Aigars Rostovskis: Nevis histērija, bet mērķtiecīgs darbs
Foto: LETA

Pagājušais gads bija raibs un saspringts, jo īpaši finanšu nozarē, kur drāmu nomainīja histērija, kas tieši ietekmēja gandrīz ikvienu uzņēmēju, jo bankas pastiprināti sāka vētīt kontus, darījumus un naudas plūsmas, cenšoties attīrīties no "sliktajiem", tādējādi demonstrējot stingru nostāju un rīcību, lai uzlabotu situāciju visā sektorā kopumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat amatā tika apstiprināta jaunā Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura apņēmīgi ķērās pie pienākumiem, lai finanšu nozare un Latvijas valsts atgūtu reputāciju pasaules mērogā. Paveikts ir daudz, un 2018. gads noteikti ieies vēsturē kā laiks, kad pieņemtie lēmumi, izstrādātie plāni, kas balstīti uz "Moneyval" rekomendācijām, cerams, ikvienu uzņēmēju veduši caurskatāmības un sistēmiski sakārtotas ekonomikas virzienā.

Lai arī pagājušā gada sākumā finanšu nozare cieta vienu sakāvi pēc otras, signāli par to, ka Latvijai ar steigu "jāpārkārtojas", bija saņemti iepriekš. 2001. gadā, kad notika uzbrukums ASV dvīņu torņiem un citām iestādēm, sākās cīņa pret terorisma finansēšanu visā pasaulē. Mūsu bankas ar milzīgajiem nerezidentu noguldījumiem jau toreiz nokļuva zem lupas.

Situācija pastiprinājās 2008. gadā, pasaules ekonomikas krīzes laikā, kā rezultātā sākās cīņa pret ofšoriem jeb ārzonas kompānijām, tādējādi mēģinot panākt valstu budžetu "piepildīšanu" caur godprātīgu nodokļu nomaksu. Tika izstrādāti dažādi regulējumi, tostarp patiesā labuma guvēja norādīšana, un veiktas citas darbības, lai apgrūtinātu shēmu veidošanu. Savukārt 2014. gadā, kad Krievija sāka aktivitātes Krimā, sekoja neskaitāmas sankcijas kā no ASV, tā Eiropas Savienības puses, kas lika vēl vairāk "pievilkt skrūves" banku darbībai.

Nonācām situācijā, kad "melnajos sarakstos" iekļāva Kremlim pietuvinātas personas, ar kurām šaipus robežai labāk nesadarboties, citādi nāksies cīnīties ar smagām sekām uzņēmējdarbībai. Pērn piedzīvojām situācijas kulmināciju, saņemot "neiepriecinošu" "Moneyval" ziņojumu, kas patiesībā atspoguļoja situāciju pirms 2018. gada, nevis to, kur esam pašreiz.

Pirmkārt, tika pieņemta virkne grozījumu likumdošanā, liekot bankām daudz stingrāk kontrolēt uzņēmēju finanšu plūsmas. Otrkārt, nerezidentu noguldījumu apjoms no 12 miljardiem samazinājās četras reizes – līdz trim miljardiem. Treškārt, tika uzsākts "ABLV Bank" pašlikvidācijas process, vairākas bankas saņēma aizrādījumus no uzraugošajām institūcijām, prasot pārkārtot savu darbību, iesniedzot jaunus biznesa turpināšanas modeļus. Ceturtkārt, tika pieņemts darbības plāns, lai atjaunotu Latvijas finanšu nozares reputāciju, ko realizēt uzsāka vairākas iesaistītās institūcijas gan valsts mērogā, gan arī komunikācijā ar pasaules partneriem.

Padarīts ir ļoti daudz, taču negatīvā informācijas plūsma par Latvijas finanšu nozares problēmām var radīt negatīvas sekas, tostarp ietekmēt nākamā "Moneyval" ziņojuma saturu. Protams, mēs varam gausties par to, ka atšķirībā no Igaunijas neviens "nesēž aiz restēm", vai arī par to, ka valdības neesamības dēļ kavējas virkne darāmo darbu, kur nepieciešams finansējums. Mēs neesam sliktākā situācijā kā iepriekš minētā Igaunija, Dānija, Zviedrija vai Šveice, un par to ir vērts padomāt!

Jaunais ziņojums tiks publicēts rudenī, kas nozīmē, ka, visdrīzāk, tā sagatavošana paredzēta vasaras vidū un beigās, bet aptaujas un dati tiks vākti maijā un jūnijā. Par rezultātiem un rekomendācijām ir atbildīgas daudzas iestādes, tostarp Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Kontroles dienests, Ārlietu ministrija utt., taču ārvalstu partneru vērtējums ir tieši atkarīgs no tā, kādas ziņas un informāciju būsim viņiem "nodevuši".

Ja negribam, lai starptautiski par Latviju domātu kā par trešās pasaules valsti, kur finanšu joma pielīdzināma labi ja viduslaikiem, tad jāturpina iesāktais. Bet tas nav jādara histēriski, bankām uzliekot nesamērīgas prasības uzņēmējiem un liekot birokrātiskus šķēršļus, kas traucē biznesa attīstībai. Katram jādara likumā noteiktais, netraucējot ekonomikas un biznesa, tostarp eksporta, izaugsmi.

Manuprāt, būtiski ir realizēt izstrādātos plānus, regulāri informējot gan Latvijas, gan pasaules sabiedrību par sasniegtajiem rezultātiem un progresu, tādējādi atjaunojot valsts reputāciju kopumā, jo mēs dzīvojam atvērtā tirgus ekonomikā, kur šodien pieņemtie lēmumi tieši atsauksies uz rītdienas darbu un attīstību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form