpaši jomās un nozarēs, kurās ir ierobežojumi un aizliegumi. Ir saprotamas epidemiologu bažas par iespējamo vīrusa trešo vilni, tomēr jebkurā gadījumā risinājumiem jābūt kompleksiem un saprātīgiem, jo šī brīža aktuālākas debates par jauniem ierobežojumiem rada uzņēmējiem papildus bažas.

Kompleksa krīze prasa kompleksus risinājumus

Krīzes vadība līdz šim nav bijusi veiksmīga, un to atzinis arī premjers. Kļūdas apzināšanās ir pirmais solis ceļā uz tās labošanu un šobrīd ir pēdējais laiks sākt kļūdu labojumu. Pieņemot lēmumus, jāieklausās arī valdības partneros, sociālajos partneros, uzņēmējos un dažādu nozaru zinātniekos, ne tikai infektologos. Covid-19 ir radījis kompleksu krīzi, kas prasa kompleksus risinājumus. Maldīgi uzskatīt, ka, piemēram, tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi ir tikai uzņēmēju problēma. Jāapzinās, ka uzņēmēju šodienas izaicinājumi var radīt tālejošas sekas dažādās jomās, piemēram, bezdarbu, kas, savukārt, var ietekmēt sabiedrības nostāju, pilsonisko aktivitāti, ticību demokrātiskām vērtībām, piederības izjūtu valstij u.tml.

Būtiska loma būs arī tam, kādā apjomā un cik efektīvi izmantosim Eiropas atveseļošanas finansējuma sniegtās iespējas. Pieejamais finansējums Latvijai būs aptuveni divi miljardi eiro, tāpēc ir izšķiroši, kādu ekonomikas Atveseļošanas un noturības plānu Latvija iesniegs Eiropas Komisijā. Visa sabiedrība šobrīd dzīvo apstākļos, kas mums nav dabiski. Protams, daudz kam var pielāgoties, bet katra lieta atstāj savu nospiedumu un kropļo sabiedrību, tieši tāpēc nepieciešama atbilstoša krīzes vadība un gudri lēmumi, lai negatīvās sekas būtu pēc iespējas mazākas.

Spriedze sabiedrībā

Koalīcijai ir pēdējais laiks sākt runāt un risināt problēmas pēc būtības. Valdības partneru un sociālo partneru organizācijas turpinās strādāt, monitorēt situāciju un iesaistīties. Spriedze sabiedrībā nekur nav pazudusi, tieši pretēji – tā aug. Ja turpināsies neracionāli lēmumi, joprojām pastāv eksplozijas risks. Turklāt augs arī plaisa starp valdību un sabiedrību. Un tad valdības transformācija var kļūt neizbēgama.

Intelektuālā kapacitāte

Uzņēmēji ir tie, kas ienes līdzekļus valsts budžetā. Uzņēmēji ir arī intelektuālā kapacitāte, piemēram, LTRK apvieno vairāk nekā 6000 biedrus no dažādām nozarēm. Aiz katra uzņēmuma ir līderi, spēcīgas komandas, pieredze un idejas. Uzņēmēji ne tikai jāuzklausa, uzņēmējos ir jāieklausās!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Aigars Rostovskis Iekšzemes kopprodukts (IKP)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form